Augu slimību izplatība kartupeļu un dārzeņu krājumos novembrī 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Kartupeļu novākšana novembrī beigusies, bet vēl turpināsies to šķirošana. Lielo platību audzētājiem tā turpināsies līdz pavasarim, bet darba princips visiem vienāds – atlasīt puvju un kaitēkļu bojātos, stādāmajam materiālam izvairoties atstāt arī melnā kraupja bojātos bumbuļus. Sēklai paredzētajā sabērumā nevajadzētu būt arī kartupeļu lakstu puves un bakteriālās melnkājas inficētiem bumbuļiem. Tomēr ne no visām slimībām, kas apdraud kartupeļus ziemas periodā, ir iespējams izvairīties rudens pusē.
Pēc Jaunā gada, lai cik ideālos apstākļos uzglabātos kartupeļi, sāk parādīties pa kādam sausās puves inficētam bumbulim. Šie bumbuļi neaplipina citus, bet iestādot infekcija turpinās izplatību.
Toties ar sudrabaino kraupi inficētie kartupeļi turpina slimības pazīmes dalīt uz visām pusēm līdz pavasarim. Stipras infekcijas gadījumā vienā – sudrabainā – krāsā mēdz būt gan baltās, gan sarkanās mizas kartupeļi. Tiem var samazināties lauka dīdzība, tie izžūstot zaudē svaru – pārtikai un lopbarībai droši izmantojami, tikai svara zudums ir ekonomiski neizdevīgs. Parastā kraupja negatīvā iezīme ir nepievilcīgais izskats, kas pazemina tirgus vērtību, un caur bojāto mizu pastiprinās jutība pret puves ierosinošo sēņu darbību.
Iemesli kartupeļu pūšanai parasti nav tālu jāmeklē – nepastāvīgais laiks ziemā rada temperatūras svārstības, veidojas kondensāts, sabērumi ir par biezu, nav pietiekami ventilēti pēc novākšanas, kartupeļi vākti mitrā laikā, vākumā ir bojāti bumbuļi jau no lauka. Minēto apstākļu darbības dēļ, jau ienākot pagrabā, jūtama nepatīkama, specifiska smaka – sākusies slapjās puves attīstība. Veidojas bojāto kartupeļu perēkļi, kas plešas plašumā, sabojājot veselos bumbuļus, ja vien slimībai ļauj attīstīties.
Sīpoli.
Pirmie no plašā dārzeņu klāsta uz noliktavām rudenī aizceļo sīpoli. No labvēlīgiem apstākļiem novākšanas laikā un sīpolu veselības atkarīgs uzglabāšanas iespējamais ilgums.
Sīpolu kakla puve ir biežāk sastopamā slimība, kuras izplatības dēļ noliktavās iespējami ražas zudumi. Ar šo slimību bojātie sīpoli gan sapūst paši, gan inficē apkārtējos, tāpēc, pamanot vai saožot pirmās bojājumu pazīmes, tie atšķirojami. Atšķirojami arī izžuvušie un dīgt sākušie. Reizē ar ražu no lauka dažkārt novākti arī tripši – šie kukainīši dzīvo aiz sīpola zvīņām, rada mitru un piemērotu vidi sēņu slimību attīstībai.
Burkāni
Tie šogad daudzviet izauguši lieli un skaisti, tomēr nav pasargāti no bojājumiem glabāšanās laikā. Lielo burkānu audzētāju laukos burkānu mušas kāpuru bojātas saknes ir diezgan reta parādība. Tomēr pazudusi no burkāniem kaitīgo organismu saraksta muša nav, un audzētājiem jārēķinās ar kaitēkļa darbības izraisītajām sekām glabātavās. Mušas kāpuri, reizē ar burkāniem novākti no lauka, turpinās saknēs baroties. Miza virs bojājumiem kļūst caurspīdīga un trausla, saknes rūgtas, viegli pārlaužamas. Pa mizas bojājumu vietām saknēs viegli iekļūst puves ierosinošo sēņu sporas.
Iespējama pelēkās, baltās, violetās, melnās un sausās puves attīstība, visas bojātās saknes izvācamas no veselīgo burkānu masas. Tomēr ne visā vainojamas sēnes un mušas – ja saknes, pat īslaicīgi uzglabājot, kļūst sausas un vieglas, tad vainīgs būs nesabalansēts mēslojums vai glabātavā ir augstāka temperatūra par +5 0C.
Galda bietes
Bietēm uzglabāšanas laikā nav daudz ienaidnieku. Ja serdes puve novērota augšanas laikā, tad, protams, šādas saknes neglabāsies. Arī tad, ja saknes stipri inficētas ar parasto kraupi, tām būs zemāka tirgus vērtība un lielāka iespēja sākt pūt ziemas periodā.
Kāposti
Kāposti rudenī atpūtās no cekulkožu vasaras uzlidojumiem, turpināja briedināt galviņas un, pieturoties pozitīvai temperatūrai, uz noliktavām aizceļoja vieni no pēdējiem. Ja stādījumā veģetācijas periodā nebija attīstījusies pelēkā puve, tad ir lielākas cerības, ka slimība neizplatīsies noliktavā. Tomēr parasti noliktavās sāk attīstīties gan pelēkā, gan baltā puve, attiecīgi veidojot pelēku vai baltu sēņotni bez vai ar melnajiem sklerocijiem. Bojāšanos veicinās arī cekulkožu kūniņu atrašanās aiz lapām vai pūcīšu kāpuru alojumi galviņās. Arī kāpostiem nesabalansēts mēslojums veicina bojāšanos – uzglabāšanas laikā tas vērojams kā iekšējo lapu pūšana un melnēšana.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
