Augu slimību izplatība kartupeļiem oktobrī 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Oktobrī turpinās kartupeļu ražas vākšana. Dienām kļūstot īsākām un lietus mākoņiem lielākiem, sarūk laika sprīdis, kas piemērots šim darbam. Kartupeļiem patīk siltums – gaisa temperatūrai noslīdot zem +10 0C, tie gūst vairāk mehānisko traumu, jo bumbuļu miza kļuvusi ievainojamāka. Lietus laikā vāktajiem kartupeļiem straujāk aktivizēsies puves, jo mitrums tām ir lielisks sabiedrotais. Protams, ražu turpinās vākt, kamēr pa laukiem varēs pārvietoties traktors, bet vākumam būs jāpievērš lielāka uzmanība, kartupeļus šķirojot un novietojot pagrabos.
Kartupeļu lakstu puve pēdējos gados veģetācijas periodā kļuvusi mazāk uzkrītoša nekā sausplankumainība, bet uz bumbuļiem tās pazīmes sastopamas. Diezgan daudz atkarīgs no izvēlētās šķirnes, agrotehnikas un fungicīdu smidzinājumu shēmas.
Dažviet vasaras mēnešos valdīja sausums un karstums – tiesa, ne tik ievērojams kā pagājušajā gadā, tomēr, kartupeļu ražu novācot, laukos atrodami ar bumbuļu smirdošo puvi inficēti kartupeļu ceri. Puves ierosinātājs ir baktērija, kas, nokļūstot glabātavās, turpinās darboties un sapūdēt veselos bumbuļus.
Puvju bojātos kartupeļus jācenšas neielaist glabātavās, bet dažādie kraupja veidi uz bumbuļiem pazemina nākamā gada sēklas materiāla vērtību un tirgus vērtību vispār.
Liela nozīme ir šķirnes īpašībām, jo dažkārt starp šķirnēm vērojamas lielas atšķirības parastā kraupja izplatībā uz mizas. Parastā kraupja klātos bumbuļus var nākamajā pavasarī stādīt un ziemā ēst, ja vien caur bojāto mizu tie nebūs inficējušies ar puvēm.
Pārtikā un lopbarībā var lietot arī ar melnā kraupja sklerocijiem klātus bumbuļus. Toties tos nevajadzētu atlasīt kā stādāmo materiālu, jo melno kraupi pavasarī iestāda ar inficētajiem bumbuļiem.
It kā nekaitīgāks, bet pēdējos gados diezgan izplatīts ir sudrabainais kraupis – šis kraupja paveids piemērotos apstākļos (augsts gaisa mitrums, mitra bumbuļu virsma, gaisa temperatūra virs +3 0C) turpina izplatīties glabātavā, un stipras infekcijas dēļ kartupeļi kļūst vieglāki.
Lielāka uzmanība pievēršama arī kartupeļiem, kas novākti ar drātstārpu (sprakšķu) kāpuru bojājumiem. Ja kāpurs nokļūst noliktavā, tad tas turpinās baroties, radot mitru vidi un tādējādi veicinot puvju attīstību. Ja kāpurs paliks uz lauka, tad rezultāts kartupeļu sapūšanas ziņā būs līdzvērtīgs, jo drātstārpu radītās dziļās ejas neaprētojas.
Tikai lopbarības vērtība palikusi arī maijvaboļu un pūcīšu kāpuru, lapgraužu vaboļu un peļveidīgo grauzēju bojātajiem bumbuļiem. Šo kaitnieku radītās brūces aprētojas un neveicina kopējās masas sapūšanu.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
