Augu slimību izplatība graudaugu sējumos septembrī 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Graudaugu audzētājiem septembrī atkal īstais sējas laiks, ja neskaita dažādus eksperimentus ar agrākiem un pavisam vēliem sējas termiņiem. Prasmīgi un pārdomāti saimniekojot un lieki neriskējot, jaunajai ražai rudenī var ielikt pietiekami labus pamatus.
Jaunā sējuma kvalitāte lielā mērā atkarīga no izsētās sēklas, tādēļ ziemāju sēklas sagatavošanai ir līdzvērtīga nozīme kā augsnes sagatavošanai pirms sējas. Ar dažādo laika apstākļu izraisītajiem pārbaudījumiem ziemāju sējumiem būs jāsadzīvo līdz nākamajam pavasarim, tāpēc sējai jāizmanto no nezāļu sēklām un sīko graudu piemaisījumiem attīrīta rudzu, ziemas kviešu un miežu, kā arī tritikāles sēkla.
Līdzīgi kā iepriekšējā vasarā, arī šogad vārpas inficējošās slimības nebija sevišķi izplatītas – no graudzāļu miltrasas un vārpu plēkšņu plankumainības infekciju izplatības uz vārpām graudi negatīvi ietekmējās tikai retā laukā.
Arī melnie graudi rudzu un tritikāles sējumos tikpat kā nebija atrodami. Tomēr, ja kādā kūlumā melno graudu piemaisījums pārsniedza atļautās normas, tad šādu sēklas materiālu nevajadzētu izsēt, jo piemērotos laika apstākļos tie nākamā gada rudzu ziedēšanas laikā, visticamāk, nodrošinās slimības tālāku izplatību.
Lai arī sēņu ierosinātās lapu un vārpu slimības ziemāju graudaugu sējumos šovasar nebija ļoti agresīvas, tas nenozīmē, ka to ierosinātāji pazuduši un rudenī nebūs iespējama jauno asnu inficēšanās. Ziemāju sēklas kodināšana ir viens no jaunās ražas labā veicamajiem pasākumiem, kas augu attīstības sākumā ierobežos iespēju to lapām inficēties ar kviešu lapu pelēkplankumainību, graudzāļu miltrasu, stiebrzāļu gredzenplankumainību un miežu lapu tīklplankumainību.
Minētās lapu slimības nākamajā veģetācijas periodā būs iespējams ierobežot ar fungicīdu smidzinājumiem, bet jāņem vērā, ka melnplaukas ierobežojamas vienīgi ar sēklas kodināšanu.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nekarantīnas slimību un kaitēkļu monitoringu veicošie speciālisti melnplaukas ziemāju sējumos konstatējuši atsevišķās vietās, biežāk, bet nenozīmīgi tās sastaptas vasarāju graudaugu sējumos. Veicot graudu kodināšanu, svarīgi ir izmantot šim darbam paredzēto tehniku un aprīkojumu, ieskaitot arī individuālos aizsardzības līdzekļus. Uz graudiem kodnei jānonāk vienmērīgi un paredzētajā devā, jo, kodināšanas procesā pieļaujot neprecizitātes – devu pārsniedzot, ir iespēja panākt lēnāku sēklu dīgšanu un kroplīgus asnus, vai, kodnes devu samazinot, darbam nebūs vēlamā rezultāta, jo augi tāpat būs sēņu slimību ieņēmīgi.
Reizē ar graudaugiem sadīgs arī nezāles, kas aktīvāk nekā kultūraugi steigs izmantot mēslojumu. Ierobežot tās vēl šogad vai arī darbu atlikt uz pavasari, kad būs skaidrs, kā sējumi pārziemojuši, – tas jālemj katram saimniekam pašam, izvērtējot nezāļu klāstu un savu ziemāju sējumu potenciālu pārziemot.
Septembrī dīgstošajos un arī jau cerot sākušajos ziemāju sējumos kaitēkļi parasti nekādus vērā ņemamus postījumus nespēj nodarīt. Uz augu lapām pasīvi barojas atsevišķas laputis vai nelielas to kolonijas. Lielā labību laputs sējumos dēj ziemojošās olas. Saulainās un siltās dienās ar lapām steidz baroties spradži, kas laukmalās un grāvmalās uzmeklēs ziemošanas vietas. Ziemāju graudaugu lapas savā ēdienkartē iekļauj arī gliemeži, bet bojājumus līdz šim nevar saukt par nozīmīgiem. Augsnes virsējā slānī gan ar dīgstošu nezāļu, gan graudaugu saknēm barosies sprakšķu jeb drātstārpu kāpuri. Bojātie augi dzeltēs un neatgriezeniski ies bojā.
