Augu slimību apkarošanas pasākumi dārzeņu laukos septembrī 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Kāposti. Kāpostu audzētāju visbiežāk pieminētais kaitīgais organisms nu jau vairāku sezonu garumā ir kāpostu cekulkode. Tā uzsākusi savu postošo darbību jūnijā, pamatīgi sabojājot gan kāpostus, gan audzētāju nervus, bet septembrī tās kāpuri beidzot varētu iekūņoties uz ziemas guļu un ļaut kāpostgalvām turpināt pieņemties svarā.
Ar lapām turpinās baroties gan kāpostu un rāceņu balteņu kāpuri, gan arī pūcīšu kāpuri. Tomēr tie vairs nespēj radīt tik ekonomiski nozīmīgus ražas zudumus kā cekulkodes. Sausā un siltā septembrī kāpostgalvas pilnīgi nelietojamas pārtikā var padarīt arī kāpostu laputu koloniju pārlieka savairošanās uz tām.
Turpretī lietaināku laika periodu gaidīs slimību ierosinātāji. Pelēkā, baltā un fuzariālā puve uz kāpostgalviņām veidosies, attīstoties sēnei, bet, stādījumā esot attiecīgam infekcijas materiālam, – arī baktēriju ierosinātās puves. Lai saprastu, cik daudz uzmanības veltīt puvēm rudenī, jāatceras, ka ierosinātāji saglabājas uz augu atliekām un augsnē vairākus gadus. Piemēram, neizvācot no lauka ar balto puvi inficētos augus, kāpostaugi un arī citi šīs slimības ieņēmīgie kultūraugi šajā laukā varēs atgriezties ne agrāk kā pēc četriem gadiem. Ja puves ierosinātājs ir baktērija, tad velti cerēt uz augu aizsardzības līdzekļu palīdzību – fungicīdi neierobežo baktēriju ierosinātās saslimšanas.
Īsta septembra slimība ir krustziežu sausplankumainība, kas turpinās attīstīties līdz pat ražas novākšanai. Slimības attīstību septembrī vēl var ierobežot, ja vien iespējams ievērot fungicīda marķējuma tekstā noteikto nogaidīšanas laiku no smidzināšanas brīža līdz ražas novākšanai.
Burkāni. Burkānu laukos nobriedusī raža septembrī gan ceļos pie patērētājiem, gan uz pagrabiem, gan turpinās vēl augt un attīstīties. Bet, kur vēl norit augu attīstība, tur iespējama kaitīgo organismu klātbūtne. Turpināsies lapu plankumainību (attēlā) izplatība un attīstība uz lakstiem, iespējama arī čemurziežu īstās miltrasas attīstība.
Spēcīga lakstu slimību attīstība var apgrūtināt sakņu novākšanu ar kombainu, jo laksti kļūst trausli. Nepieciešamības gadījumā vēl iespējams veikt fungicīda smidzinājumu slimību ierobežošanai, stingri ievērojot preparāta marķējumā norādīto. Uz burkānu saknēm iespējama baltās puves un čemurziežu melnās puves izplatība. Puves gan nekāds smidzinājums vairs neaizkavēs, bet, novietojot burkānus glabātavās, nedrīkst pieļaut bojāto sakņu piejaukumu, jo slimības turpinās attīstīties.
Līdzīgi ir ar burkānu mušu kāpuru bojātām saknēm – kāpuru invadētās saknes ātri sabojās apkārtējās, jo kāpuru bojājumi ir pirmā vieta, caur kuru veselajā burkānā iekļūst puvi ierosinošā sēnes spora.
Galda bietes. Septembrī turpinās gan ražas vākšana, gan biešu sakņu briešana vēlāk sētajās platībās. Sakņu vizuālo pievilcību un arī uzglabāšanās kvalitāti turpinās bojāt parastais kraupis. Par izvairīšanos no šīs slimības ir jāsāk domāt, jau plānojot laukus galda biešu sējumiem, jo ierosinātājas sēnes dzīvo augsnē un kraupja ieņēmīgi ir arī kartupeļi, kāpostaugi, rāceņi, spināti un redīsi. Slimība ar fungicīdiem nav ierobežojama, tāpēc, lai no tās izpausmēm maksimāli izvairītos, jāatceras, ka, audzējot galda bietes pēc kāda no minētajiem kultūraugiem, palielinās infekcijas attīstības iespējas. Sēnes aktivitāti sekmēs arī ražas gadā lietoti kūtsmēsli un svaigi kaļķota augsne. Uz lapām turpinās attīstīties arī dažādas lapu plankumainības, bet tās ražu vairs nozīmīgi neietekmēs. Arī plankumainību ierosinātāji saglabājas augu atliekās – tas jāņem vērā, apstrādājot augsni un plānojot nākamā gada sējumus.
Sīpoli. Sīpolu ražas novākšana turpināsies arī septembrī. Lielāka iespēja, ka novāktajā ražā ātrāk aktivizēsies slimību ierosinātāji, būs uz sīpoliem, kas glabātavās nonākuši no sabiezinātiem un nezāļainiem sējumiem vai stādījumiem. Arī lietainā laikā ievāktajai sīpolu ražai būs izteiktāka tendence bojāties uzglabāšanas laikā.
Sīpolu kakla puves infekcijas mēdz attīstīties ļoti strauji – sīpols ārēji izskatās vesels, bet, aplūkojot rūpīgāk, redzams, ka sākusies puves neatgriezeniska attīstība. Iespējams, ka inficēti sīpoli jau ievesti glabātavā, jo atsevišķās vietās tādi tika konstatēti, ražu novācot. Maz izplatīta ir sīpolu rūsa, bet uz vēlāk vācamajiem sīpolu lakstiem tās pazīmes iespējamas. Kamēr būs laksti, turpināsies arī sīpolu neīstās miltrasas un melnplankumainības attīstība. Plānojot sīpolaugu stādījumu izvietojumu nākamajam gadam, jāņem vērā, ka minēto slimību ierosinātāji saglabājas uz augu atliekām.
Tomāti. Septembrī, kad biežāk pūš vējš, dzenādams lietus mākoņus, un gaisa temperatūra vairs nav saucama par karstu, kā arī ilgāk no rītiem nenožūst rasa, gan atklātā laukā, gan zem plēves un stikla seguma audzētiem tomātiem palielinās risks saslimt ar augļu brūno puvi. Ierosinātājsēne ir tā pati, kas ierosina kartupeļiem lakstu puvi, un bieži vien siltumnīcās tā nokļūst no inficētajām kartupeļu platībām. Slimības pazīmes ir ļoti viltīgas – arī skaisti, zaļi, it kā veselīgi tomāti pāris dienās krāsojas brūni. Lai arī nesapūst, tie kļūst pārtikā nelietojami.
Septembrī vienīgais slimības ierobežošanas pasākums ir novākt zaļos tomātus, pēc tam tos regulāri pārlūkojot.
Arī lapu brūnais pelējums, sausplankumainības pazīmes gan uz lapām, gan augļiem, vītes, pelēkā un baltā puve neveicina augiem labvēlīgu mikroklimatu segtajās platībās. Jebkurā gadījumā no segtajām platībām ir jāizvāc visi bojātie tomāti, jo tie turpina izplatīt infekciju, bet ierosinātāji pārziemo inficēto augu atliekās. Vienīgi puvi atgādinošais kalcija (Ca) trūkums uz augļiem nav “lipīgs”, un saimniekam jāizdara secinājumi attiecībā uz tomātu mēslošanu nākamajā sezonā.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
