Augu slimības un kaitēkļi kartupeļos septembrī 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Šogad “sacensība” par agrāku un postošāku kartupeļu lakstu bojāšanu starp kartupeļu lakstu puvi un sausplankumainību atkal noslēgusies par labu sausplankumainībai.
Tas nenozīmē, ka lakstu puve būtu pazudusi no kaitīgo organismu klāsta, – slimības pazīmes parādījās pakāpeniski, lielo platību audzētāji slimību laikus un sekmīgi ierobežoja.
Lakstu puves attīstība ir cieši saistīta ar temperatūras un mitruma attiecību, un, kā zināms, Latvijas laika apstākļi mēdz būt krasi atšķirīgi, tāpēc arī slimības izplatība vērojama tiem atbilstoša. Septembrī, kad masveidā sāksies kartupeļu ražas novākšana, varēs redzēt, vai slimība kādā stādījumā attīstījusies tiktāl, ka bojājusi arī bumbuļus.
Jāpiebilst gan, ka bez laikapstākļu ietekmes liela nozīme slimības attīstībā bija arī sēklas materiālam un stādījuma izvietojumam. Tomēr jebkurā gadījumā, ja ražu pēc novākšanas kādu laiku paredzēts novietot sabērumos, zem kaudzēm vēlams izveidot gaisa tuneļus, lai kartupeļi varētu elpot un sadziedēt mehāniski gūtos bojājumus.
Sēklas materiāls var atrasties gaismā, jo zaļējot nocietinās miza, labi saskatāmi bojātie bumbuļi, bet veselie labāk uzglabāsies.
Zaļēšana nav pieļaujama pārtikas un lopbarības kartupeļiem, jo, atrodoties gaismā, bumbuļos izdalās solanīns, kas nav domāts kā uzturviela ne cilvēkiem, ne dzīvniekiem.
Reizē ar kartupeļu ražas vākšanu piemājas platībās var mehāniski ierobežot kartupeļu lapgrauža jaunās vaboles. Par jau vairāk nekā pusgadsimtu Latvijā izplatītā kaitēkļa darbību šajā sezonā bija dzirdamas diezgan pretrunīgas atsauksmes – no “šogad nav” līdz “ļoti daudz”.
To vai citu nākamajam gadam nodrošinās jaunās vaboles, kas augustā izlīda no augsnes. Septembrī tām jāsteidz baroties gan ar kartupeļu lakstiem, gan ar virszemē esošiem bumbuļiem, jo vabolēm pārziemošanu augsnē ne tik ļoti ietekmē ziemas bargums, cik rudenī uzņemto barības vielu daudzums.
Vairāk par līdzīgu tematu lasiet šeit
