Augu slimības un kaitēkļi graudaugu laukos jūlijā 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionāļās nodaļas vecākā inspektore
Ziemāju sējumi līdz jūlijam šogad attīstījušies strauji un veselīgi. Jūlijā turpinās attīstīties gan graudaugu sējumi, gan arī tos apdraudošie kaitīgie organismi. Pateicoties jūnija pirmās puses karstumam, ziemas miežu un agrīno šķirņu ziemas kviešu laukos izbrauks pirmie kombaini, bet uz vēlāko šķirņu ziemāju un vasarāju lapām, vārpām un skarām turpinās attīstīties graudaugu kaitīgie organismi.
Arvien biežāk Latvijā nākas novērot krasi atšķirīgus laika apstākļus gan reģionu, gan arī novadu un pagastu robežās. Vasarā augu attīstībā svarīgākie faktori ir nokrišņu daudzums un siltums – to pozitīvi novērtē gan augi, gan tiem kaitīgie organismi. Līdz jūnija vidum Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nekarantīnas slimību un kaitēkļu monitoringu veicošie inspektori konstatēja, ka izplatītākā graudaugu lapu slimība ziemāju un arī vasarāju sējumos bija
graudzāļu miltrasa
.
Labvēlīgos apstākļos tā turpinās attīstīties arī uz nenodzeltējušām vārpām. Uz kviešu lapām bija sastopamas
kviešu lapu pelēkplankumainības
un
kviešu lapu dzeltenplankumainības
, uz rudzu lapām –
rudzu lapu pelēkplankumainības
un
stiebrzāļu gredzenplankumainības
pazīmes.
Daudzos rudzu sējumos un tritikālē jūlijā turpināsies izplatīties
brūnā rūsa
, jo jūnijā novērots tās infekcijas sākums. Arī
dzeltenās rūsas
infekcija jūlijā turpināsies gan ziemas, gan vasaras kviešu sējumos – novērots, ka arī šī slimība inficē vārpas, būtiski samazinot ražu.
Rudzu stiebru rūsas
izplatība pēdējos gados vērtējama kā maznozīmīga, bet uz rudzu stiebriem iespējamas infekcijas sākuma pazīmes.
Auzu sējumos būs iespējams
auzu vainagrūsas
izplatīšanās sākums un
auzu lapu brūnplankumainības
tālāka attīstība uz lapām.
Vasaras miežu sējumos turpinās izplatīties
miežu lapu tīklplankumainība
. Vārpošanas laikā auzu un miežu sējumos, kā novērots iepriekšējo gadu vasarās, sastopami gan
auzu putošās melnplaukas,
gan
miežu putošās melnplaukas
inficēti augi. Iespējams, šajos laukos tikusi izsēta nekvalitatīvi kodināta vai nekodināta sēkla, jo melnplaukas nav iespējams ierobežot veģetācijas periodā. Vēlāk savārpojušos laukos šo slimību pazīmes būs iespējams atrast arī jūlijā.
Ja ilgstoši iestāsies silts un mitrs laiks, tad uz briestošajām vārpām būs vērojamas
vārpu fuzariozes
un
vārpu plēkšņu plankumainības
pazīmes, šo slimību klātbūtne pazemina graudu kvalitāti.
Mitrā laikā uz novājinātiem augiem var sākt attīstīties
melnais sodrējums.
Dažviet kviešu sējumos kā norāde uz
sakņu puvi
būs vērojama baltvārpainība.
Melno graudu
izplatība rudzu vārpās ir paredzama tikpat neprognozējama kā laika apstākļi – ja rudzi karstajā un sausajā laikā ziedēja īsu brīdi, tad inficēšanās nenotika, bet, ja kāds rudzu sējums trāpījās lietainākā un vēsākā zonā, tad dīgstošiem melno graudu sklerocijiem, kas atradās augsnē, bija pietiekami ilgs laiks inficēt ziedošās vārpas.
Jūlijā, pirms vārpas sāk zaudēt zaļo krāsu, sējumos labi saskatāmi
tripšu
bojājumi vārpās. Tas noderīgi secinājumiem nākamajam gadam – ierobežot šo kaitēkli vai ne.
Līdz jūnija vidum nebija novērota labību
lapgraužu kāpuru
pārlieka savairošanās, bet tas nenozīmē, ka jūlijā nenotiks to intensīva barošanās un lapu bojāšana. Karstā un sausā laikā iespējama laputu savairošanās gan uz lapām, gan arī vārpās.
Pirms izšķirties par labu insekticīda smidzinājumam
laputu
ierobežošanai, ieteicams pārliecināties par laputu dabisko ienaidnieku – mārīšu, ziedmušu, zeltactiņu – klātbūtni laukā.
