Augu slimības augļu dārzos aprīlī 0
Kamēr aprīlis vēl pavēss, var veikt ziemas darbus – turpināt izzāģēt vēja aizlauztos, meža dzīvnieku un citādi traumētos zarus. Ķiršiem nevajadzētu žēlot stipri sveķainos zarus, jo tie norāda uz ķiršu mēra infekcijas klātbūtni.
Kamēr ābelēm nav ne ziedu, ne lapu, vieglāk ieraugāmi lapu koku vēža bojāti zari. Tie jāizgriež, griezumu vietas, tāpat kā visas brūces, jāapstrādā ar tautas vai tirdzniecībā pieejamiem līdzekļiem. Pilnīgi izārstēt vēzi nevar, bet var pagarināt kociņa mūžu. Labāk gan ir atrast vēža infekcijas cēloni, kas parasti vecas, slimas ābeles, bumbieres vai arī jebkura cita lapu koka izskatā aug dārzā vai tā malā un gadu no gada dalās ar infekcijas materiālu. Arī pārējo slimību ierosinātāji bieži vien turpat dārzā pārziemojuši.
Gan ābeļu, gan bumbieru un plūmju vainagos saglabājušies mumificējušies augļi. Mūmijas ir tās, no kurām sāk izplatīties augļu parastā puve. Ja dārzā pagājušajā sezonā bija izplatīts ābeļu vai bumbieru kraupis, tad nesatrunējušās lapas un ar kraupi inficētie sapuvušie augļi apdobēs būs kraupja primārās infekcijas avots. Ja pietiks siltuma un mitruma, primārā kraupja infekcija var sākt izplatīties jau aprīļa beigās.
Protams, nav zināms, vai šajā laikā būs attīstījusies augļu koku lapas plātne, uz kuras kraupi ierosinošai sporai iesakņoties. Kraupja sporas ar lielāku vai mazāku intensitāti turpinās izplatīties visu pavasari, kamēr eksistēs infekcijas avots.
Arī kraupis nebija no sastopamākajām slimībām pērn, bet infekcijas tiesa šim pavasarim pavisam noteikti atradīsies.
No jāņogu krūmiem izgriežami ar sarkankārpu vēzi slimie zari. Nostabilizējoties pozitīvai gaisa temperatūrai, no zemeņu stādījumiem novācamas vecās lapas un arī iepriekšējā gadā izklātie salmi, jo abos var būt saglabājušies pelēkās puves un zemeņu miltrasas ierosinātāji.
Kamēr lapas vēl tikai gatavojas plaukt, pēc zaru izgriešanas augļu un ogu dārzos var veikt vara preparātu smidzinājumu. Tā iespējams ierobežot ogulāju lapu sīkplankumainību, lapu iedegas, kauleņkoku un augļu parasto puvi.
Bumbieru dārzu saimniekiem aprīļa otrajā pusē kritiski jāaplūko dārzam tuvākā teritorija – ja dekoratīvo kadiķu stumbrus klāj želejveidīga oranždzeltena masa, tad bumbieru-kadiķu rūsa ir gatava jaunai infekcijas sezonai. Sporas pa gaisu lido ļoti tālu, tāpēc gan savā, gan citu bumbieru dārzu saimnieku labā infekcijas perēkli kadiķa izskatā vajadzētu iznīcināt. Pagājušajā rudenī, pateicoties sausumam, rūsa bija mazizplatīta, bet, kā zināms, kaitīgie organismi tik vienkārši neiznīkst.
Augļu dārzus iecienījušo kaitēkļu aprīļa aktivitātes būs atkarīgas no aprīļa laika apstākļiem. Uzspīdot saulītei un gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz vismaz 6 oC, mostas ābeļu ziedu smecernieks, kas, pārvietojoties pa stumbru augšup, dodas gaidīt pumpuru plaukšanu. Tad drīz vien notiks smecernieka kaitnieciskā darbība – ziedpumpuru izvirzīšanās laikā kaitēklis pumpuros dēs olas.
Tomēr uz smecerniekiem ne vienmēr jālūkojas naidīgi, jo, ja ābeles grasās ziedēt intensīvi, tas veic ziedu dabīgo retināšanu. Turpretī, ābelēm ziedot vāji, smecernieki neļauj izveidoties jau tā pieticīgajai potenciālajai ražai.
Tāpēc, ja tiešām kādā dārzā smecernieku pamatoti jāierobežo, tas jādara, lietojot atbilstošu insekticīdu ziedpumpuru izvirzīšanās laikā, kamēr pumpuros nav iedētas oliņas.
Pārziemojušie bumbieru lapu blusiņas pieaugušie īpatņi sāk iznākt no ziemošanas vietām jau 3 oC, sākumā tie ir mazkustīgi, bet, gaisa temperatūrai paaugstinoties, pie pumpuriem tiek dētas oranžas oliņas. Barošanos aprīlī palēnām uzsāk arī lapu un pumpuru tinēju kāpuri, ābeļu vērpēja kāpuri. Ja būs pietiekami silts, šķilsies arī sprīžmešu un ābeļu tīklkodes kāpuri.
Arī ogulāju stādījumos aprīlī var atrast dažādu kaitēkļu mājvietas un vērot to pirmās aktivitātes. Sāks plaukt upeņu lapas, bet lapu plaukšana vēl nenorāda, ka upeņu pumpuru ērces jau pametušas ziemas mājvietu – apaļos, kāpostgalvām līdzīgos pumpurus. Vismaz mēneša sākumā no upeņu stādījumiem var paspēt izgriezt invadētos zarus vai, ja tas iespējams, nolasīt invadētos pumpurus.
Līdz ogulāja ziedēšanai invadētajā pumpurā attīstīties vismaz divas ērču paaudzes, un tikai tad tās izklīdīs pa ogulāja zariem. Siltos laika apstākļos aprīļa beigās no bruņutu vairodziņiem šķilsies bruņutu kāpuri, un jāņogu lapu apakšpusēs reizē ar lapu plaukšanu jau dažkārt novērojamas pirmās jāņogu sarganpangu laputis.
Aveņu stādījumos jāpievērš uzmanība to stumbriem, jo uzbriedumos jeb pangās ziemo aveņu pangodiņa kāpuri. Bojātie dzinumi izgriežami un iznīcināmi. Savukārt aveņu dzinumu pangodiņa attīstību var ierobežot, apberot augsni ar 10–15 cm biezu kūdras slāni, kas liedz kaitēklim nokļūt augsnes virspusē.
Sākoties jaunajam veģetācijas periodam, VAAD nekarantīnas kaitīgo organismu monitoringa speciālisti veiks novērojumus Latvijas reģionu laukos un dārzos. Kultūraugu sējumos un stādījumos tiks atrasti un atpazīti kaitēkļi un augu slimības, kā arī pievērsta uzmanība augu attīstības fāzēm. Apmeklējot VAAD mājas lapu www.vaad.gov.lv, ar novēroto varēs iepazīties sadaļā noverojumi.vaad.gov.lv.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops aprīļa numurā
