Padomi profesionālim. Augu maiņas nozīme integrētajā augu aizsardzībā 0
Vija Graube, VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vecākā inspektore
Atšķirībā no pašreizējās augu aizsardzības līdzekļu lietošanas lauksaimniecībā integrētā augu aizsardzība ir visu augu aizsardzības paņēmienu rūpīga izvērtēšana, augu aizsardzības līdzekļu ekonomiski un ekoloģiski pamatota lietošana.
Integrētā augu aizsardzība ir pasākumu kopums, lai kultūraugu audzēšanā pēc iespējas samazinātu ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, vienlaikus kontrolējot augiem kaitīgo organismu savairošanos. Pirms integrētās audzēšanas uzsākšanas audzētājs, kurš iekļauts Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā, dārzeņu un kartupeļu platībām sagatavo kultūraugu maiņas plānu vismaz trim gadiem.
Turpmāk apskatīsim augu maiņas nozīmi integrētajā augu aizsardzībā, par pamatu ņemot Kultūraugu audzēšanas vadlīnijas, kas attiecas uz profesionāliem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem, kas izmanto otrās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļus vai izmanto attiecīgi citu profesionālo lauksaimniecības kultūraugu audzētāju pakalpojumus.
Augsnes ielabošana ar zaļmēslojumu
Kultūraugus nosacīti iedala augsnes ielabotājos un noplicinātājos. Ielabotāji ir tie augi, kas pēc ražas novākšanas atstāj augsnē vai uz augsnes daudz vērtīgu augu atlieku. Iearot augsnē, tās satrūd un dod organisko vielu un barības elementus. Pie tiem var minēt āboliņu, lucernu, zirņus, pupas, griķus. Noplicinātāji ir tie augi, kas barības elementus ļoti intensīvi izmanto paši (kvieši, mieži, kartupeļi, kukurūza).
Sastādot augu maiņas plānu, labāk būtu, ja pamīšus tiktu audzēti augsnes ielabotāji un augsnes noplicinātāji. Augu maiņā var audzēt augus speciāli augsnes ielabošanai. Tie ir zaļmēslojums.
Zaļmēslojums ir kultūraugi, ko audzē augsnes ielabošanai, lai samazinātu tās sablīvēšanos, barības elementu izskalošanos un eroziju. Īpaši vērtīgi zaļmēslojuma augi ir tauriņzieži – āboliņš, zirņi, vīķi, lupīna, pupiņas, lucerna, pupas. Tos iearot pēc augu satrūdēšanas, augsne bagātinās ar slāpekli.
Augsnes struktūras uzlabošanai vēlams augu maiņā iekļaut daudzgadīgos zālājus. Tas gan būs ekonomiski izdevīgi tikai saimniecībām, kas nodarbojas ar lopkopību.
Kaitīgo organismu ierobežošana
Kad kultūraugi iesēti, sākas to kopšanas darbi, kuros ietilpst arī kaitīgo organismu (slimību, kaitēkļu, nezāļu) ierobežošana. Kā panākt, lai kaitīgo organismu ķīmiskā ierobežošana samazinātos līdz minimālam apstrāžu skaitam? To var panākt ar agrotehniskajiem pasākumiem, kuros ietilpst arī augu maiņa. Ja viena kultūraugu suga vienā laukā tiek sēta vairākus gadus pēc kārtas, notiek slimību savairošanās tādā pakāpē, ka tās var būt bīstamas ražai un jārēķinās, ka vajadzēs kādu lieku smidzinājumu ar fungicīdu. Ja arī nesēj vienā laukā atkārtoti, augu maiņā vai blakus laukos nevajag sēt kultūraugus, kam kopīgas vienas un tās pašas slimības.
Piemēram, rapši un kāposti slimo ar balto puvi. Baltās puves sklerociji saglabājas augsnē vairākus gadus. Nākamajā vasarā sklerociji veido sporas, kas nonāk uz saimniekauga un to inficē. Ja pēcaugs būs kāposti, baltās puves izplatība būs lielāka nekā tad, ja pirms tam būtu audzēts kultūraugs, kas ar šo slimību neslimo.
Arī kaitēkļi laukā vai lauka apkārtnē savairojas un pārziemo tuvāk laukam, kur vairākus gadus pēc kārtas aug barības avots. Vienas audzējamās kultūras laukos savairojas arī noteiktas nezāļu sugas, kuras nav paredzēts vai nevar apkarot ar herbicīdu.
Pēdējos gados dažādu kultūraugu laukos ļoti bieži sastopama ir tīruma vijolīte, kas labi mēslotā labības laukā sasparojas un izaug līdz 30 cm gara. Tās izplatība bieži vien nesamazinās, laukā mainot rapšus un graudaugus. Augu maiņas nozīmi palielina pareiza priekšaugu un pēcaugu secība laukā.
