Augu kolekciju un strautu dārzs. Kā tukumnieks Jānis Auziņš klaju lauku pārvērta pasakainā oāzē 0
Klaju lauku netālu no Tukuma stādu audzētājs JĀNIS AUZIŅŠ pārvērtis apbrīnojamā dārzā. Tajā viss tapis paša spēkiem, īstenojot izsapņotās ieceres. Pamazām dārzs ieguvis tādu izskatu, kā saimnieks vēlējies: ar bagātīgiem augu stādījumiem, dīķiem, strautiem, tiltiņiem un mūrētiem dārza elementiem.
Stādaudzētāja Jāņa Auziņa ģimenei Tukumā ir stalta māja ar priekšdārzu, kurš jau gadiem tiek slavēts gan pilsētas, gan Latvijas mērogu daiļdārzu konkursos. Taču nelielais pilsētas dārziņš bijis par mazu, lai Jānis varētu izvērst savu vaļasprieku – stādu kolekcionēšanu un audzēšanu. 2001. gadā iegādāts zemesgabals netālu no Tukuma. Turp Jānis katru dienu brauc veidot savu zaļo sapņu pasauli. Lielākajai daļai apstādījumu ir jau 10–15 gadu.
Zaļš mūris aizvējam
Iegādātā vieta bijusi vairākus hektārus liels smilšmāla zemesgabals klajā laukā. Kā pirmo darbu šādā situācijā Jānis iesācis veidot dzīvžogu. Valdošo vēju aizturēšanai gar ziemeļu malu stādīts viss, kas bijis pa rokai: gan brāķētie stādi no paša audzētavas, gan no meža atnesti koku un krūmu stādi. Galvenā iecere – lai augi pēc iespējas ātrāk veido zaļo masu. Lapukoki aug ātrāk nekā skujeņi. Labi ir gan bērzi, gan lazdas. Skaisti izaug meža kadiķi, pīlādži. Bērzus ieteicams stādīt attālāk no mājas un dārza, jo tie ar savām saknēm citiem nosūc barības vielas. Taču lauka malā ap tiem drīz vien sāks veidoties sēņu augšanai labvēlīga vide.
Šādā dzīvžogā nav svarīgi, kas tie par augiem un cik biezi stādīti. Kad zaļā siena saaugusi, to var regulēt, piemēram, apcirpt lapu kokus un krūmus, arī skujkokus mazliet piefrizēt, lai aug kuplāki. Ja kāds nokaltis vai pārāk izpleties, to var nozāģēt. Pa šiem gadiem dzīvžoga rinda jau retināta vairākkārt. Saimnieks joko, ka malka nav jāpērk. Šādas vējlauzes dārzā noteikti vajadzīgas, ja dārzs pakļauts skarbiem apstākļiem.
Daļai gruntsgabala apstādīti ātraudzīgie kārkli (no tiem ražo šķeldu), kas gada laikā izšaujas pāris metru garumā. Vispirms bijis plānots tos sapīt kā sētu, taču laika trūkuma dēļ dzīvžogs aizgājis savā vaļā. Tagad to piebremzē, ik pa laikam apcērpot.
Garās meijas lieliski noder dažādu vīteņaugu balstiem. Jānis gan iesaka pirms spraušanas dobē mazliet dzinumus pakaltēt, citādi tie ielaidīs saknes. Spraudeņus pavairošanai griež un sprauž agri pavasarī.
Lielus augus var pārstādīt
Nereti arī vērtīgiem augiem dārzā kļūst par biezu. Tie savulaik tā sastādīti gan vietas trūkuma dēļ, gan ar domu, ka tas tikai pagaidām, ka visi var neieaugties.
Kamēr koks cilvēka augumā, to noteikti var pārstādīt. Šim nolūkam pavasarī ap augu aprok lāpstas dziļuma grāvīti, kuru pieber ar kūdru. Auga saknes tiks apcirptas, un tas iesakņosies kūdrā. Nākamajā pavasarī augu ar kompakto sakņu kamolu rok ārā, uzveļ uz brezenta vai biezas plēves un nogādā vēlamajā vietā.
Tas ir ļoti izdevīgi, ja dārzu kopumā var papildināt ar lielāka auguma kokiem, kas veido kompozīcijas pamatu. Šādus augus var sarunāt arī audzētavās. Dažkārt pat pavisam nedārgi, ja pāraugušos eksemplārus paredzēts likvidēt. Jārēķinās gan, ka lielu koku pārstādīšana nav viegla.
Tā var paaudzēt dārzam augus, ja vēl nav īsti zināma stādīšanas vieta vai vēl notiek mājas celtniecība.
Praktisks un skaists dīķis
Daļa zemesgabala bijusi dūksnaina. Vēl viens svarīgs darbs tāpēc bijis izrakt dīķi. Tas ir aptuveni 2 metrus dziļš, ar lēzenām malām un plašu ūdensspoguli. Ir ierīkota pārplūde, lai ūdens aizplūst caur mākslīgajiem strautiem dārza atpūtas zonā. Ja trakas lietavas, dīķis reizēm pārplūst, taču augiem tas nekaitē. Tie var atrasties zem ūdens pat dažas dienas. Bīstams ir ilgstošs, pastāvīgs mitrums.
Dīķis saimniecībā, kas nodarbojas ar stādu audzēšanu, vajadzīgs arī praktisku apsvērumu dēļ. Tieši šāds – saulē apsilis un dabīgi sakrājies – ūdens ir vislabākais augu laistīšanai. Vasarā atliek vien ieslēgt sūkni, un sasilušais ūdens tīkami veldzē augus. Laistot ar auksto no urbuma vai akas, augiem tiek radīts stress. Šāds dīķis ir arī ekonomiski izdevīgs, jo podos stādītie augi Jāņa stādaudzētavā patērē daudz vairāk valgmes nekā zemē augošie. Turklāt melnie podi saulē strauji sasilst.
Ūdens kvalitātei ir milzu nozīme, pārliecinājies dārznieks. Piemēram, pilsētas mājā apsakņošana nav veikusies – spraudeņi slikti ieaugušies. Secinājuši, tas tāpēc, ka ūdens ņemts no avota. Laistot ar apsilušo dīķa ūdeni, labi redzama atšķirība augu reakcijā.
Uzbērums ir vērtība
Kad izrakts lielais dīķis, palicis daudz zemes. Saimnieks iesaka to neizlīdzināt pirmajos dīķa dzīves gados, jo vēl nevar spriest par ūdenskrātuves raksturu un uzvedību. Ja ūdenslīmenis krītas vai neturas, var gadīties, ka izveidojas tā sauktais gaisa dīķis, kurā ūdens nekad arī nekrāsies. Tad jāber vien ciet, un atstātās kaudzes tam noderēs.
Ja ar dīķi viss kārtībā, kā šajā gadījumā, un ūdenslīmenis un tā pieplūdums apmierina, gudri ir nevis zemi vienkārši izlīdzināt, bet izveidot reljefu. Šajā dārzā mākslīgi izveidotajam valnim ir arī praktiska nozīme – tas lieliski aizsargā no vējiem un veido augiem labvēlīgu mikroklimatu. Turklāt vaļņa augšpusē iestādītie augi izskatās lielāki, var aizturēt vēju un rotāt dārzu.
Kalna ielokā izveidojusies jauka pļaviņa, kurā labprāt teltīs apmetas ģimenes jaunieši un viņu draugi.
Lēzenajā nogāzē uz dārza pusi iesēta zālīte un tiek stādīti augi, kas pamazām ar saknēm gan stiprinās slīpumu, gan lieliski eksponēsies. Nokalnītē un vaļņa virspusē izveidota pastaigu taka, ko ieskauj dažādi reti sastopami augi. Jānis ir aktīvs ceļotājs un no katra brauciena atgriežas ar kolekcijas papildinājumu. Šādi (iestādot uz paaugstinājuma) var labi vērot, kā jaunie augi attīstās, cik labi iejūtas vietējos apstākļos. Arī ciemiņus, citus dārzmīļus var vest un iepazīstināt ar saviem zaļajiem lepnumiem.
Problēma – slīpās malas kopšana. Patlaban zāli nogāzēs pļauj ar trimmeri, pļaujmašīnai vai traktoram tās ir par slīpu. Taču gan jau nāks kāda ideja risinājumam, spriež saimnieks. Piemēram, varbūt tiks paplašināts klājenisko skujeņu stādījums. “Visu dārzā tik un tā uzreiz nevar izdomāt un paredzēt,” uzskata Jānis. “Turklāt domas un vēlmes visu laiku mainās. Reizēm tieši prieks, ka kaut ko nav pagūts izdarīt, jo ieceres jau mainījušās.”
