Augu kaitēkļu izplatība krustziežu un tauriņziežu sējumos jūlijā 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Izplatītākie rapšu kaitēkļi
krustziežu spīduļi
šogad nepaspēja sabojāt ziemas rapšu pumpurus un ar īpašu niknumu un izsalkumu metās uz vasaras rapšu pusi. Kaitēkļi atrada rapšu platības, līdzko augiem bija nojaušama ziedkopas atrašanās vieta (AS 50). Pēc VAAD speciālistu novērojumiem, daudzi saimnieki nokavēja kaitēkļu ierobežošanu, jo nepieļāva domu par kaitēkļu klātbūtni sējumā.
Atsevišķos sējumos bija novērojams arī ļoti daudz
kāpostu cekulkožu
– gan tauriņu, gan kāpuru, kas aktīvi barojās, gan kūniņu. Kā zināms, cekulkodēm vasarā attīstās vairākas paaudzes – jūlijā nākamās paaudzes kāpuri turpinās baroties ar lapām un pāksteņiem.
Spīduļu neizgrauztie vasaras rapšu ziedi ziedēja jūnija vidū. Jūlijā atliek vien vērot iespējamo kaitīgo organismu attīstību un izdarīt secinājumus par veiktajiem vai neveiktajiem darbiem attiecībā uz kaitīgo organismu ierobežošanu.
Jūlijā vasaras rapšiem turpināsies sēklu attīstība un briešana. Izvērtējama būs arī slimību klātbūtne sējumos. Ar fungicīda smidzinājumu bija iespējams ierobežot krustziežu sausplankumainības izplatību – ja slimības pazīmes uz pākstīm parādās agrā to attīstības stadijā (AS 75–79), sēklu ražas veidošanās tiek traucēta. Būs redzami arī ar balto puvi slimie augi, arī šo slimību varēja ierobežot ziedēšanas laikā, bet, tā kā slimības attīstībai noteicošais ir mitrums, novados, kur nelija lietus, baltās puves attīstība, visticamāk, nenotiks.
Jau jūnijā gan uz ziemas, gan vasaras rapšu pākstīm varēja novērot bagātīgas
kāpostu laputu
kolonijas. Jūlijā tās turpinās veidot nākamās paaudzes un barosies uz pāksteņiem.
Iespējams, rapšu sējumos izšķilsies un sāks barošanos arī
kāpostu balteņa
kāpuri. Parasti minētie kaitēkļi rapšu sēklu ražu nopietni neapdraud.
Zirņu sējumos nopietnākais kaitēklis ir
zirņu tinējs
. Pieaugušo īpatņu – tauriņu – lidošana sākas reizē ar zirņu ziedēšanu, bet siltā un sausā laikā tauriņi turpinās uzturēties zirņu sējumā un dēt olas uz pākstīm arī jūlijā. Ierobežošana iespējama ar trihogrammām, kas kā olu parazīti iznīcinās kaitēkļa sadētās oliņas vai, ja ļauj nogaidīšanas laiks, lietojot atbilstošu insekticīdu.
Sējumos mēdz baroties arī
laputis
, bet nav novērota ekonomiski nozīmīga kaitēkļa savairošanās. Atbilstošos laika apstākļos iespējama pelēkās puves, zirņu askohitozes un zirņu miltrasas attīstība uz augiem.
Lopbarības pupu sējumos jūlijā turpināsies pupu ziedēšana un pākšu veidošanās process. Vairākus gadus nav novērota
pupu laputu
savairošanās, bet, ņemot vērā, ka mazdārziņos kaitēkļa izplatība šogad novērota, to klātbūtne iespējama arī lielajos laukos. Ja laputis traucē pākšu attīstībai, tās ierobežojamas ar insekticīdu.
Pupu sēklgrauži
jau jūnijā sāka olu dēšanu uz pākstīm, jūlijā tā turpināsies. Daļa oliņu aizies bojā, bet, lai sabojātu pupu graudus, pietiek ar dažiem kāpuriem uz vienas pāksts, kas tur izšķilsies un iegrauzīsies pākšu iekšienē baroties.
Uz pupu lapām iespējama slimību attīstība –
pupu brūnplankumainība, pupu koncentriskā plankumainība
, mēneša otrajā pusē arī
pupu rūsa
.
Tauriņziežu smecernieku
pieaugušie īpatņi savu līdz jūlijam ir paveikuši – lapu malas ir izrobotas, bet kāpuri turpinās baroties ar sakņu gumiņiem, līdz tie iekūņosies augsnē.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
