Augu blakusproduktu paplašināšanas iespējas 0
Vitalijs Radenkovs, Karina Juhņeviča-Rdenkova, Dārzkopības institūts
APP Dārzkopības institūtā Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” ietvaros tiek realizēts projekts Jaunu sinbiotisku pārtikas produktu izstrāde, izmantojot augu valsts blakusproduktu enzimātisko hidrolīzi.
Pētījuma galvenais mērķis ir saistīts ar jaunu funkcionālu pārtikas produktu izstrādi no augu valsts blakusproduktiem (augļu/ogu spiedpaliekām un graudaugu klijām), izmantojot fermentatīvo apstrādi. Tehnoloģiju pamatā būs augu valsts izcelsmes blakusproduktu apstrāde ar enzīmiem. Fermentatīvās apstrādes iespaidā produkti, kas veidosies hidrolīzes laikā, tālāk tiks izmantoti kā barības vielu avots labajām baktērijām (pienskābes baktērijas un bifidobaktērijas).
Kas ir blakusprodukti?
Izejvielas ar augstu pievienoto vērtību un funkcionalitāti ir pārtikas blakusprodukti, kas veidojas ražošanas procesā, t. i., graudaugu klijas, augļu/ogu spiedpaliekas. Vairāku pētījumu rezultāti norāda, ka ar diētiskām šķiedrvielām bagātiem blakusproduktiem piemīt dažādas pozitīvas iedarbības uz cilvēka organismu (attīra organismu, saista un izvada toksiskās vielas, labvēlīgi iedarbojas uz tauku un ogļhidrātu vielmaiņu un palīdz regulēt holesterīna un cukura līmeni asinīs utt.). Tomēr tikai mazu daļu – līdz 10% – no blakusproduktiem pagaidām izmanto pārtikai, atlikušo daļu izmanto kā barību dzīvniekiem vai komposta ražošanai.
Iepriekšējie pētījumi rāda, ka, piemēram, tāds blakusprodukts kā plūmju kauliņi, kas ir iegūti plūmju pārstrādes procesā ievārījuma, marmelādes un sulas ražošanā, veiksmīgi tika izmantoti aktīvā oglekļa, oglekļa absorbenta ražošanai. Latvijas zinātnieki konstatēja, ka plūmju kauliņi un kodoli ir ievērojams taukos šķīstošo vitamīnu (E, A), olbaltumvielu un aminoskābju avots. Tie satur arī diētiskās šķiedrvielas.
Smiltsērkšķu spiedpaliekas ir bioloģiski aktīvo vielu, vitamīnu, minerālvielu avots. Pēc smiltsērkšķu sulas ieguves paliek aptuveni 20% spiedpalieku no kopējā izejvielu daudzuma. Tās satur neaizstājamās aminoskābes, taukskābes un K, E, D, A vitamīnu. Tāpēc smiltsērkšķu spiedpaliekas bieži izmanto ne tikai pārtikā, bet arī farmācijas un kosmētikas nozarē. Igaunijā ir analizētas smiltsērkšķu spiedpaliekas, atklājot, ka tās satur antioksidantus, bioloģiski aktīvās vielas, kas aizsargā cilvēka šūnas no negatīvās vides ietekmes, tādējādi var palēnināties novecošanās procesi un uzlaboties veselība.
Zinātniskie pētījumi rāda, ka visas smiltsērkšķu veģetatīvās daļas, it īpaši sēklas, ir spēcīgas brīvo radikāļu savācējas, tās piedalās infekciju un toksīnu iznīcināšanā. Ik gadu palielinās pieprasījums pēc smiltsērkšķu produktiem, tādējādi ietekmējot blakusproduktu apjoma pieaugumu.
Blakusproduktu apstrāde ar enzīmiem
Blakusproduktu apstrāde ar enzīmiem ļauj nesadalāmās un nesagremojamās vielas (lignīns, celuloze, hemiceluloze) pārvērst par vieglāk sagremojamām. Diemžēl lignīns var traucēt enzīmu darbībai.
Veicot lignīna atdalīšanu, ir iespējams samazināt lignīna daudzumu produktā, tādējādi mazinot nevēlamas īpašības un paaugstinot izmantošanas iespējas pārtikas ražošanā. Turklāt lignīnu atdalīšanas iespaidā paaugstinās celulozes un hemicelulozes sadalīšanās (šķelšanas) efektivitāte. Ar specifisku enzimātisku apstrādi graudaugu kliju un augļu/ogu šūnapvalku īpašības var mainīties, tādēļ tās var plaši izmantot pārtikas industrijā.
