Lai sējumi nekristu veldrē; ieteikumi augu augšanas regulatoru pielietošanā 0
Veldres veidošanās cēloņi un sekas
Graudaugu veldres veidošanās galvenais cēlonis ir nepareiza auga attiecība starp virszemes daļas masu un stiebra augšējās daļas noturību. Veldre tiek konstatēta brīdī, kad virszemes daļu izturība ir lielāka par pamatnes daļu izturību. Ja ir attīstīta spēcīga sakņu sistēma, veldre ir novērojama retāk. Sējumu veldrēšanos veicina: augsnes veids, lielas slāpekļa mēslojuma devas, sabiezināti sējumi, garstiebrainas šķirnes, vārpas svars, slimības, meteoroloģiskie laika apstākļi (lietus, vējš, krusa). Spēcīgas infekcijas gadījumā saveldrētos laukos raža var būt uz pusi mazāka nekā veselos laukos. Sējumu veldrēšanās ne tikai apgrūtina labības novākšanu, bet samazina iegūtās ražas apjomu un kvalitāti. Graudi veidojas nekvalitatīvi, samazinās 1000 graudu masa un tilpummasa.
Lai palielinātu graudaugu veldres izturību, jāievēro visi agrotehniskie pasākumi. Pareizi jāapstrādā augsne, jāievēro sējas termiņi un izsējas normas, jāsēj sertificētas sēklas, jāizvēlas pret veldri izturīgas šķirnes, jāsabalansē mēslojums, pareizā laikā un devās jālieto augu aizsardzības līdzekļi. Pārmērīgs slāpekļa mēslojums var izraisīt palielinātu graudaugu cerošanu un lielas lapotnes izveidošanos, līdz ar to arī stiebru izstiepšanos garumā. Stiebra augšējās daļas noturība (stiprums) samazinās, un pieaugošā lapotnes masa izraisa stiebra deformāciju jeb veldrēšanos.
Lai novērstu graudaugu sējumu veldrēšanos vai to mazinātu, jāizvēlas piemērots augu augšanas regulators
Augu augšanas regulators ir bioloģiski aktīva viela, kas ietekmē augu augšanu un attīstību, ir spēcīgs, ātri iedarbīgs sistēmisks produkts, kas uzsūcas augā caur lapām, stiebriem un tiek aizvadīts līdz auga augšanas punktam. Tādējādi samazinās auga šūnu garums un palielinās šūnu blīvums, kas savukārt veicina stiebra sieniņu izturību un stiebru garumu samazināšanu. Latvijā reģistrēto Augu aizsardzības līdzekļu (AAL) sarakstā 2017. gadam ir reģistrēti 16 augu augšanas regulatori graudaugiem, kas satur dažādas darbīgās vielas.
Augu augšanas regulatoru ietekme uz graudaugiem
Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs (LAAPC) katru gadu veic lauka izmēģinājumus, lai noskaidrotu dažādu augu augšanas regulatoru ietekmi uz graudaugiem. 2016. gada pētījumā noskaidrota augu augšanas regulatora ietekme uz rudzu šķirnes ‘Kaupo’ starpmezglu posmu garumu un veldrēšanos. Tika noskaidrots, ka augu augšanas regulatora darbīgā viela hlormekvāta hlorīds, 750 g/l, ar devu 2 l/ha būtiski ir samazinājusi starpmezglu posmu garumu un palielinājusi veldres izturību. 1. attēls uzskatāmi parāda augu augšanas regulatora darbīgās vielas – hlormekvāta hlorīda – pozitīvo ietekmi uz stiebru starpmezglu posmu saīsinājumu salīdzinājumā ar kontroli – pirmais posms saīsinājies par 56%. Šo preparātu ieteicams lietot, sākot no cerošanas fāzes vidus līdz stiebrošanas sākumam (AS 25–30). Ziemas tritikālei hlormekvāta hlorīda ietekmē pirmais posms samazinājies par 51% salīdzinājumā ar kontroli bez apstrādes. Augšanas regulatora darbīgā viela tika izsmidzināta 31–32 augu attīstības stadijā 21. aprīlī.
Pēc ražotāja rekomendācijām, lai samazinātu veldres risku sabiezinātos, labi mēslotos intensīvos ziemas kviešu sējumos, kur slāpekļa (N) mēslošanas deva tīrvielā ir lielāka par 150 kg/ha, ieteicams veikt otro apstrādi ar augu augšanas regulatora darbīgo vielu mepikvāta hlorīds, 305 g/l, + etefons, 155 g/l, – 0,5 līdz 1 l/ha, sākot no otrā mezgla stadijas līdz karoglapas maksts atvēršanās stadijai (AS 32–49), vai darbīgo vielu kalcija proheksadions, 50 g/l, + mepikvāta hlorīds, 300 g/l, – 0,5 līdz 0,75 l/ha no stiebrošanas fāzes sākuma līdz karoglapas parādīšanās stadijai (AS 30–39). Ja augstas veldres riska situācijā dalītā apstrāde nav iespējama, ieteicams lietot maksimālo augu augšanas regulatora darbīgo vielu hlormekvāta hlorīdu ar devu 1,5 l/ha stiebrošanas sākumā (AS 30 – pirmais mezgls pacēlies mazāk par 1 cm). Jāraugās, lai bezlietus periods būtu vismaz viena stunda.
2016. gadā veiktajā ziemas kviešu ‘Edvins’ lauka izmēģinājumā augu augšanas regulators ar darbīgo vielu etil-trineksapaks, 250 g/l, ar devu 0,4 l/ha uzrādīja būtisku starpmezglu posmu samazinājumu. Izsmidzinot etil-trineksapaku no graudaugu stiebrošanas sākuma stadijas līdz šīs stadijas beigām (AS 33–39), augšanas regulators palēnina augu augšanu, tādējādi samazinot to augstumu, it īpaši stiebru pēdējā posma garumu.Augu augšanas regulatoru lietošana ietekmēja arī ziemas kviešu ‘Edvins’ 1000 graudu masu.
Augu augšanas regulatoru darbīgo vielu iedarbība
Hlormekvāta hlorīds, 750 g/l. Preparātu augi uzņem vispirms caur lapām, kā arī nedaudz caur sakņu sistēmu, tas stimulē graudaugu sakņu sistēmas attīstību un iedarbojas galvenokārt uz stiebru pirmo posmu garuma samazināšanu. Ir zināms, ka, lietojot optimālā laikā, hlormekvāta hlorīda preparāts veicina cerošanu un, pateicoties labākai stiebra stiprībai, samazina acveida plankumainības jeb stiebrlūšanas (Pseudocercosporella herpotrichoides) attīstības iespējas. Samazina graudaugu stiebra garumu, palielina tā diametru, veicina stiebra sieniņu izturību, samazina veldrēšanās risku. Zemāks stiebrs un samazināta veldre atvieglo graudaugu novākšanu, samazinās kaltēšanas izmaksas, uzlabojas graudu kvalitāte un samazinās ražas zudumi novākšanas laikā.
n Etil-trineksapaks, 250 g/l. Darbīgā viela tiek uzņemta ar graudaugu lapām un dzinumiem, kur aizkavē stiebru starpmezglu posmu pagarināšanos galvenokārt stiebru pēdējos posmus, iedarbojoties uz augšanas hormona giberelīna biosintēzi. Lietojot darbīgo vielu etil-trineksapaks no graudaugu stiebrošanas sākuma stadijas līdz stiebrošanas beigām, preparāts palēnina augu augšanu, tādējādi samazinot kultūrauga augstumu.
n Mepikvāta hlorīds, 305 g/l, + etefons, 155 g/l. Divas darbīgās vielas darbojas kā augšanas regulators rudzu, ziemas kviešu un miežu sējumos, augi tās uzņem galvenokārt caur lapām. Tas samazina stiebra garumu, palielina tā diametru, pastiprinot stiebra izturību un samazinot veldrēšanās risku. Samazina arī miežu vārpu lūšanu. Preparātu ieteicams lietot intensīvos graudaugu sējumos ar augstu ražas potenciālu, kam ir palielināts veldrēšanās risks. Efektīvai preparāta darbībai nepieciešami kultūrauga augšanai labvēlīgi apstākļi: mitruma režīms, mēslojums, kā arī gaisa temperatūra no 12 līdz 20 oC. Ja augu augšanas regulatoru lieto tvertnes maisījumos ar fungicīdiem, tā devu var samazināt par 25%.
n Kalcija proheksadions, 50 g/l, + mepikvāta hlorīds, 300 g/l. Augu augšanas regulators ziemas un vasaras kviešu, ziemas miežu, rudzu un tritikāles sējumos. Augu augšanas regulatora divas darbīgās vielas kavē giberelīnu (giberelīnskābe ir hormons, kas veicina augu augšanu garumā) sintēzi, tādējādi saīsinās starpmezglu posmu garums un veģetatīvā augšana nākamo trīs četru nedēļu laikā pēc apstrādes. Mepikvāta hlorīds galvenokārt aptur augu šūnu stiepšanos garumā.
Pilns raksts žurnāla Agrotops šā gada maija numurā
