Augu aizsardzības pasākumi ziemāju laukos jūnijā 1
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Ziemāju graudaugu sējumus jūnijā turpinās apdraudēt vairākas sēnīšu izraisītās lapu slimības. Vēsā gaisa temperatūra un minimālais nokrišņu daudzums līdz maija pēdējās dekādes sākumam šo slimību attīstību neveicināja. Maija beigās, kad siltums kopā ar lietu pārstaigāja Latvijas teritoriju, sēnīšu slimības sāka rosīties, un, visticamāk, rosība pa īstam sāksies jūnijā.
Kviešu lapu pelēkplankumainības ierosinātāji piemērotu brīdi attīstībai gaida jau kopš iepriekšējā rudens – maijā jaunās infekcijas pazīmes Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nekarantīnas kaitīgo organismu monitoringu veicošie speciālisti tika konstatējuši vien dažu novadu atsevišķos ziemas kviešu sējumos. Protams, jūnijā apakšējās lapas ar slimības ierosinātājām melnajām piknīdām ir dabiski atmirušas, bet tas nenozīmē, ka jaunās infekcijas attīstība kļuvusi neiespējama. J
a ir lietains, miglains laiks vairākas dienas pēc kārtas, pelēkplankumainība ar lietus šļakatu palīdzību atdzimst, uz lapām parādoties kā pelēcīgi atmirušu audu plankumi. Plankumiem attīstoties, tie iegūst neregulāru garenu formu. Raksturīgo pazīmi – melnās piknīdas plankumā – velti meklēt jaunās infekcijas attīstības sākumā, tās plankumos veidojas slimības attīstības otrajā pusē. Gaisa temperatūras ziņā pelēkplankumainība spēj attīstīties jebkurā mūsu jūnijam raksturīgā temperatūrā, bet 15–25 0C būs optimālā konīdiju dīgšanai.
Arī kviešu lapu dzeltenplankumainībai attīstība maijā īsti neizdevās. Ja būs atbilstoši laika apstākļi jūnijā, tā centīsies turpināt inficēt ziemas, vasaras kviešus un tritikāli, tā iespējama arī rudzu sējumos. Dzeltenplankumainības sekundārā infekcija izplatīsies ar vēju un lietus šļakatām, sevišķi ātri tas notiks 20–28 0C temperatūrā, bet lēnāka slimības izplatīšanās iespējama arī zemākā temperatūrā. Tas tika novērots pagājušā gada siltajā rudenī un šogad maijā. Lai nenokavētu infekcijas izplatības sākumu, regulāri jāapseko savi lauki, lielāko uzmanību veltot atkārtotajiem sējumiem, jo infekcijas ierosinātāji saglabājas uz inficētām un nesatrunējušām augu atliekām. Lai atrastu pirmās dzeltenplankumainības pazīmes, uz lapām jāmeklē gandrīz melns plankumiņš ar baltu punktiņu vidū.
Sausumizturīgākā graudaugu slimība šopavasar izrādījās graudzāļu miltrasa. Slimības pazīmes maijā konstatētas gan ziemas kviešu, gan rudzu sējumos, un jūnijā turpināsies piemēroti apstākļi slimības attīstībai. Miltrasa īpaši labi attīstīsies bagātīgi sacerojušos, arī pārāk biezos sējumos, inficējot visas graudaugu sugas. Maijā tā daudzos sējumos tika novērota uz kviešu stiebriem tuvu augsnei, sekundārā infekcija, iespējams, nokļūs uz graudaugu lapām. Optimālā temperatūra attīstībai ap 16–20 0C, nepieciešamo mitrumu spēj nodrošināt rasas stundas rītos un vakaros. Attīstība notiek arī zemākā un augstākā gaisa temperatūrā, bet augstā gaisa relatīvajā mitrumā tās attīstība paātrinās.
Iepriekšējais rudens graudaugu audzētājus priecēja ar rūsu pazīmēm uz lapām. Kviešos bija izplatīta brūnā rūsa, ziemas miežos – miežu pundurrūsa. Jūnijā iespējama minēto rūsu un arī dzeltenās rūsas infekcijas pazīmju parādīšanās uz ziemāju graudaugu lapām. Sevišķi bīstamas ražai rūsas kļūst, infekcijai izplatoties pirms augu ziedēšanas. Optimālā temperatūra rūsas sporu dīgšanai ir līdz 20 0C, tām vajadzīgs arī ūdens uz lapām. Konstatējot rūsas pazīmes, vērts apsvērt fungicīda lietošanas lietderību, jo slimība ātri nokaltē lapas, vēlāk inficē arī vārpas.
Rudzi, aprīļa beigās un maijā strauji attīstoties, aizbēga no stiebrzāļu gredzenplankumainības. Slimības pazīmes palika uz apakšējām lapām, bet jāņem vērā, ka turpināsies sekundārās infekcijas attīstība, inficējot augšējās lapas. Attīstībai vajadzīgs mitrums pāris diennakšu garumā un gaisa temperatūra 10–18 0C; ilgstošs lietus, kā arī karstums ir nepiemērots gredzenplankumainības attīstībai.
Ziemas un vasaras miežu sējumos turpināsies miežu lapu tīklplankumainības izplatība uz augu lapām. Maijā slimības izplatība, pēc VAAD inspektoru novērojuma, bija minimāla, jo pārsvarā tika izsēts kodināts sēklas materiāls. Lai primārā infekcija izplatītos tālāk, vajadzīgi lietaināki laika apstākļi nekā šā gada maijā. Slimības ierosinātāji izplatās ar lietus šļakatām un vēju un turpinās attīstīties mērena siltuma apstākļos, ja vien jūnijs tos sagādās.
Jūnijā būs beidzies spradžu uzvaras gājiens vasarāju sējumos, jo tie būs pietiekami attīstījušies. Toties vēlāk sētajos vasarāju sējumos viegli būs pamanāmi melno stiebrmušu kāpuru bojājumi, jo bojātais stiebrs dzeltē un iet bojā.
Labību lapgraužu vaboles jūnijā būs radījušas jauno paaudzi – lapgraužu kāpuri aktīvi barosies. Kāpurs izskatās kā gļotu piciņa uz labību lapām, bet to radītie bojājumi ir svītrveida grauzumi lapu virspusē, neskarot lapas apakšējo epidermu. Lielāku postu kāpuri parasti nodara vasarāju labībām, kas iespējams arī šogad, jo daudzos sējumos augus novājināja spradžu masveida barošanās.
Laputis iespējamas visu graudaugu sējumos. Tās atrodamas visas vasaras garumā gan uz lapām, gan stiebriem un vārpām. Lai veiktu insekticīda smidzinājumu to ierobežošanai, vēlams vispirms izvērtēt to daudzumu sējumā, jo kaitēkļiem vispirms jārada apdraudējums augiem. Ja ir vēlme lauku smidzināt dažu laputu dēļ, varbūt ir vērts aizdomāties līdz faktam, ka ar insekticīdu tiek nogalināti arī daudzi derīgie kukainīši – mārītes, zeltactiņas, ziedmušas, kas barojoties pasargās sējumus no laputīm. Laputis pārlido no lauka uz lauku, sezonā tām attīstās vairākas paaudzes – sējumi ir jāapskata vairākas reizes vasarā, bet jūnijā sevišķi, jo ne tikai augi ir attīstības procesā.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
