Augu aizsardzības pasākumi ziemāju graudaugu sējumos 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Šoruden laika apstākļu kaprīzes ziemāju graudaugu sējplatības neierobežoja. Dažviet sējas darbi vēl risinājās pēc optimālajiem termiņiem, bet, kā rāda iepriekšējo gadu pieredze, ja paveicas, tad pārziemo arī ļoti vēlie sējumi.
Līdz oktobra otrajai pusei sējumi sadīguši, daļa arī sākusi cerot (AS 21–23), bet kopējā novērotā augu attīstības tendence ir tāda, ka ziemāji šoruden ir mazāk paaugušies nekā pērn šajā pašā laikā. Ja Latvijā iestāsies normāla ziema, protams, ar pārziemošanu viss būs kārtībā, bet parasti pret galēji ekstremāliem apstākļiem augi nespēj cīnīties, lai cik lieli arī būtu izauguši.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nekarantīnas slimību un kaitēkļu monitoringu veicošie speciālisti novēro ne tikai augu attīstības stadijas, bet pievērš uzmanību arī rudens sējumos sastopamajiem kaitēkļiem un slimībām. Oktobrī, apsekojot ziemāju sējumus, konstatēts, ka kaitīgajiem organismiem šis rudens nav paticis.
Dažos sējumos uz ziemāju asniem barojās pa kādai atsevišķai laputij – tās aizies bojā, iestājoties salam. Oliņu attīstības stadijā ziemāju sējumā pārziemos lielā labību laputs – tās tālākā attīstība turpināsies pavasarī.
Pavasarī turpināsies arī ievu–auzu laputu attīstība, bet rudenī, jūtot drīzu sala iestāšanos, spārnotie īpatņi pārlidos uz tuvāko ievu krūmu laukmalā, lai pie pumpuriem dētu spožas, melnas, ar neapbruņotu aci saskatāmas oliņas.
Atsevišķos sējumos gandrīz katrā novadā šoruden konstatēta melnās stiebrmušas kāpuru barošanās. Kāpuri sējumā pārziemos, bet pirms tam tie paspēs iznīcināt kādu no cerot sākušajiem auga stiebriem. Līdz pat zemes sasalšanai ar ziemāju saknēm barosies sprakšķu kāpuri jeb drātstārpi. Atšķirība abu minēto kāpuru darbībā ir tā, ka melnās stiebrmušas kāpurs neiznīcina augu pavisam, jo barojas ar dzinumiem, bet pēc drātstārpa barošanās augs novīst – neatgriezeniski iet bojā.
Iepriekšējā rudenī, pateicoties siltajam laikam, ziemāju sējumos bija attīstījušās gan rudenim raksturīgās, gan arī rudenī retāk sastopamās slimības, bet šoruden slimību klāsts pavisam īss. Dažos Latvijas novados VAAD speciālisti atraduši tikai pa kādam inficētam sējumam.
Kurzemes reģiona kviešu sējumos novērotas graudzāļu miltrasas un kviešu lapu pelēkplankumainības pirmās pazīmes. Abas minētās slimības spēj turpināt lēnu attīstību arī nosacīti siltās un mitrās novembra dienās.
Ziemas miežu sējumos Kurzemes un Vidzemes pusē uz atsevišķiem augiem novērotas miežu lapu tīklplankumainības pazīmes. Rudzu un tritikāles apsekotajos laukos slimību pazīmes nav konstatētas. Pavasarī, atsākoties veģetācijai, lauku apsekojumus atsāks gan VAAD speciālisti, gan sējumu saimnieki, lai konstatētu pirmās slimību infekciju jaunās pazīmes un sekotu līdzi to attīstībai.
Graudu noliktavu apdzīvotība rudens–ziemas periodā ir cieši saistīta ar gaisa temperatūru. Jo siltāks, jo vēlāk rudenī iespējams sastapt kaitēkļus un konstatēt to bojājumus noliktavās. Kamēr gaisa temperatūra nenokrītas zem +10 0C, aktīvi barojas graudu smecernieka kāpuri. To attīstībai gan vajadzīgi graudi ar mitrumu virs 12%. Temperatūrai pazeminoties līdz ziemas režīmam, smecernieki iet bojā.
Stipri zemāku temperatūru pacieš miltu ērces, kuru aktīvās stadijas iet bojā trīs nedēļu laikā, temperatūrai pazeminoties līdz -5 0C. Ērču darbība noliktavās rada mitrumu, rodas graudu pikas, tādējādi pazeminot graudu sabēruma kvalitāti.
Rudenī nokultajā lopbarības pupu graudu ražā ziemā nekāda darbība nenotiek. Pupās ziemo pupu sēklgrauža pieaugušās vaboles un kūniņas. Uz pavasara pusi kāda daļa no vabolēm savu ziemas mājvietu pametīs, aiz sevis atstājot pupas ar caurumiem, bet daļu kaitēkļu kopā ar pupām aprīlī iesēs. Vasaras sākumā pupu sējumā no augsnes izlidos jaunās vaboles, un tām nebūs jālido tālāk par pirmo uzziedējušo pupu, lai turpinātu sēklgraužu populācijas attīstību.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
