Augu aizsardzības pasākumi rapša laukos maijā 0
Māra Bērziņa, VAAD
Rapšu kaitēkļi ziemas rapšu sējumos pavasarī bieži sagādā pārsteigumus, tāpēc saimniekiem tie regulāri jāapciemo. Nemaz ne tik senā pagātnē aprīļa pēdējā dekādē Zemgales un Kurzemes novadu atsevišķos laukos rapšu kaitēkļi bija pat 100% invadējuši rapšu ziedkopas.
Šogad aprīļa pirmās puses aukstums un pat īslaicīgais sniegs aizkavēja kaitēkļu aktivitātes. Bet tas netraucēja attīstīties augiem, dažas siltās dienas un saņemtais mēslojums mudināja rapšus strauji attīstīties – dažos Kurzemes puses laukos ziedpumpuri, lapu nosegti, bija manāmi jau aprīļa pirmajā pusē, tiesa, bez kaitēkļiem.
Toties Zemgales novadu sējumos šajā laikā tika konstatētas pirmās krustziežu smecernieku vaboles. Krustziežu smecernieki ir pelēkbaltām zvīņām un matiņiem klātas vaboles ar visām smecernieku sugām raksturīgo snuķi. Tās rapšu sējumos parasti atrodamas agrāk nekā krustziežu spīduļi. Tas nozīmē, ka, iestājoties siltumam, abas maijā aktuālās kaitēkļu sugas steigs baroties.
Svarīgi nenokavēt kaitēkļu invāzijas sākumu un sekot līdzi to izplatības intensitātei, jo augu straujās attīstības dēļ lapās paslēpušos ziedpumpurus krustziežu spīduļi bieži atrod ātrāk nekā rapšu saimnieki. Spīduļu vaboles barojas ziedpumpuru iekšienē, tāpēc spīduļus vieglāk sameklēt saulainā un siltā dienā, kad kāds īpatnis atradīsies arī virs ziedpumpuriem. Ja pumpuru parādīšanās sākumā uz auga ir 1–4 vaboles, bet pirms ziedēšanas 3–5, lietojams insekticīds kaitēkļu ierobežošanai. Izlemt par labu kaitēkļu ierobežošanai ar insekticīdu ir vienkāršāk un ekonomiskāk, ja abu sugu pārstāvji masveidā parādās ar minimālu laika nobīdi.
Maijā, kad liela daļa Latvijas lauku krāsosies dzelteni un ar ziedošajiem rapšiem fonā notiks neskaitāmas fotosesijas, lauku saimniekiem ar smukumu vien nepietiks. Viņiem rapšu ziedēšanas laikā jāizvērtē konkrētā lauka iespējamie riska faktori attiecībā uz baltās puves potenciālo attīstību.
Lai pieņemtu lēmumu par balto puvi ierobežojoša fungicīda smidzinājumu, vispirms jāņem vērā laika apstākļi savā novadā (baltās puves attīstību veicina lietains laiks pirms rapšu ziedēšanas un ziedēšanas laikā).
Svarīgi arī zināt, pirms cik gadiem konkrētā laukā audzēti rapši un kāda tajā gadā bijusi baltās puves izplatība, jo slimības izraisītāji – melnie sklerociji – saglabājas augsnē vismaz piecus gadus. Jāņem vērā, ka ar balto puvi slimo arī tādas izplatītas nezāles kā lauka vijolītes, ganu plikstiņi, tīruma nauduļi, tīruma kumelītes un citi, kā arī kultūraugi – kāposti, burkāni, zirņi, gurķi u. c.
Laikā, kad jāpieņem lēmums par ierobežojošo smidzinājumu, baltās puves pazīmes uz augiem nav atrodamas, tās parādās vēlāk, kad ziedlapiņas jau nobirušas un veidojas pāksteņi.
Vairākums rapšu fungicīdu vienlaikus ierobežos arī krustziežu sausplankumainības un pelēkās puves, kā arī krustziežu sausās puves izplatību.
Vairāk par AAL lasiet šeit
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops maija numurā
