Augu aizsardzības pasākumi pākšaugu sējumos maijā 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste
Līdz ar pākšaugu sējumu īpatsvara palielināšanos zirņu svītrainā smecernieka vabolēm kļuvis vieglāk atrast sev piemērotu barības bāzi. Jau aprīļa siltajās dienās tās parasti kļūst aktīvas. No ziemošanas vietām grāvmalās, laukmalās un augsnes virskārtas iznākušās vaboles dodas uzmeklēt sadīgušos zirņu un pupu sējumus. Šogad pākšaugu sēja noritēja jau aprīļa pirmajā pusē – kad augi sadīgs, būs klāt arī vaboles.
Zirņu un pupu lapu malās vaboles grauž pusapaļus robus. Bieži novērots, ka iegrauztas lapas ir gandrīz visiem augiem, bet kultūraugu attīstība netiek negatīvi ietekmēta. Tā notiek pietiekama mitruma un augu straujas attīstības laikā. Sausumā, kad augi tik ātri nespēj augt, vaboles var kaitēt, būtiski samazinot lapiņu virsmu. Tomēr īstā negatīvā ietekme, kas nav redzama un nosakāma procentuāli, radīsies no kāpuriem, kuri izšķilsies vasarā un barosies ar tauriņziežu sakņu gumiņiem, traucējot tiem veikt pamatuzdevumu – slāpekļa piesaisti. To zinot, arī saimniekam jāizlemj, vai kaitēkļa uzturēšanos pākšaugu sējumā ierobežot vai ļaut baroties.
Savukārt āboliņa ziedu un stublāju smecernieka kāpuru kaitīgā darbība vērsta uz potenciālās sēklu ražas sabojāšanu, neko nenodarot saknēm un gumiņiem. Maijā pieaugušie īpatņi – vaboles – dēs oliņas āboliņa ziedpumpuros. No oliņām attīstīsies kāpuri, kas, barojoties ziedos, neļaus attīstīties sēklām. Ja sēklu ražu paredzēts iegūt no pirmā pļāvuma, tad maijā jāsāk pievērsties kaitēkļa klātbūtnes izvērtēšanai.
Ja 2–3 nedēļas pirms āboliņa sēklas iegūšanai paredzētā lauka ziedēšanas uz 100 ETV (entomoloģiskā tīkliņa vēzieniem) ir vairāk nekā 50 smecernieku, tad, pirms tas paspējis ziedpumpuros sadēt olas, jāveic kaitēkļa ierobežošana.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops maija numurā
