Augu aizsardzības pasākumi krustziežu un tauriņziežu sējumos maijā 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas inspektore
Maijā kā vienmēr Latvijas ainavu atdzīvinās dzelteni ziedošie ziemas rapšu lauki. Jau aprīļa otrajā pusē, izmantojot dažas siltās dienas, rapšu sējumos parādījās pirmās no ziemošanas vietām iznākušās krustziežu stublāju smecernieka vaboles. VAAD nekarantīnas slimību un kaitēkļu monitoringu veicošie inspektori, apsekojot sējumus, intensīvāko to izplatību konstatēja Zemgales reģiona ziemas rapšu laukos.
Arī krustziežu spīduļi steidza nolūkot pavasara pirmo barības bāzi. Lai arī rapši pavasarī pēc veģetācijas atjaunošanās parasti aug tik strauji, ka kaitēkļi dažreiz nespēj tam sekot, šogad sanācis tā, ka pirmie spīduļi sastapa pašus pirmos veidoties sākušos rapšu ziedpumpurus. Ņemot vērā Latvijas reģionos atšķirīgos laika apstākļus un atšķirīgo rapšu attīstību, nevar noteikt ne datumu, ne nedēļu, kurā kaitēkļu pārliekas izplatības gadījumā būtu jāveic to ierobežošana. Tāpēc, apsekojot savus ziemas rapšu sējumus, pozitīvs lēmums par insekticīda lietošanu būtu jāpieņem, ja pumpuru parādīšanās laikā uz auga atrodamas 1–4 vaboles, bet pirms ziedēšanas – 3–5 pieaugušie krustziežu spīduļu īpatņi. Lai kaitēkļiem neveidotos rezistence, spīduļu ierobežošanu veicot atkārtoti, vēlams insekticīds, kas satur citu darbīgo vielu.
Nosacīti ātri rapšu audzētājiem jāizvēlas, vai līdz rapšu ziedēšanas otrajai pusei (AS 63-65) veikt balto puvi ierobežojošo smidzinājumu. Laikā, kad jāveic minētās slimības profilaktiskais smidzinājums, uz augiem no slimības pazīmēm nav ne vēsts. Skaidri redzama ir krustziežu sausplankumainība – vairākums rapšu fungicīdu ir reģistrēti abu šo slimību ierobežošanai –, tikai, izvēloties konkrētu fungicīdu, jāpievērš uzmanība reģistrētajam lietošanas laikam. Daži fungicīdi vienlaikus ierobežos arī pelēkās puves un krustziežu sausās puves attīstību uz augiem.
Vasaras otrajā pusē VAAD speciālisti katru gadu atrod baltās puves pazīmes. Tās konstatētas gan uz rapšu stublājiem veģetācijas laikā, gan pēcpļaujas atliekās, melnie sklerociji atrodami stublāju iekšpusē. Tiesa, pēdējos gados nav novēroti sējumi, kur slimības iespaidā ražu neiegūst. Tāpēc, lemjot par smidzinājumu, jāņem vērā vairāku apstākļu kopums: pirmkārt, pēc cik gadiem laukā atgriezušies rapši, jo sklerociji augsnē saglabājas vismaz piecus gadus; otrkārt, cik nezāļains bijis lauks, jo ar balto puvi slimo arī tīruma nauduļi, ganu plikstiņi, tīruma kumelītes, lauka vijolītes un citas nezāles. Arī kultūraugi – pākšaugi, burkāni, gurķi u. c. Visam uzskaitītajam klāt nāk laika apstākļi, kuriem baltās puves attīstības ciklā ir nozīmīga loma, – ja divas nedēļas pirms rapšu ziedēšanas un tās laikā ir bieži un ilgstoši nokrišņi, tad, visticamāk, sklerociji dīgs un turpinās savu attīstības ciklu rapšu sējumā.
Maijā sadīgs vasaras rapši, kura nozīmīgākie ienaidnieki ir krustziežu spradži. Spradži nodarīs lielāku ļaunumu, ja augu dīgšanas laikā būs sauss un silts laiks. Kaitēkļi, pārziemojuši grāvmalās un mežmalās, steigs baroties ne tikai ar rapšu dīgstiem, bet par noderīgiem atzīs arī izstādīto kāpostu dēstus, redīsus, kāļus un rutkus. Spradži pārvietojas lecot – šo atšķirību no lidojošiem insektiem savā labā var izmantot saimnieki. Laikus konstatējot kaitēkļu pārlieku klātbūtni laukā, ar insekticīdu pietiks apstrādāt tikai lauka malas, kur iesākumā koncentrējas lielākais spradžu daudzums.
Maija beigās mostas kāpostu mušas. Izvietojot kāpostu stādījumā dzeltenos līmes vairogus, mazās platībās iespējams kontrolēt populācijas blīvumu, lielās – konstatēt kaitēkļa parādīšanos. Drīz pēc izlidošanas mušas uz augsnes kāpostu stublāju tuvumā sadēj baltas garenas oliņas, bet tālākā attīstība risināsies jūnijā.
Zirņu svītrainā smecernieka vaboles ir pirmie kaitēkļi tauriņziežu sējumos. Drīz pēc zirņu un pupu sadīgšanas kaitēkļi jauno lapiņu malās grauž pusapaļus robus, nereti sabojājot 100% augu. Tāpat kā lielākajai daļai kaitēkļu, arī smecerniekiem patīk sausi un silti bezvēja apstākļi – bojājumi būs intensīvāki, bet parasti būtisku ļaunumu neradoši, jo augi ļoti strauji aug. Grūtāk saredzamu, bet būtiskāku ļaunumu nodara kāpuri, kas izšķiļas no pārziemojušo vaboļu sadētajām oliņām. Kāpuri barojas ar tauriņziežu sakņu gumiņiem, traucējot augu apgādi ar slāpekli. Kaitēkļa ķīmiska ierobežošana attaisnotos, ja uz 1 m2 konstatētas 10–15 vaboles.
Āboliņa ziedu un stublāju smecernieks, kā jau norāda kaitēkļa nosaukums, savu postošo darbību pavērš ziedu virzienā. Maijā āboliņa ziedpumpuros mātītes sadēs oliņas, no tām šķilsies kāpuri, kas, barojoties ar pumpuru saturu, samazinās sēklu iznākumu. Ja sēklu ražu paredzēts iegūt no pirmā pļāvuma, tad maijā jāpievērš uzmanība kaitēkļa izplatībai. Divas trīs nedēļas pirms sēklas iegūšanai paredzētā lauka ziedēšanas jāveic pļāvumi ar entomoloģisko tīkliņu – ja ar 100 ETV (entomoloģiskā tīkliņa vēzieni) tiek savākti vairāk nekā 50 smecernieki, tad, pirms tas paspējis ziedpumpuros sadēt olas, jāveic kaitēkļa ierobežošana.
Vairāk par slimību profilaksi tīrumā lasiet šeit
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
