Augu aizsardzības pasākumi augļu dārzos oktobrī 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālā nodaļa
Laikapstākļi septembrī bija labvēlīgi ābolu un bumbieru ražas novākšanai. Lielais šā rudens augļu ražas apjoms un vēlākās šķirnes liks turpināt augļu vākšanu arī oktobrī. Ilgstošai uzglabāšanai paredzēto augļu nogādāšanai no dārza uz glabātavām piemērotākās būs bezlietus dienas, jo saskarē ar lieku mitrumu noliktavās negaidīti sāks bojāties arī vizuāli visskaistākie un veselīgākie augļi. Stipri kraupja bojātiem, putnu saknābātiem, lapseņu izēstiem un laputu bojātiem augļiem nav jāmēro ceļš uz ziemas mītnēm – tiem jāatrod cits lietojums vai jāiznīcina.
No augļu dārzu fitosanitārās situācijas uzlabošanas viedokļa no dārziem vajadzētu izvākt arī visus puvušos augļus – visbiežāk tie ir augļu parastās puves bojāti. To, protams, ir vieglāk ieteikt nekā izdarīt, jo sevišķi tāpēc, ka jāsteidz savākt ražas uzglabājamā un pārstrādājamā daļa. Tomēr ar augļu parasto puvi inficētie āboli un bumbieri, paliekot augļu koku vainagos, mumificējas, tie nenokrīt no zariem līdz pavasarim vai vēl ilgāk. Atsevišķas mūmijas sastopamas vēl nākamajā vasarā un kalpo par pirmo parastās augļu puves infekcijas avotu. Jāatceras, ka slimības izplatība sākas jau ziedēšanas laikā un sabojātā raža rudenī ir pēdējā pieturvieta slimības attīstības gada ciklā.
Arī bagātīgā šāgada plūmju raža neiztika bez ražas zudumiem, ko radīja augļu parastā puve. Lai arī slimības izplatībai un attīstībai nepieciešams mitrums, kā šovasar bija ļoti maz, rudens pusē plūmju vainagos arī vērojamas plūmes, kas nenobirs un līdz ziemai mumificēsies. Pavasarī tas nozīmēs jaunas infekcijas sākumu.
Oktobrī, kritiski pavērojot plūmju vainagus, izgriežami zari, uz kuriem ir daudz sveķojošu brūcīšu un nenobirušo sažuvušo augļu, uz tiem nākamajā sezonā kvalitatīva un veselīga raža neveidosies, jo atkal attīstīsies parastā augļu puve. Ja plūmju lapas bijušas inficētas ar plūmju rūsu un kauleņkoku sausplankumainību, tad lapu savākšana vai iestrādāšana augsnē samazinās slimību izplatību nākamgad.
Nobirušajās skābo ķiršu lapās pārziemos ķiršu lapbires ierosinātāji – šāgada sausumā slimības izplatība gan bija stipri mazāka nekā mitrākos laika apstākļos.
Dažādu slimību skartās nobirušās lapas vēlams iestrādāt, bet daļa kaitēkļu oktobrī uz apdobēm jau pārcēlušies paši, izvēloties tās par ziemošanas vietām. Zāģlapseņu, tinēju, ķiršu mušu ziemojošās stadijas, pirms sala uzrušinātas augsnes virspusē, nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmi nepārdzīvos.
No avenāju stādījumiem izgriežot un iznīcinot dzinumus ar pangām, var jūtami samazināt aveņu pangodiņa klātbūtni stādījumā, jo kāpuri pangās ziemo.
Krūmogulāju stādījumos arī oktobrī var izgriezt upeņu pumpuru ērču invadētos zarus vai iznīcināt visus stipri invadētos krūmus, jo ērces tagad noteikti ir mājās, ko skaidri nevar teikt par pavasari. Izgriežami arī ērkšķogu Amerikas miltrasas bojātie dzinumi, jo tie vēl labi atpazīstami pēc nenobirušām lapām un iekaltušām galotnēm. Ja laika apstākļi ļauj, tad ogulājiem ieteicams varu saturoša fungicīda smidzinājums. Savukārt augļu kokus šāds fungicīds pasargās no augļu koku stumbra un zaru vēža izplatības.
Oktobrī turpināsies lauku novērojumi, un redzētā atspoguļojums augiem kaitīgo organismu jomā, kā ierasts, būs aplūkojams VAAD mājas lapā sadaļā noverojumi.vaad.gov.lv.
Vairāk par augu aizsardzības pasākumiem lasiet šeit
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops oktobra numurā
