Kas darāms cīniņos ar kaitēkļiem augļu dārzos maijā 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Maijā augļu dārzos aktīvi turpināsies aprīlī pasīvi sākusies kaitīgo organismu rosība. Turpinoties augļu koku un krūmu lapu plaukšanai un ziedpumpuru attīstībai, arī slimībām un kaitēkļiem augļu dārzos radīsies atbilstoša vide inficēšanai un invadēšanai. Dārzu kopējiem, zinot kaitīgo organismu izplatības un attīstības īpatnības un to attīstības saikni ar laika apstākļiem, ir vieglāk atrast iespējamos konkurentus uz gaidāmo ražu un sekmīgāk izvēlēties ierobežošanas pasākumus.
Ļoti cieša sakarība ar laika apstākļiem ir ābeļu un bumbieru kraupja attīstībai. Slimību ierosinošās sporas pavasarī parasti izlido pēc pirmā nopietnā lietus. Ja augļu koku lapas tajā laikā būs saplaukušas, tad sporām pretī būs lapas plātne, kur nosēsties, sākt dīgt un turpināt kraupja pazīmju veidošanu. Turpretī, ja pietiekami mitrs laiks un ap 18 0C temperatūra iestātos pirms lapu plātņu izveidošanās, tad, lai arī notiktu asku sporu masveida izlidošana no vecajām lapām, kraupja sporas izlidotu gaisā un aizlidotu – primārā inficēšanās nenotiktu. Toties, ja vien pietiek veco lapu ar slimības pazīmēm, asku sporu izlidošana var turpināties divus mēnešus – šīs slimības ierosinātāji ir ilgdzīvotāji. Tāpēc, ņemot vērā krietni atšķirīgos siltuma un mitruma apstākļus Latvijas novados, pirmais kraupi ierobežojošais smidzinājums veicams īsi pirms ziedpumpuru izvirzīšanās, otrais – pēc augļu koku ziedēšanas. Ja kraupja ierobežošanas smidzinājumam ir vēlme pievienot insekticīdu, tad būtu vēlams ņemt vērā gan atšķirīgo kaitēkļu, gan kaitēkļu dabisko ienaidnieku izplatības līmeni dārzos, jo insekticīds nemāk atšķirt labos no dārzam kaitīgajiem kukaiņiem – bojā aiziet visi. Izvēloties atbilstošu preparātu, kraupja smidzinājums ierobežos arī augļu parastās puves izplatību.
Pumpuru plaukšanas laikā, izvēloties atbilstošu fungicīdu smidzinājumam, jāsāk bumbieru–kadiķu rūsas ierobežošana. Iespējams, var nepietikt ar vienu fungicīda smidzinājumu, jo sporas, pārvarot lielus attālumus, lido ilgstoši, tāpēc smidzinājums jāatkārto pēc 7–14 dienām.
Iepriekšējās sezonas kauleņkoku pelēkās puves inficētie ķiršu zari maijā ir izgriezti, jo, reiz saslimuši un nokaltuši, tie neatjaunosies. Iespējams ar atbilstoša fungicīda smidzinājumu ierobežot puves un arī ķiršu lapbires izplatību turpmākajā veģetācijas periodā.
Upeņu un jāņogu stādījumos iepriekšējās sezonās jau maijā uz lapām parādās ogulāju kausiņrūsas pazīmes. Ja dārzā tā bijusi izplatīta, tad, lai pasargātu ogulājus no slimības radītajiem ražas zudumiem, var veikt atbilstoša fungicīda smidzinājumu pirms ziedēšanas.
Parasti jau aprīlī sākas ābeļu ziedu smecernieka21 vaboļu rosība. Visticamāk, masveida izplatība šogad sagaidāma maija sākumā, kad ābeļu pumpurus uzmeklēs ne tikai dārzā uz ābeļu stumbriem ziemojušie īpatņi, bet arī no citām ziemošanas vietām atlidojušie. Ziedpumpuru izvirzīšanās laikā smecernieku mātītes iedēs olas vēl neizplaukušajos ziedpumpuros. Kāpuri izšķiļas jau pēc nedēļas, tie aktīvi barojas pumpura iekšienē, un zieds neatplaukst. Tā notiek dabiskā ražas normēšana, bet smecerniekiem nav būtiski, cik intensīvi ziedēs ābeles. Gados, kad ābeles zied vāji, tie var iznīcināt pārāk daudz ziedu. Tāpēc laikā, kad sāk raisīties ābeļu ziedpumpuri, nokratot 50 ābeļu zarus, jāsaskaita, cik smecernieku iekrīt trīcpiltuvē. Ja atkarībā no ābeļu ziedēšanas intensitātes ir savākti 8–30 smecernieki, iespējams, jālieto insekticīdi. Mazāks invadēto pumpuru skaits būs, ja smecernieki aktivizēsies vēlu, bet ābeles uzziedēs strauji, jo smecernieki atplaukušās ziedkopās oliņas nedēj.
Uz ābeļu zariem no oliņām šķilsies lapu blusiņas, laputis, bruņutis un sarkanās tīklērces. Ziemā daļa sarkano tīklērču olu nav pārziemojušas, tomēr tas nenozīmē, ka samazināsies kaitēkļa izplatība, jo ērcēm sezonā var attīstīties līdz piecām paaudzēm. Maijā pumpuru plaukšanas sākumā barošanos uzsāk ābeļu lapu tinēja un ābeļu pumpuru tinēja kāpuri – lapu pumpurs izplaukst jau ar izgrauztām lapiņām. Vēlāk kāpuri būs sastopami ābeļu vainagos, kur tie turpinās baroties un kalpos kā laba ēsma kukaiņēdājiem putniem.
Bumbieru lapu blusiņas pārziemojušie pieaugušie īpatņi jau aprīlī iznāk no ziemošanas vietām, maijā turpinās uzturēties uz plaukstošajiem pumpuriem. Maijā turpināsies arī olu dēšana uz lapu kātiņiem un tievajiem zariņiem, šķilsies jaunie kāpuri. Bumbieru ziedēšanas laikā pārsvarā uz lapām, bet dažkārt arī uz ziedlapiņām redzami bumbieru lapu pangērces bojājumi. Lapu koku tinējsmecernieka vabolītes māksla satīt kopā vienā cigārā 3–5 bumbieru lapas jaunajām bumbierītēm var izrādīties diezgan nepatīkama, jo sabojātas tiek gandrīz visas lapas. Maijā satītie cigāri vēl ir zaļi, jo tajos ir iedētas tinējsmecernieka oliņas, to kāpuri attīstīsies jūnijā. Jaunajiem kociņiem lapu veidojumi no bumbierēm nolasāmi un iznīcināmi, daudzlapainām bumbierēm kaitēkļa bojājumi nav būtiski, ja neskaita to, ka sekmē kaitēkļa savairošanos.
Iepriekšējās sezonās maija siltajās dienās sāka lidot plūmju tinēja tauriņi. Par to klātbūtni dārzā var uzzināt, izvietojot plūmju vainagos līmes lamatas ar feromonu, kas pievilina kaitēkļa vīrišķos īpatņus. Savukārt plūmju zāģlapsenes pievilinās plūmju vainagos izvietotie baltie līmes vairogi un zaros iekarinātie trauki ar rūgstošu šķidrumu. Ja iepriekšējā gadā minēto kaitēkļu kāpuri sabojāja daudz plūmju, tad sevišķi jāpievērš uzmanība to izplatībai pavasarī. Ja kaitēkļi labi pārziemojuši, jālemj par to ierobežošanu pirms un pēc plūmju ziedēšanas, smidzinot atbilstošu insekticīdu. Sevišķi, ja plūmes ziedēs vāji, der atcerēties, ka plūmju zāģlapsenes kāpurs savas dzīves laikā paspēj sabojāt 3–5 augļus, bet plūmju tinēja kāpurs – vienu.
Aveņu ziedu smecernieks ir interesants kaitēklis ar to, ka vispirms sabojā zemenes un vēlāk pārceļas uz ziedošajām avenēm. Tas savas jaunās paaudzes attīstību nodrošina līdzīgi kā ābeļu ziedu smecernieks. Kaitēkļa ierobežošanai var lietot piemērotu insekticīdu, ja aptuveni divas nedēļas pirms zemeņu ziedēšanas uz katriem diviem trim augiem atrodama viena smecernieka vabole. Ja stādījumā atrodamas zemeņu ērces, kas pārziemojušas pie lapu kātu pamatnēm, tad to izplatību iespējams ierobežot, izvēloties insekticīdu ar akaricīdu iedarbību.
Zemeņu stādījumos nedrīkst aizmirst arī par izplatītākās slimības – pelēkās puves – ierobežošanu. Puves attīstību veicinās sabiezināti stādījumi un mitrs laiks. Ja slimības ierobežošanai nolemts lietot fungicīdu, tad smidzinājumi jāuzsāk zemeņu ziedēšanas sākumā un jāturpina pēc noteiktas shēmas, ņemot vērā atvērušos ziedu daudzumu. Ja iepriekšējā gadā zemeņu stādījumā bijusi izplatīta zemeņu miltrasa, tad tas jāņem vērā, izvēloties fungicīdu slimību ierobežošanai.
Aveņu stādījumos, lai konstatētu un ierobežotu aveņu dzinumu pangodiņu, maijā izliekami dzeltenie ķeramtrauki ar ūdeni vai dzeltenie līmes vairogi. Šī kaitēkļa darbības dēļ aiziet bojā aveņu stublāji, līdz ar to arī iespējamā raža.
Arī krūmogulājos maijā sākas kaitēkļu kustība. Pirmās pa zariem izklīst upeņu pumpuru ērces, kuru sabojātie apaļie lielie pumpuri vasarā ir tukši, daļa nobirst. Jāņogu lapu apakšpusē baroties uzsāk jāņogu sarkanpangu laputis, veidojot sarkanas krāsas deformācijas lapu virspusē. Drīz tās pārceļo uz citiem barības augiem, atstājot bojātās lapas. Krūmogulāju zaru serdes daļā augsnes tuvumā pārziemojuši jāņogu stiklspārņa kāpuri. Maijā tie atsāks baroties, pārvietojoties pa serdi uz augšu. Invadētie ogulāju zari sākumā vīst, tad nokalst ar visām lapām un ziediem. Šādi zari regulāri izgriežami un iznīcināmi, jo zara serde neatjaunosies un dzīvība neatgriezīsies. Kaitēklis labāk pārziemo dziļās ziemās, kur krūmi pieputināti ar sniegu, bet spēcīgā kailsalā tie iet bojā.
VAAD mājas lapā www.vaad.gov.lv sadaļā noverojumi.vaad.gov.lv katru dienu papildinās informācija par kultūraugu attīstības stadijām un nekarantīnas kaitēkļu un slimību izplatību Latvijas novados.
Vairāk par slimību profilaksi tīrumā lasiet šeit
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
