Augstumā uz jumta 0
Katram namu īpašniekam jālabo, jākrāso un jātīra nama jumts, kā arī jāveic citi augstumdarbi, turklāt svarīgi šāda darba laikā nodrošināt Eiropas standartiem atbilstošu drošību.
Pašiem tas bieži vien nav iespējams un paveicams, īpaši tad, ja ēkai ir vairāki stāvi un jumts ir augsts, tāpēc jāsauc palīgā profesionāli augstdarbu speciālisti – industriālie alpīnisti, kas ir sameklējami specializētajās firmās vai pēc sludinājuma.
“Celtņa pasūtīšana izmaksās dārgi, vairākus simtus tikai celtnis vien,” uzskata industriālais alpīnists Lauris Vīnbergs, “augstdarbu speciālisti, izmantojot vienkāršu aprīkojumu un profesionālās iemaņas, darbus izdarīs ātrāk un lētāk.”
Industriālais alpīnisms
Lai skatītos simt metru dziļā bezdibenī, vajadzīga drosme. Tieši aukstasinība un precizitāte nosaka to robežu, kas šķir parastu strādnieku no industriālā alpīnisma speciālista. Ne katram pa spēkam veikt darbu lielā augstumā, piemēram, nokrāsot ūdenstorni vai augstu rūpnīcas skursteni. Darbs īpašos apstākļos prasa noteiktas prasmes, zināšanas un arī aprīkojumu. Lai iegūtu tiesības strādāt lielā augstumā, nepieciešama gan speciāla ārsta atļauja, gan profesionālais sertifikāts. Kursos jāiziet nopietna trīsdaļīga apmācības programma, kas aptver teoriju, praksi un glābšanas darbus, protams, neaizmirstot sporta zāli.
Latvija nav zeme, kur būtu daudz iespēju kāpt augstos kalnos, bet industriālie alpīnisti lielākoties ir ekstrēmu izjūtu cienītāji, viņus vilina risks un asas izjūtas. Tāpēc viņi labprāt izvēlas augstu jumtu smailes un torņus, turklāt šādi var arī nopelnīt. Darbs augstumā ir psihes treniņš, uztur veselīgu pašsaglabāšanās instinktu un rosina pielikt vēl kādu papildu drošinājumu.
“Paslīdot, nokrītot no jumta un šūpojoties virvē virs bezdibeņa, vienmēr sirds saskrien papēžos,” atzīstas Lauris, kurš jau pāris reizes devies brīvā lidojumā. “Lai arī zini, ka drošības sistēma pievienota, vienmēr pastāv kaut neliels risks…”
Jumtu apkope un remonts
Industriālie alpīnisti labo Vecrīgas dakstiņus, uz jumtiem uzstāda sniega aizsargdēļus un vēja rādītājus, pie baznīcu torņiem piemontē vētrā nolūzušus krustus. Augstdarbu apjoms ir plašs, bet īpaši pieprasījums pēc industriālajiem alpīnistiem pieaug sniegotās ziemās. Biežākie darbi ir sniega un tekņu tīrīšana, lāsteku un apledojuma noņemšana. Tāpat pa reizei nākas likvidēt vētru postījumus un veikt citus remontdarbus. Darbu izmaksas nosaka jumta laukums un slīpums, mājas augstums, piekļuve jumtam (jumta lūku stāvoklis), tekņu garums un laikapstākļi. Alpīnistiem neiesaka strādāt, ja ir sniegs vai lietus, ja gaisa temperatūra ir zemāka par -15 ºC un vēja ātrums lielāks par 15 metriem sekundē, taču, ja tomēr nākas kāpt uz jumta, tad samaksai jābūt lielākai. Vidēji jumta tīrīšana maksā ap Ls 100 – 150, un diennakts laikā var aprūpēt trīs četrus jumtus. Parasti līgumu ar apsaimniekotāju slēdz pēc tam, kad alpīnistu pārstāvis ir ieradies un objektu novērtējis. Darbus veic vismaz trīs četri strādnieki, no kuriem kāds dežurē uz ietves. Teritorija, kurā no jumta birst sniegs un ledus, tiek norobežota un ielu malās regulēta satiksme. Mājas apsaimniekotāja pienākums ir nodrošināt pienācīgus darba apstākļus un atbrīvot teritoriju. Ja zem jumta būs novietotas dārgas mašīnas, lāstekas būs grūti noskaldīt…
“Dažkārt darbiņu izdodas paveikt ātri, tomēr, ja no plakana jumta jānošķipelē bieza, slapja sniega kārta, var nepietikt ar visu dienu,” atceras Lauris.
Tekņu tīrīšanai, jumta atbrīvošanai no sniega un lāstekām izmanto vienkāršus un kvalitatīvus instrumentus: “Fiskars” lāpstas, cirvīšus un lauznīšus, kas ir viegli un energoekonomiski. Tomēr galvenais augstumdarbiem ir profesionālais alpīnistu aprīkojums: silts, vēja izturīgs apģērbs, apavi, troses, karabīnes, uzkabes āķi un dzelzs rīki ar teiksmainiem nosaukumiem – žunāri, piranjas un astoņnieki. Nozares rūdītākie profesionāļi izmanto jaunāko modeļu ķiveres un speciālas jostas ar stingrām “mugurām”, kas ļauj ātrāk paveikt darbus. Vispirms pie droša punkta jumta augšpusē tiek piefiksētas troses (tāds stabils punkts var būt skursteņa vai antenas lejasdaļa), pie kurām piestiprina visu aprīkojumu. Darbu veic divi alpīnisti, katrs no savas puses sākot tīrīt jumta plakni. Sāk no lejasdaļas un ar žunāra (svira, kas virza tikai vienā virzienā) palīdzību darbu turpina pakāpeniski uz augšu. Ja jānomaina instruments, operāciju atkārto. Tīrot ledu, nedrīkst bojāt jumta klājumu – ja to izdara alpīnists, viņam jāsedz jumta remonts, tomēr labāk šādu risku paredzēt līgumā.
UZZIŅA * Industriālie alpīnisti veic visdažādākos augstumdarbus: reklāmu, banneru, plakātu uzstādīšanu, torņu labošanu, tīrīšanu un krāsošanu, jumtu segumu attīrīšanu no sūnas, labošanu, ieklāšanu un krāsošanu, jumtu konstrukciju remontu un izbūvi, noteku sistēmu remontu un uzstādīšanu, sniega aizsargbarjeru uzstādīšanu, skursteņu remontu un uzstādīšanu, konstrukciju demontāžu, apkures katlu izvadsistēmu uzstādīšanu, ēku fasādes apmešanu un krāsošanu, logu mazgāšanu no ārpuses augstumā, dažādu drošības sistēmu uzstādīšanu būvniecības, enerģētikas un telekomunikāciju sfērā. Industriālā alpīnisma iemaņas nepieciešamas arī koku nolaišanai un koku zaru apzāģēšana grūti pieejamās vietās, piemēram, zem elektrolīnijām, pie autoceļiem un pagalmos. * Par augstumdarbiem uzskata tādus, ko cilvēki veic augstāk par pusotru metru un celtniekiem uz sastatnēm vajadzīgas drošības jostas. * Nosacījumi prasa, ka, strādājot augstumdarbos, jābūt vismaz diviem vai vairākiem cilvēkiem, kuri vajadzības gadījumā 20 minūšu laikā piekļūst cietušajam, sniedz palīdzību un nogādā drošībā. * ES direktīvās (89/655/EEK; 2001/45/EK, kas reglamentē prasības darba drošībai un veselībai, veicot darbus augstumā) ēku un konstrukciju apkalpošanai pēc nodošanas ekspluatācijā paredzētas stacionārās drošības sistēmas: speciālas margas, drošības troses un vieglas konstrukcijas kāpnes. * Industriālā alpīnisma pionieris Latvijā ir SIA “Falkors I.A.U”, kas saņēmis Eiropas Savienības standartiem atbilstošu augstkāpēju sertifikātu un sagatavo arī speciālistus. |
Konsultēja industriālais alpīnists Lauris Vīnbergs
