Vidzemes koncertzālē karstums kā uz pannas; Žagars sola uzlabojumus 5
Pavasara nogalē atklātās Vidzemes koncertzāles “Cēsis” lielajā zālē gaisa temperatūra pārpildīto koncertu un izrāžu laikā daudz neatpalika no svelmes ārā, uz skatuves sasniedzot pat +28 °C.
Pagājušajā nedēļā medijos izskanējušās ziņa par neciešamo karstumu koncertzālē “Cēsis” tās valdes priekšsēdētājs Juris Žagars sauc par nedaudz pārspīlētām. Jā, problēmas ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmā konstatētas; karstākajās dienās, kad lielajā zālē noticis koncerts ar gandrīz simts mūziķiem uz skatuves un pārpildītu klausītāju zāli, balkona augstākajās rindās un sevišķi uz skatuves ir bijis karsts.
“Mūsu zālei ir īpatnēja arhitektūra ar milzīgām stikla fasādēm, tāpēc ir liela ārējās temperatūras iedarbība,” stāsta J. Žagars. Projektēšanas laikā gan izvirzīts mērķis – pat tad, ja āra temperatūra būs +27 °C, zālē jābūt nemainīgiem +22 °C. Turklāt ventilācijas sistēmas darbībai jābūt nedzirdamai un gaisa plūsmai – nemanāmai, lai netraucētu akustiskajos koncertos. Tas ir ļoti augsts standarts, tāpēc Juris Žagars nosmaida, ka “tagad zināmā mērā esam savu augsto prasību ķīlnieki”. Grūti zālē kļūstot, kad ārā ir +28 °C un augstāka temperatūra, līdz tam viss ir kārtībā.
Viņaprāt, šī ir unikāla iespēja koncertzālei pārbaudīt uzstādītās sistēmas efektivitāti ekstremālos apstākļos: pasākumi ir gandrīz katru otro dienu, zāle skatītāju pilna, strādā visi prožektori, kas dod papildu siltumu, un ārā liels karstums. “Agrāk mēs par to nekreņķētos, jo saprotam, ka laiks ir karsts un tādos apstākļos zālē nevar būt +20 °C, savukārt tagad esam izlutināti un gaidām no jaunas būves pavisam citu komforta līmeni,” nosaka Žagars.
Šobrīd koncertzāles komanda strādā kopā ar projekta autoriem un neatkarīgi piesaistītiem ekspertiem, lai novērstu problēmas. Dažādās vietās starp rindām skatītāju zālē, balkonā un uz skatuves pagājšnedēļ izvietoti temperatūras mērītāji, kas ik pusstundu reģistrē datus. Iegūta apjomīga informācija, tomēr pārbaude prasa laiku – izmainītos ventilācijas iekārtas uzstādījumus, taču rezultātus var pārbaudīt tikai nākamajā koncertā, kad zāle un balkons ir pilni un uz skatuves deg visi prožektori. Turklāt jāizvērtē daudzi apstākļi, kas temperatūru ietekmē.
“Pagaidām veiktās izmaiņas ventilācijas sistēmā neprasa izmaksas, jo pamatā izpaužas regulācijā,” stāsta J. Žagars un uzsver, ka svarīgākais ir noskaidrot, kur ieviesusies novirze – projektēšanā vai celtniecības procesā – un ar kādiem ventilācijas sistēmas uzstādījumiem sasniegt optimālo rezultātu.
Arī koridorā, kur siltumu pievelk stikla fasāde, saule karsē gaisu. Fasādi gan sedz koka slēģi, kas palīdz regulēt temperatūru un daļēji kalpo kā siltumizolācijas vairogs, tāpēc šobrīd tiek aktīvi pārbaudīts, kādā atvēruma pakāpē slēģi vēl var veikt savu funkciju, neizliecoties temperatūras starpību iespaidā. Tāpat ar slēģiem ziemā plānots daļēji amortizēt siltuma zudumu.
Kamēr zāle tukša, ventilācijas sistēma strādā perfekti. To novēroja arī “Latvijas Avīze”, jo tikšanās laikā koncertzālē valdīja patīkams vēsums. “Tik karstas vasaras nav tipiskas mūsu klimatam, tāpēc salikt visās telpās kondicionierus un izmantot tos trīs dienas gadā nav racionāli,” uzskata J. Žagars. Tāpēc koncertzālē vēlas izmantot augustu, kamēr ārā vēl ir karsts un zālē notiek daudzi pasākumi, lai regulāri veiktu izmaiņas sistēmas regulējumos un testētu rezultātus pilnā zālē.
