Noskaidrots, kura šobrīd ir spēcīgākā Latvijas augstskola 0
Starptautiskā augstskolu salīdzināšanas rīka U-multirangs vērtējumā šobrīd spēcīgākā Latvijas augstskola ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Citus gadus mūsu valsts līdera godā izdevies tikt arī Latvijas Universitātei (LU) un Rīgas Stradiņa universitātei.
U-multirangs ir Eiropas Savienības iniciēts un arī daļēji finansēts augstskolu salīdzināšanas rīks, kas savu pirmo augstskolu vērtējumu sniedza pirms pieciem gadiem. Katru gadu augstskolu darbība tiek pārvērtēta un publicēts jaunais vērtējums.
Kaut sākotnēji rīks tika paredzēts Eiropas augstskolām, šobrīd tajā tiek vērtētas augstākās izglītības iestādes no visas pasaules.
Kopumā tajā šogad jau var salīdzināt 1614 augstākās izglītības iestādes no 95 valstīm. Multirangā piedalās 18 Latvijas augstskolas. U-multirangā tiek iekļautas tikai tās augstskolas, kas pašas tam pieteikušās. Kopš 2016. gada, kad valsts augstskolu finansējums atkarīgs arī no tā, vai tās iekļautas U-multirangā, Latvijas augstskolu vēlme “salīdzināties” ir pieaugusi.
RTU pa pēdām seko rēzeknieši
U-multirangā ir iespēja augstskolas salīdzināt gan kopumā, gan arī vērtēt, kādā līmenī katrā no augstskolām ir dažādi studiju virzieni.
U – multiranga veidotāji augstskolas vērtē pēc vairākiem desmitiem indikatoru, kas sadalīti piecās dažādās kategorijās: mācīšana un mācīšanās vai studiju process, pētniecība, tehnoloģiju pārnese jeb valorizācija, internacionalizācija un reģionālā iesaiste.RTU šogad izceļas ar to, ka tai ir pat 11 augstākā – A – līmeņa vērtējumi. Pērn RTU arī bija augstāk vērtētā no Latvijas augstskolām, bet tad bija tikai seši A līmeņi.
Otrā A līmeņiem bagātākā augstskola pārsteidzošā kārtā ir nevis vēl kāda Rīgas augstskola, bet gan Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, kas saņēmusi pat deviņus A līmeņa vērtējumus: trīs no tiem ir sadaļā “Reģionālā iesaiste” un divi – internacionalizācijā.
Savukārt septiņus A līmeņus saņēmušas vairākas Latvijas augstskolas – Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Ekonomikas augstskola un Mūzikas akadēmija.
Kopumā vērtējot Latvijas augstskolu rādītājus, jāsaka, ka visbiežāk tās augstāko vērtējumu saņēmušas tieši sadaļā “Reģionālā iesaiste”.
Šajā sadaļā visvairāk – pat četri A līmeņi – ir LU. Augsti novērtēts gan tas, ka tās absolventi – gan bakalaura, gan maģistra līmeņa – lielākoties arī strādā reģionā, kur atrodas universitāte, gan tas, ka šajā pašā reģionā studentiem ir nodrošināta prakse, gan arī tas, ka LU ir reģionālie stratēģiskie partneri zinātnes jomā. Reģionālā iesaiste augsti novērtēta arī tajās augstskolās, kam kopumā ir maz A līmeņa rādītāju. Piemēram, rādītājā par augstskolu publikācijām “savā” reģionā A līmeni saņēmusi arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurai kopumā ir četri A līmeņi. Vienu no saviem diviem A līmeņiem par studentu stažēšanos attiecīgajā reģionā saņēmusi arī Sporta pedagoģijas akadēmija.
Toties par studiju procesa kvalitāti, kas tomēr varētu būt svarīgākais augstskolas darba rādītājs, visvairāk A līmeņus saņēmušas tās Latvijas augstskolas, kuras kopvērtējumā nav starp līderiem. Tā divi no iespējamajiem četriem A līmeņiem par studiju procesu tikuši Banku augstskolai, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai un Latvijas Jūras akadēmijai.
Te gan jābilst, ka šī augstskolu salīdzināšanas rīka kontekstā studiju procesa kvalitāte tiek mērīta galvenokārt pēc tā, cik studējošo augstskolu pabeidz un vai pabeidz to studiju programmas apguvei atvēlētajā laikā, proti, vai nestudē vienā kursā ilgāk par vienu gadu un vai neņem tā sauktos akadēmiskos gadus. Tāpat vērtējumā tiek ietverts absolventu nodarbības līmenis.
Interesanti, ka līdere RTU saņēmusi tikai vienu A līmeņa vērtējumu – par studiju absolvēšanu tām atvēlētajā laikā, toties tikusi pie salīdzinoši zemā C līmeņa par apjomīgo studentu atbirumu bakalaura studiju laikā. Kopvērtējumā augstu novērtētā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija par studentu atbirumu gan bakalaura, gan maģistra līmenī saņēmusi vēl zemāko D līmeni.
Tomēr zemākais multirangā iespējamais E līmenis nav ticis nevienai Latvijas augstskolai nevienā sadaļā.
Vērtētājiem pietrūka datu
Tajā pašā laikā jāsaka, ka diezgan daudz pašmāju augstskolu vērtējumā redzamas svītriņas, kas liecina, ka vērtētājiem dati par augstskolu sniegumu attiecīgajā jomā nav bijuši pieejami, vai arī krustiņi, kas savukārt nozīmē, ka pieejamo datu daudzums ir pārāk mazs vai arī augstskolas rādītāji attiecīgajā indikatorā ir tādi, ka vērtējums nav iespējams.
Interesanti, ka multiranga veidotājiem nav izdevies iegūt datus par absolventiem, kas studiju programmu pabeiguši tai atvēlētajā laikā tādā salīdzinoši lielā valsts augstskolā kā LLU.
Taču kopumā visvairāk svītriņu un krustiņu Latvijas augstskolas izpelnījušās par indikatoriem, kas ļauj noteikt augstskolas veikumu zinātnē un zināšanu pārnesē.
Par salīdzinoši daudzām augstskolām vērtējums nav izteikts arī attiecībā uz to reģionālo nozīmību, līdz ar to veidojas savdabīga aina: daļa vietējo augstskolu šajā jomā ir teju priekšzīmīgas, bet par lielu daļu augstskolu šajā kritērijā ir šaubas. Te atkal jāizceļ LLU, kura gan saņēmusi A līmeni par reģionāli nozīmīgām publikācijām, bet par pārējiem indikatoriem šajā sadaļā ieguvusi tikai D līmeni vai pat palikusi bez vērtējuma datu trūkuma dēļ. Pārsteidz, ka vērtētājiem nav bijuši dati pat par to, cik absolventu strādā attiecīgajā reģionā.
U-multirangā iekļauti dati no dažādiem avotiem: gan pašu augstskolu sniegtā informācija, gan informācija no dažādām starptautiskām un valstu datu bāzēm, kā arī studentu aptaujām. Multiranga veidotāji uzsver, ka tajā augstskolas netiek reitingotas, bet gan vispusīgi izvērtētas, tomēr reitingā piešķirtie līmeņi un punktu skaits tik un tā ļauj noteikt, kuras augstskolas vērtētas zemāk un kuras augstāk. Turklāt par dažiem indikatoriem paši multiranga veidotāji veido “TOP 25”.
Piemēram, šāds tops pieejams par augstskolām, kuras visvairāk piedalās studentu apmaiņas programmās, un šajā topā izdevies iekļūt pat divām Latvijas augstskolām: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai un Latvijas Jūras akadēmijai. Šādos specifiskos topos sevi var parādīt ne tikai ierastās augstskolu līderes, bet arī tik eksotiskas augstskolas kā Namībijas, Peru vai Mongolijas augstākās izglītības iestādes, kas iekļuvušas topā, kurā izceltas augstskolas, kuru pētnieki visbiežāk kopā ar citu valstu pārstāvjiem rada zinātniskas publikācijas.
Savukārt topā, kurā izceltas augstskolas, kas ieguvušas visvairāk patentu, iekļuvušas gandrīz tikai Amerikas Savienoto Valstu un Āzijas valstu augstskolas. Eiropa šajā ziņā krietni atpaliek. U-multirangu veido neatkarīgs konsorcijs, kura sastāvā ir, piemēram, Vācijas Augstākās izglītības centrs.
