Bēres reģionālajām universitātēm? Uz priekšu pavirzījusies augstskolu reforma 7
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Augstākās izglītības padome pretēji Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerei tomēr varētu turpināt darbu arī pēc augstskolu pārvaldības modeļa maiņas, taču lielā mērā Saeimas deputāti ir piekrituši ministrijas iecerēm par to, kā turpmāk pārvaldāmas augstākās izglītības iestādes.
Tie ir galvenie secinājumi, kas radušies pēc tam, kad parlamentā vairāku mēnešu garumā otrajā lasījumā izskatīti grozījumi Augstskolu likumā: vispirms tos jau kopš pagājušā gada skatīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, pēc tam arī plenārsēdē bija nepieciešamas divas sēdes, lai izskatītu visus 374 priekšlikumus. Otrajā lasījumā parasti tiek izlemti konceptuāli jautājumi, līdz ar to, iespējams, ka likumprojekta izskatīšana trešajā, galīgajā, lasījumā, kad ļoti būtiskām izmaiņām vairs nevajadzētu būt, būs raitāka.
Augstskolas klasificēs un specializēs
Kādas ir galvenās izmaiņas, kas šobrīd paredzamas augstskolu pārvaldībā?
Deputāti vienojās, ka augstskolām būs stratēģiski jāspecializējas un valsts dibinātajām augstskolām stratēģisko specializāciju noteiks Ministru kabinets. Tāpat Saeimā atbalstīta augstskolu sadalīšana vairākās grupās. Iecerēts, ka būs zinātnes universitātes, kas formulētas kā nacionāla līmeņa zinātnes, izglītības un kultūras institūcija, kura atbilstoši augstākās izglītības standartiem īsteno trīs augstākās izglītības līmeņu studiju programmas.
Tāpat nodalītas mākslas un kultūras universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas. Pēdējās būtu lielāks uzsvars uz profesiju apguvi un lietišķiem, ne teorētiskiem pētījumiem. Savukārt universitātēm jāspēj starptautiski konkurēt un jābūt tendētām uz izcilību, taču mākslas un kultūras universitātēs uzsvars ir uz māksliniecisko jaunradi.
Jaunus rektorus pagaidām nevēlēs
Izmaiņas arī paredz ieviest padomes valsts dibinātajās augstskolās. Tās pieņems stratēģiskus lēmumus par augstskolu attīstību. Vienu padomes locekli virzīs Valsts prezidents, citus – valdība, bet tai padomes locekļi būs jāizraugās īpašā atlases procesā, iesaistot sabiedrību.
Vēl daļu padomes locekļu virzīs pašas augstskolas senāts. Noteikts, ka padomes locekļi nevarēs būt ne politiskas personas, ne arī ieņemt augstus administratīvus amatus augstskolās. Padomes priekšsēdētājs nevarēs būt attiecīgās augstskolas pārstāvis.
Deputāti debatēja, cik lielā mērā šādas padomes ierobežos augstskolu autonomiju. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) apgalvoja, ka autonomija pat būšot lielāka.
Piemēram, augstskolu satversmi, kas nosaka tās darbības principus un ko līdz šim vajadzēja apstiprināt Saeimai, turpmāk pilnībā varēšot pieņemt pati augstskola. Jāpiebilst, ka iecerēts – rektoru, tāpat kā līdz šim, arī turpmāk ievēlēs Satversmes sapulce, nevis padome. Tiesa, rektorus turpmāk paredzēts izraudzīties atklātā starptautiskā konkursā.
Tā kā IZM vēlas, lai augstskolu rektori, cik iespējams drīz, tiktu izraudzīti pēc jaunās kārtības, tām augstskolām, kuru rektoriem pilnvaru termiņš šogad beidzas, tos pagarinās.
Tā Rīgas Tehniskās universitātes rektoram Leonīdam Ribickim jau februārī būtu beidzies otrais pēc kārtas pilnvaru termiņš un uz rektora amatu viņš vairs pat nevarētu pretendēt. Savukārt pirmais pilnvaru termiņš pagarināts Liepājas Universitātes rektorei Dacei Markus un Vidzemes Augstskolas rektoram Gatim Krūmiņam.
Bēres reģionālajām universitātēm?
Lielāki strīdi Saeimā izvērsās par to, kādam jābūt minimālajam studentu skaitam katrā augstskolu veidā. Nolemts, ka zinātņu universitātei būs nepieciešami vismaz 4000 studentu.
Šādu skaitu paredzēja arī IZM sākotnēji iesniegtais likumprojekts, taču tas pieļāva arī mazāku studējošo daudzumu, ja vien universitāte atbilst kvalitātes kritērijiem.
Saeimā atbalstītais likumprojekta variants vairs šādas atlaides nepieļauj, un šobrīd izskatās, ka pie zinātņu universitātes titula varēs tikt vien Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, bet uz robežas svārstās Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU). Zinātņu universitātes godā netiktu Daugavpils Universitāte (DU) un Liepājas Universitāte (LiepU).
Runa gan, protams, nav tikai par nosaukumu. Iecerēts, ka zinātņu universitātes varētu saņemt krietni lielāku finansējumu pētniecībai nekā citas augstskolas.
Opozīcijas deputāti debatēs norādīja, ka sevišķi bīstami “pazemināt” būtu Daugavpils Universitāti: tā atrodas pierobežā un esot latviskuma saliņa, turklāt svarīga valsts drošībai.
Neesot saprotams, kāpēc vajag vispār noteikt minimālo studentu skaitu un nepietiek tikai ar kvalitatīviem kritērijiem.
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš mierināja, ka universitātēm būšot doti trīs gadi, lai sasniegtu nepieciešamo studentu skaitu. Tiesa, gan esošajā demogrāfiskajā situācijā tas nešķiet reāli paveicams, ja vien universitāte neapvienojas ar kādu citu augstskolu.
Dagmāra Beitnere-La Galla (Jaunā konservatīvā partija), norādot, ka “mēs neesam Daugavpils vai kādas citas universitātes bērēs”, jau pavisam skaidri tai ieteica apvienoties ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju. Jāpiebilst, ka LLU, DU un LiepU jau ir vienojušās par konsorcija veidošanu, taču tā darbības nosacījumi vēl nav skaidri un, visticamāk, tas nebūt nenozīmēs, ka šo universitāšu studentus var skaitīt kopā.
Vēl viens diskutabls punkts atbalstītajā likumprojektā ir koledžu izslēgšana no Augstskolu likuma un turpmāka to darbības regulēšana Profesionālās izglītības likumā. Kaut līdz ar to koledžām nebūs liegts īstenot pirmā, tātad zemākā, līmeņa augstākās izglītības programmas, tomēr pašas koledžas raizējas, ka līdz ar iekļaušanu profesionālās izglītības iestāžu pulkā kritīsies to prestižs un tiks apgrūtināta starptautiskā sadarbība.
Vairāki opozīcijas deputāti, piemēram, J. Vucāns, mēģināja panākt, lai koledžas tomēr paliek augstskolu saimē. To panākt neizdevās. Taču no IZM saņemts solījums tomēr izstrādāt kādu īpašu, tieši koledžām paredzētu regulējumu.
Un kur nauda?
Debatēs izskanēja arī bažas par to, ka no likuma izmaiņām būs maza jēga augstākās izglītības kvalitātei, ja vienlaikus šai nozarei netiek paaugstināts finansējums.
Kā sacīja ārpusfrakciju deputāte Evija Papule: “Likuma grozījumi ir formāli, un pats svarīgākais, ka tajā nav arī finanšu atbalsta mehānismi. Mēs zinām par Satversmes tiesas lēmumu pārskatīt augstskolu finansēšanu – nav bijis diskusiju par finanšu mehānismiem, par to, kā piesaistīt gan zinātnes inovācijām, gan augstākajai izglītībai nepieciešamo finansējumu.”
Viņasprāt, apjomīgais likumprojekts esot pilns ar tukšām normām.
Tikmēr R. Znotiņš solīja, ka studiju programmu konsolidācijai un citām attīstības vajadzībām augstskolas saņemšot 90 miljonus eiro no Eiropas atjaunošanas fonda.
