“Augstskola “institūts” nedrīkstēs būt!” Ar kādiem kompromisiem atbalstīta augstskolu reforma? 5
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vairāk nekā gads: tik ilgs laiks bija vajadzīgs, lai Saeima pieņemtu grozījumus Augstskolu likumā, kas būtiski mainīs augstākās izglītības iestāžu pārvaldību, ieviešot tajās padomes, kā arī paredz augstskolu klasifikāciju.
Viens no lielākajiem strīdiem starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un augstskolām bija par padomju ieviešanu. Viens no argumentiem bija, ka tās varētu būt veids, kā samazināt augstskolu autonomiju, ja padomēs nonākšot politiskie ielikteņi.
Patiesi, likums paredz, ka daļu padomes locekļu izvirzīs gan Ministru kabinets, gan arī Valsts prezidents un politiķu virzīts pārstāvis būs jāievēl par padomes priekšsēdētāju. Augstskolas pašas virzītie locekļi padomē būs mazākumā. Tomēr saskaņā ar likumu prezidents varēs izvirzīt tikai izcilu akadēmiskās vides pārstāvi, bet valdības pārstāvju atlasē būs jāiesaista sabiedrība.
Valsts augstskolu padomes locekļi nedrīkstēs būt deputāti, ministri vai parlamentārie sekretāri. Šīs amatpersonas padomēs nedrīkstēs nonākt arī gadu pēc tam, kad būs atstājušas savus amatus.
Padomes locekļu pilnvaru termiņš būs četri gadi un amatu nevarēs ieņemt vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Zinātnes universitātē vairākumam padomes locekļu būs jābūt ar doktora grādu.
Likumā teikts, ka padome būs augstskolas augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildēs par tās attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību, piemēram, apstiprinās augstskolu budžetu, kā arī finanšu gada pārskatu.
Rektoru ievēlēs Satversmes sapulce, bet rektora vēlēšanu nolikumu apstiprinās padome, tā arī noteiks rektora darba pienākumus un vērtēs viņa veikumu, kā arī varēs rosināt rektora atcelšanu. Mainīta arī rektora izvirzīšanas kārtība: valsts augstskolās rektora amata kandidātus atlasīs starptautiskā konkursā, ko rīkos padome.
Likums paredz, ka padomei būs jārespektē studentu un mācībspēku akadēmiskā brīvība. Pirms lemt, piemēram, par studiju maksu, tai būs jāprasa atzinums no studentu pašpārvaldes.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija mēģināja panākt, lai likumā ietver punktu, ka padomes locekļiem jāatbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši augstskolai, taču Saeimas vairākums šo ideju neatbalstīja.
3,2 miljonu eiro dārgs prieks
Otrs iebildums pret padomēm ir lielās izmaksas: padomes locekļiem būs jāmaksā algas, un saskaņā ar pašas Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķiniem gadā tām nāktos tērēt pat teju 3,2 miljonus eiro.
Kopumā valsts augstskolās varētu būt 103 padomes locekļi, kas nozīmē, ka viens padomnieks vidēji gadā izmaksās pat vairāk nekā 30 000 eiro.
Visvairāk padomes locekļi – 11 – plānoti augstskolās, kas pretendē uz zinātnes universitātes statusu: Latvijas Universitātē (LU), Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Daugavpils un Liepājas universitātēs varētu būt pa septiņiem padomes locekļiem, kas liek domāt, ka tām paredzēts lietišķo zinātņu universitātes statuss, bet pārējās valsts dibinātās augstskolas algos katra pa pieciem padomes locekļiem.
Visvairāk – pat pusmiljonu eiro gadā – padomes locekļu algošanai saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem nāksies tērēt RSU.
Taču, raugoties procentuāli pret augstskolas kopējiem izdevumiem, visdārgāk padome izmaksās Banku augstskolai, kur padome varētu “apēst” pat 5,4 procentus no augstskolas kopējiem izdevumiem.
Saskaņā ar likumu padomes locekļu algas atkarīgas no akadēmiskā personāla vidējā atalgojuma attiecīgajā augstskolā: tātad, jo lielākas algas mācībspēkiem, jo vairāk naudas būs jāatvēl padomei.
Sākotnēji gan iecerēts padomes locekļus algot no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, taču pēcāk izmaksas var pāriet uz augstskolu pleciem.
ZZS ierosinājums noteikt, ka valsts budžetā tiek atsevišķi atvēlēti līdzekļi padomju algošanai, neguva atbalstu. Bijušais IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš debatēs cita starpā sacīja, ka nevajadzētu sūroties par augstskolu nabadzību: dažas universitātes rektors pelna četras reizes vairāk nekā ministrs.
Četri augstskolu tipi
Taču, izskatot likumprojektu Saeimā, panākti arī daži kompromisi. Piemēram, ieviesti četri dažādi augstskolu tipi, kaut sākotnēji bija iecerēts, ka būs tikai trīs tipi.
Pretēji sākotnējām iecerēm augstskolām arī turpmāk būs gana plašas iespējas nest universitātes vārdu, jo tieši universitāte varētu būt Latvijā izplatītākais augstskolu veids.
Saskaņā ar likuma izmaiņām varēs darboties zinātņu universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas.
Augstskolas tipu noteiks dibinātājs, tātad attiecībā uz valsts dibinātajām augstskolām lēmumu pieņems valdība. Akreditējot augstskolu, tiks izvērtēta arī tās atbilstība noteiktajam tipam.
Kā debatēs atzina ZZS frakcijas pārstāvis Jānis Vucāns, augstskolu akreditācijai jākļūst stingrākai: līdz šim uz dažādiem trūkumiem par daudz pievērtas acis.
Reformas gatavošanas laikā viena no lielākajām augstskolu bažām bija par to, ka tām var nākties zaudēt universitātes statusu. Nu izskatās, ka tas vairs nedraud, jo universitāšu loks pat varētu tikt paplašināts.
Augstskola “institūts” nedrīkstēs būt
Cita starpā likumā noteikts, ka vārdu “universitāte” savā nosaukumā var izmantot tikai tās augstskolas, kas pēc sava tipa ir universitātes.
Turpmāk augstskolām būs aizliegts nosaukumā izmantot vārdu “institūts”, kas nozīmē, ka vairākām privātām augstskolām nāksies mainīt savus nosaukumus.
Studentu skaitu neregulēs
Bija iecerēts noteikt, ka zinātņu universitātē jāmācās vismaz 4000 studentiem, kas neļautu uz šo statusu pretendēt Daugavpils un Liepājas universitātēm.
Taču uz trešo lasījumu gandrīz visu Saeimas frakciju deputāti bija iesnieguši priekšlikumus, kas paredzēja atteikties no prasības par studentu skaitu.
Debatēs šāda deputātu labvēlība tika saistīta ar pašvaldību vēlēšanām, kas likumprojekta izskatīšanas brīdī gan jau bija aiz muguras.
Ar ko atšķirsies universitāšu tipi?
Zinātnes universitātēm būs jāīsteno vismaz trīs augstākās izglītības līmeņu studiju programmas. Vismaz 65 procentiem akadēmiskā personāla būs jābūt zinātnes doktora grādam.
Mākslu un kultūras universitātes īstenos bakalaura un maģistra studiju programmas, kā arī profesionālā doktora studiju programmas mākslās. Zinātnes doktora studiju programmas varēs veidot tikai ar īpašiem nosacījumiem.
Vismaz 70 procentiem studējošo šajās augstskolās jāstudē ar mākslu saistītās studiju programmās.
Vismaz 40 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam vai profesionālam grādam mākslās, vismaz piektdaļai akadēmiskā personāla jābūt nacionālā un starptautiskā līmenī atzītiem māksliniekiem.
Lietišķo zinātņu universitātes, kā arī lietišķo zinātņu augstskolas īstenos bakalaura un maģistra līmeņa programmas.
Zinātnes doktora studiju programmas varēs veidot, ja konkrētajā studiju virzienā būs uzrādīti starptautiska līmeņa prasībām atbilstoši pētniecības rezultāti vai arī programmas tiks veidotas sadarbībā ar citu partnerinstitūciju.
Universitātei jāīsteno studiju programmas vismaz divos studiju virzienos, bet augstskolai – vismaz vienā. Universitātē vismaz 60 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam, savukārt augstskolā – vismaz 50 procentiem.
Iecerēts arī, ka augstskolām būs stratēģiski jāspecializējas kādā no zinātņu jomām un jātiecas tajā sasniegt starptautiski atzītu izcilību.
