Parādu jūgā 2
Līdzšinējā infrastruktūras modernizācija augstskolās lielākoties bija iespējama, pateicoties Eiropas struktūrfondu finansējumam. Taču arī tad augstskolām bija jāgādā pašām līdzfinansējums 15 procentu apmērā. Turklāt ne visu ēku modernizācijai tika piešķirti struktūrfondu līdzekļi plašā apjomā. Piemēram, dienesta viesnīcu renovācijai arī bija nepieciešams aizdevums – pieci miljoni eiro. Tāpēc Latvijas lielākās augstskolas iekūlušās arī gana lielās parādsaistībās. LU parādi sasniedz desmit miljonus eiro. RTU toties ir divas kredītlīnijas, kuru apmērs arī ir ap 10 miljoniem eiro. L. Ribickis atzīst: “lieko” īpašumu pārdošanā iegūtā nauda varētu palīdzēt arī dzēst parādsaistības. Toties Rīgas Stradiņa universitātē atzīst: lieku ēku nav. Telpu universitātei trūkst, tāpēc tā pat varētu kādu īpašumu no citām augstskolām atpirkt, ja vien nams būtu atbilstošs augstskolas vajadzībām.
Iespēja ērtāk pārdot nekustamos īpašumus interesē arī augstskolas ārpus Rīgas. Tā Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere teic: “LLU pieder daudz īpašumu, no kuriem daļa tiek izmantoti studiju un zinātnes darbam, bet daļa saimnieciskajiem nolūkiem. Šajā studiju gadā izveidojām komisiju, kas apzināja visus īpašumus, to uzturēšanas izmaksas un izmantojamību. Esam saņēmuši komisijas slēdzienu un sāksim diskusijas, lai saprastu, kurus īpašumus vēlamies pārdot un kurus izmantot paši. Vēl nav iespējams pateikt precīzu pārdodamo īpašumu skaitu, jo esam tikai apkopojuši informāciju par to platību un uzturēšanas izmaksām. Centīsimies atteikties no tādu īpašumu uzturēšanas, kas nekalpo ne izglītības, ne zinātnes atbalstam. Nevajadzīgās telpas iznomājam jau tagad. Vismaz gadījumos, kad tas ir iespējams, jo ne visām telpām varam atrast nomniekus.” Vairāki tirgojami īpašumi, tostarp meža zeme, būtu arī Ventspils Augstskolai.
