Augstskolu darbinieku atalgojums kopumā ir tik zems, ka neatbilst nosacījumiem par cienīgu darbu 4
Absolūts vairākums, proti, 96% augstskolu darbinieku uzskata, ka mācībspēku atalgojums augstākās izglītības iestādēs kopumā ir zems un neatbilst nosacījumiem par cienīgu darbu, noskaidrojies Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) veiktajā aptaujā.
LIZDA veica aptauju par augstākās izglītības mācībspēku darba apstākļiem Latvijā. Laika posmā no 2019.gada aprīlim līdz septembrim arodbiedrība veica interneta aptauju ar anketēšanu, kuras mērķauditorija bija valsts augstskolu un koledžu vēlētie un nevēlētie mācībspēki ar kopējo respondentu skaitu 451.
Meisters skaidroja, ka pētījuma rezultāti apliecina to, ka augstākās izglītības iestāžu mācībspēku nodarbinātībā pastāv vairākas problēmas – zemas algas, neapmaksāti darba pienākumi, līgumi tiek slēgti uz īsiem termiņiem, lielā slodze un biežā vērtēšana noved augstskolu mācībspēkus līdz “izdegšanas sindromam”.
Aptaujas dati liecina, ka 92% respondentu uzskata, ka nekonkurētspējīgais akadēmisko amatu atalgojums neveicina jaunu mācībspēku piesaisti augstskolām un koledžām, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas ietekmē akadēmisko amatu prestiža samazināšanos sabiedrībā.
Arodbiedrība minēto problēmu risināšanai iesaka noteikt stabilu augstākās izglītības un zinātnes finansējumu, kas būtu atbilstošs noteiktajam Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā.
Respondenti norādīja, ka mācībspēku darba slodzē bieži netiek iekļauta un apmaksāta zinātniskā darbība, organizatoriskie pienākumi augstskolā un ārpus tās, dalība zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijās, dalība starptautisko konferenču organizācijas komisijās, kā arī citu autoru zinātnisko rakstu recenzēšana.
Tāpat bieži slodzē netiek iekļautas tādas komponentes kā studiju kursu atjaunošana, izstrāde un vadīšana elektroniskajās platformās, metodiskais darbs, proti, lekciju, praktisko un laboratorijas darbu izstrāde, liecina aptaujas rezultāti. LIZDA arī uzsvēra, ka, lai gan neparādās izteikta tendence, tomēr ir gadījumi, kad mācībspēku slodzē netiek apmaksāta doktorantu darbu vadīšana un darbs ar ārzemju studentiem.
LIZDA aicina Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupā izstrādāt labākas prakses piemērus un vadlīnijas mācībspēku slodžu aprēķināšanai augstskolām un koledžām, nodrošinot stabilitāti un konsekvenci.
Lielākā daļa jeb 71% respondentu piekrita apgalvojumam, ka izglītības iestādē, kurā viņi strādā, mācībspēkiem ir pieejamas profesionālās pilnveides iespējas, tādējādi nodrošinot savu konkurētspēju. Lai arī vairākums mācībspēku norādīja, ka profesionālās pilnveides iespējas pastāv, 59% respondentu norādījuši, ka viņu profesionālās pilnveides aktivitātes netiek finansētas un par tām jāmaksā pašiem.
LIZDA uzstāj, ka nepieciešami finansiāli risinājumi mācībspēku profesionālās pilnveides iespējām. Kā parāda aptaujas rezultāti, profesionālās pilnveides iespējas pastāv, bet bieži mācībspēkiem jāmaksā pašiem.
Attiecībā uz izaicinājumiem, ar kuriem mācībspēki saskaras, kā galvenos izaicinājumus darbā ar studentiem 88% respondentu norāda studējošo izteikti atšķirīgo zināšanu līmeni. Aptaujas dalībnieki apgalvoja, ka arvien palielinās zināšanu un prasmju atšķirības, kas iegūtas iepriekšējās izglītības vietās, kā arī studējošajiem ir izteikti atšķirīga izpratne par studiju procesu.
Tāpat tiek norādīts, ka samazinās studējošo uzmanība, motivācija mācīties, studējošie neatzīst autoritātes un hierarhiju – vēlās izteikti individuālu pieeju no mācībspēku puses un sagaida tūlītēju atgriezenisko saiti.
Puse aptaujāto norādīja, ka studējošajiem ir nepietiekamas analītiskās un kritiskās domāšanas prasmes, problēmu risināšanas prasmes, studējošie nepietiekami koncentrējas uz procesu izpratni, kā arī informācijas atrašanu.
Arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga sacīja, ka aptaujas rezultāti atspoguļo sekas tam, ka daudzu gadu garumā nav nodrošināts likumā noteiktais bāzes finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei, kā arī nav risināti mācībspēku slodžu veidošanās problēmjautājumi.