Augstskolas rektoru meklējumos: kāda pieprasa nevainojamu reputāciju, cita miljonu vērtu pētījumu 4
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas augstskolās sākušās rektoru vēlēšanas, kurās tie pirmoreiz tiek meklēti starptautiskā konkursā, turklāt rektoru izvēlē pirmoreiz būtiska loma būs nesen izveidotajām padomēm. To paredz nesen ieviestā augstskolu pārvaldības reforma.
Tiesa, starptautiskais konkurss gan skan smalki, taču realitātē vienīgie starptautiskie pretendenti, kas reāli varētu kandidēt uz rektora amatu Latvijas augstskolās, ir līdz šim ārvalstīs strādājošie mūsu paši tautieši. Tas tāpēc, ka viena no prasībām rektoru amatu kandidātiem ir prast latviešu valodu augstākajā līmenī.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis sarunā ar “Latvijas Avīzi” atzīst, ka rektoriem bez valsts valodas zināšanām būtu teju neiespējami veikt administratīvos pienākumus, tāpēc šī prasība ir saprotama.
Vienlaikus starptautisku konkursu tā faktiski padara par vietējo konkursu. Viņš gan arī piebilst, ka augsta līmeņa profesionāļi no ārvalstīm uz rektora amatu Latvijas augstskolās varētu nepieteikties arī atalgojuma dēļ.
Kad iebilstu, ka algas nav nemaz tik mazas (skat. uzziņu), A. Teikmanis paskaidro, ka augstskolās, kas pasaules universitāšu topā ieņem vietas pirmajā divsimtniekā, rektora atalgojums gadā var sasniegt pat miljonu eiro. Tiesa, Latvijas augstskolām ir problēmas iekļūt pat topa pirmajā piecsimtniekā.
A. Teikmanis min vēl vienu ārvalstniekiem grūti izpildāmu prasību – rektora amata kandidātiem tiek prasīts paust stratēģisku vīziju par augstskolas nākotni. Nezinot vietējos apstākļus, to kvalitatīvi grūti izdarīt. “Citās valstīs, piemēram, Īrijā, faktiski ir otrādi, kandidātiem tiek nosūtīts augstskolas sratēģiskās attīstības plāns, un tad, balstoties uz to, kandidāts veido savu redzējumu,” tā A. Teikmanis.
Savējiem izredzes lielākas
Līdz ar to var prognozēt, ka uz rektora amatu Latvijas augstskolās pārsvarā kandidēs ar attiecīgajām augstskolām jau saistītas personas.
To pierāda arī pagājušajā nedēļā notikušās rektora vēlēšanas Vidzemes Augstskolā. Starptautiskā konkursā uz rektora vietu tika saņemti četri pieteikumi, ko izvērtēja augstskolas padome, kas tālāk virzīja trīs kandidātus – līdzšinējo Vidzemes Augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātes dekāni un pašreizējo rektora pienākumu izpildītāju Agnesi Dāvidsoni, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes akadēmiskās maģistra programmas “Epidemioloģija un medicīniskā statistika” vadītāju Liliānu Civjāni un arhitektu, izglītības novatoru un kuratoru Oskaru Redbergu. Satversmes sapulce, kurā ir augstskolas akadēmiskais un administratīvais personāls, kā arī studenti, ievēlēja A. Dāvidsoni.
Jāpiebilst, ka šīs šogad bija jau otrās rektora vēlēšanas Vidzemes Augstskolā. 22. jūnijā pēc pirmā starptautiskā konkursa, kurā bija pieteikušies trīs kandidāti, tostarp A. Dāvidsone, Satversmes sapulce nedāvāja uzticību nevienam no kandidātiem.
Izvēles process vēl nav noslēdzies
Citas augstskolas, kuru līdzšinējiem rektoriem beidzies pilnvaru termiņš, starptautisko konkursu izsludināja vēlāk, līdz ar to augstskolas vadītāja izvēles process vēl nav noslēdzies.
Liepājas Universitātē pieteicās divi kandidāti, kuru vārdi pagaidām publiski netiek atklāti, taču zināms, ka neviens nav no ārvalstīm. Augstskolas Satversmes sapulces sēdei vajadzētu notikt līdz 13. novembrim. Esošā rektore Dace Markus drīkstētu kandidēt, bet nolēmusi to nedarīt.
Rīgas Stradiņa universitātē pieteikušies trīs kandidāti, starp kuriem viens ir ārvalstu pārstāvis. Kandidātu vārdi pagaidām netiek atklāti arī šajā augstskolā. Vēlēšanas paredzētas 23. novembrī.
Ventspils Augstskolā bija pieteicies tikai viens pretendents, tāpēc termiņu pagarināja. Ventspils Augstskolas vadītājs Kārlis Krēsliņš ir viens no pretendentiem uz rektora amatu, vēl pieteikusies Rīgas Biznesa skolas biznesa inkubatora vadītāja Iveta Cīrule, kā arī vēl kāds pretendents, kas aizliedzis augstskolai ne tikai izpaust viņa vārdu, bet pat to, vai viņš ir vietējais vai ārvalstnieks.
Kurš piesaistījis miljonu?
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) potenciālo rektoru pieteikumus gaidīja līdz 12. oktobrim. Cik pretendentu pieteikušies, universitātē pagaidām neatklāj, jo turpinoties pieteikumu apkopošanas process. Pretendentu izvērtēšanai paredzēts ietilpīgs process, pirms balsojuma RTU Satversmes sapulcē notiks pretendentu debates, iepazīstinot RTU darbiniekus un studentus ar darbības programmām. Balsojums gan gaidāms tikai nākamā gada sākumā.
Salīdzinot dažādu augstskolu darba sludinājumus par vakanto rektora vietu, redzams, ka RTU prasības ir visdetalizētākās. Citās augstskolās tās faktiski ir līdzīgas: tiek sagaidīts, ka amata pretendentam būs zinātnes doktora grāds, pieredze un sasniegumi zinātnē un augstākās izglītības jomā, akadēmiskā darba pieredze, pieredze vadošā amatā, labas valsts valodas un angļu valodas zināšanas, kā arī nevainojama reputācija.
Savukārt RTU līdztekus šim prasībām pieprasa arī izcilus sasniegumus zinātnē un zinātnes vadībā, ko var gan apliecināt vairākos veidos, piemēram, pretendentam jāapliecina, ka piesaistījis saviem pētījumiem vismaz vienu miljonu eiro.
Tiek prasīta arī pieredze starptautiskajās organizācijās. RTU Senāta priekšsēdētāja Elīna Gaile-Sarkane teic – tas tāpēc, ka RTU mērķis ir atrast jaudīgu rektoru, lai varētu sasniegt universitātes stratēģiskos mērķus. Tikmēr augstākās izglītības vidē gan izskanējušas runas, ka prasības esot pieskaņotas kādam konkrētam kandidātam.
