Augstskolas iekļausies ekosistēmās un to skaits 2023. gadā būtiski varētu samazināties 8
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Paredzams, ka nākamajos gados Latvijas augstskolu skaits varētu būtiski mazināties, jo valdībā tiek pieņemti lēmumi par augstskolu iekļaušanu universitāšu ekosistēmās (“zinātnes universitātes ekosistēma” ir viens no augstskolu likumā iekļautajiem jēdzieniem).
Katras augstskolas reorganizācija ir atšķirīga, dažas saglabās lielāku autonomiju, citas mazāku. Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs, valdības rīkojumi par augstskolu reorganizāciju paredz noteiktu autonomiju augstākajā izglītībā un pētniecībā.
Pārējie sadarbības mehānismi iekļauti līgumā, ko noslēdz reorganizējamās augstskolas. Pievienojamām augstskolām var būt sava vadība, līdzīgi kā jebkurai struktūrvienībai vai iestādei, un to nosaka augstskolas satversme. Taču, visticamāk, tām vairs nebūs sava rektora, bet gan cita veida iestādes vadītājs. Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Andris Teikmanis pieļauj, ka ar laiku arī šobrīd pielīgtā autonomija var mazināties.
Zinātnes attīstības vārdā
Izglītības un zinātnes ministrija, informējot par kārtējās augstskolas plānoto iekļaušanu kādā universitātē, mēdz norādīt, ka augstskola izvēlējusies iekļauties kādā no zinātņu universitātēm. Piemēram, Banku Augstskola (BA) izvēlējusies iekļauties Latvijas Universitātē (LU), kaut tā nebūt nav augstskolas pašas vēlme, tā ir spiesta izvēlēties kādu no universitātēm kā partneri, jo valdības šopavasar pieņemtie noteikumi paredz turpmāk piešķirt zinātnes bāzes finansējumu tikai tām zinātniskajām institūcijām, kuras pēdējā starptautiskajā novērtējumā novērtētas ar vērtējumu “3”, “4” un “5”.
Tām augstskolām, kuras vērtējums zinātnē bija mazāks, bāzes finansējums zinātnei vairs netiks piešķirts un, tā kā bez zinātnes augstskola nevar pastāvēt, tām jāmeklē partneris to universitāšu vidū, kas atbilst minētajam vērtējumam.
D. Stepanovs arī piebilst: “Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam esam skaidri norādījuši, ka Latvijā jāsekmē gudras, tehnoloģiski attīstītas un inovatīvas sabiedrības izaugsme. Lai sasniegtu šo mērķi, nepieciešams uzlabot zinātnisko institūciju darbības kvalitāti un palielināt to starptautisko konkurētspēju. Saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem arī visām augstskolām jākvalificējas zinātniskās institūcijas statusam un jāveic zinātniskā darbība.
Augstākās izglītības reformu galvenais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un pētniecībā balstītu augstāko izglītību, ko piedāvā efektīvi pārvaldītas augstākās izglītības iestādes.” Viņš uzskata, ka augstskolas tomēr var izvēlēties, jo tās pašas lemj, kurā universitātē iekļauties.
Piemēram, BA sākotnēji bijis iecerēts integrēt Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), paredzot, ka Banku Augstskola kā autonoma struktūrvienība saglabā savu nosaukumu, identitātes pazīmes un tradīcijas. Ar šādu priekšlikumu IZM vērsās pati augstskola. Tomēr, pēcāk BA veica rūpīgu analīzi, piesaistot ekspertus un pieņēma lēmumu iekļauties LU ekosistēmā, un IZM tam neiebilst. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija toties piekritusi iekļauties RSU.
Jābūt galvenajam partnerim
Vienīgā no universitātēm, kurai pašai nāksies iekļauties citā universitātē, ir Liepājas Universitāte (LiepU). Taču izskatās, ka šajā gadījumā lēmums par augstskolas nākotni būs jāpieņem ministrijai. Tas tāpēc, ka LiepU, ņemot vērā to, ka universitātē apgūstamas dažādu jomu programmas, sākotnēji bija lēmusi sadarboties ar visām trim zinātņu universitātēm – LU, RTU un RSU –, par ko arī parakstīts nodomu protokols, taču izrādījies, ka normatīvi akti neļauj šādu sadarbību – nepieciešams viens galvenais partneris, kas gan neliedzot sadarbību arī ar citiem.
Tad LiepU senāts un satversmes sapulce lēmušas, ka LiepU būtu jāiekļaujas LU ekosistēmā, bet universitātes padome, kā arī Liepājas dome uzskata, ka jāizvēlas RTU. LiepU strādājošie un studenti spriež, ka iekļaušanās LU nozīmētu mazāk reorganizāciju un pārmaiņu. Savukārt LiepU padomes priekšsēdētājs Andris Grafs skaidroja, ka jāizvēlas RTU gan tāpēc, ka tieši Liepājā atrodas RTU zinātņu un studiju centrs, gan tāpēc, ka par RTU izvēli iestājas pašvaldība un augstskolas attīstībai ir svarīgs pašvaldības atbalsts, gan arī tāpēc, ka LiepU nepieciešams attīstīt tieši dabaszinātņu un tehniskās studiju programmas, kādas ir arī RTU, gan arī tāpēc, ka vidusskolu absolventi visbiežāk izvēlas studijās tieši RTU. Savukārt, piemēram, pedagoģisko studiju programmu attīstībai LiepU varēšot sadarboties ar LU. Tāpat universitāte varēšot turpināt attīstīt studiju programmas humanitāro zinātņu jomā.
RTU – lielākā ieguvēja?
Pēc šīm reformām tieši RTU, kurā jau sākusi iekļauties Latvijas Jūras akadēmija, varētu būt visbagātākā ar konsolidētajām augstskolām.
RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps gan par to runā piesardzīgi, jo vēl nav valdības rīkojumu ne par RTA, ne LiepU pievienošanu. Tomēr viņš sola, ka konsolidēto augstskolu identitāti un zīmolu RTU sastāvā tieksies saglabāt, kaut nebūs viegli to sabalansēt ar integrāciju RTU, kas jo īpaši nepieciešama, lai augstskolās attīstītu zinātni.
A. Zeps atzīst, ka arī RTU var būt ieguvēja no konsolidācijas, jo jau pieminētajā zinātņu un studiju centrā ne visas studiju programmas var apgūt pilnībā turpat Liepājā, bet pēc konsolidācijas LiepU tas būtu iespējams.
RTU vēlas iekļauties arī Rēzeknes tehnoloģiju akadēmija (RTA). Kaut RTA ģeogrāfiski ir tuvu Daugavpils Universitātei un iepriekš izskanēja idejas, ka uz abu augstskolu bāzes varētu tikt veidota Latgales Universitāte, tas tomēr nenotika: RTA vēlas pievienoties RTU. Kā stāsta RTA rektore Iveta Mietule, RTU izvēlēta, “ņemot vērā mūsu specifiku”, proti, studiju programmas ir vairāk tuvas RTU. Ideja par Latgales Universitātes veidošanu esot izskanējusi, “neizvērtējot specifiku”.
Kaut augstskolas, kas pievienojas universitātēm, uzsver, ka tās saglabā savu autonomiju, zīmolu utt. I. Mietule atzīst, ka, tā kā šāds process Latvijā iepriekš nav bijis, tāpēc grūti spriest, kādas būs apvienošanās sekas. Taču cer, ka, piemēram, diplomus, ko saņems Rēzeknē izstudējošie, rotās gan RTU, gan arī RTA vārds.
A. Teikmanis vērtē: ja augstskolu konsolidācijas process nebūs sasteigts un būs pārdomāts, ieguvēji var būt visi, un Latvijas augstākās izglītības efektivitāte un kvalitāte varētu uzlaboties. Līdzīgi augstskolu konsolidācijas procesi notikuši arī citās valstīs, piemēram, Somijā. Būtiski gan arī, lai tiktu saglabātas pilnvērtīgas studiju iespējas reģionos un lielās universitātes konsolidāciju neizmantotu tam, lai studentus aizvilinātu uz Rīgu.
