Jebkurā gadījumā valsts finansējums augstākās izglītības sistēmā ir ļoti mazs. 7
Ja uzņemtu mazāk budžeta studentu, protams, varētu vairāk ieguldīt viena studenta izglītošanā. Tas, protams, būtu labi. Taču slikti būtu tas, ka kristos resursu izmantošanas efektivitāte. Esam ieguldījuši nopietnus līdzekļus infrastruktūrā, piesaistījuši darbiniekus. Vai būtu pareizi tādā situācijā atkal sašaurināties?
Eiropā tomēr sliecas uz to, ka augstākā izglītība vairs nav elitāra izglītība, kā tas bija manā jaunībā, kad no vidusskolas absolventu klases universitātē iestājās tikai četri un Ķīmijas fakultātē bija konkurss pat starp vidusskolas zelta medaļu ieguvējiem. Tagad augstākā izglītība tomēr ir masu izglītība.
– Agrāk, iespējams, bija mazāks studentu atbirums. Valsts līdzekļi netika izšķiesti studentu, kuri studijas nepabeidz, pamācīšanai.
– Mēs tomēr cenšamies noturēt augstskolā visus studentus, kas gatavi mācīties. Uzskatu, ka nācijas konkurētspēju masu augstākā izglītība ceļ. Ir tikai apsveicami, ja augstskolas, neraugoties uz zemo finansējumu, iespēju robežās cenšas uzņemt pēc iespējas vairāk vidusskolu absolventu. Tas ir sociālās atbildības izpausmes veids. Un mūsu interesēs uzņemt pēc iespējas vairāk studentu ir arī tāpēc, ka mums vajadzēs daudz darbinieku, kas strādās, piemēram, zinātnē.
– Vai tad trijnieku karaļi, kuri knapi iestājās augstskolā, strādās zinātnē?
– To nevar zināt, kā būs. Skolu teicamnieki ne vienmēr ir labākie studenti. Un labākie studenti ne vienmēr ir labākie zinātnieki vai labākie uzņēmēji.
– Kas notiek ar piešķirtajām budžeta vietām, kad studenti atbirst?
– Universitātei tā nav problēma, jo tās budžeta studiju vietas, kas paliek tukšas sociālajās zinātnēs, aizpilda maksas studenti. Nav runa tikai par atbirumu. Tikko budžeta studentam ir akadēmiskie parādi, viņu pārliek uz maksas grupu.
Lai apdrošinātos pret to, ka budžeta vietas paliek tukšas, uzņem vairāk studentu, nekā mums ir budžeta vietu. Jāņem arī vērā, ka budžeta vietas neskaita pa kursiem, bet pa programmu. Piemēram, ja bioloģijā ir 160 budžeta vietas bakalaura studijās, tās sadalās pa studiju gadiem. Lielākais studentu atbirums ir jau pirmajā gadā, tā ka nav pamata runāt par būtisku valsts līdzekļu šķiešanu.
Lai samazinātu atbirušo skaitu, esam atjaunojuši kuratoru sistēmu. Kuratori ir pasniedzēji, kas palīdz jaunākajiem studentiem. Viņiem ir arī mentori – vecāko kursu studenti, kuri jaunajiem palīdz iejusties universitātes dzīvē. Jāatgādina jaunajiem savlaicīgi, ka tuvojas sesija, jānokārto saistības.
– Ka jābeidz dzert un jāsāk mācīties?
– Dzeršana, protams, arī pieder pie socializēšanās (smejas). Man gan liekas, ka pēdējos gados dzeršana studentiem gājusi mazumā.
– Pērn tika atklāts jaunais LU Dabaszinātņu centrs Torņakalnā, bet šovasar to jau nācās remontēt!
–Tie nebija nekādi nopietnie remonti! Ja tādā tempā kaut ko uzceļ, tad skaidrs, ka nākas kaut ko vēl labot. Piemēram, bija jāuzliek restītes pie kāpnēm, lai kādam neiesprūst kāja. Kaut man, piemēram, tajā šķirbā kāju neizdevās iebāzt.
Dabaszinātņu centra celtniecība izmaksāja aptuveni trīs reizes lētāk kvadrātmetrā nekā cita salīdzinoši jauna moderna celtne – Gaismas pils. Bija bažas, ka jaunajā mājā būs dārgākas uzturēšanas izmaksas. Taču patiesībā tās ir mazākas nekā šeit, galvenajā ēkā.
– Plānojat attīstīt studiju pilsētiņu LU un celt vēl jaunas un modernas ēkas.
– Ir noslēgts līgums par jaunās Zinātnes ēkas celtniecību. Tajā būs telpas LU institūtiem, tiks īstenotas maģistrantūras un doktorantūras studijas, tur būs Medicīnas fakultāte, kā arī Fizikas un matemātikas fakultāte. Ieguldīsim celtniecībā ES struktūrfondu finansējumu. Izmaksas būs precīzi tādas pašas kā Dabaszinātņu centram – 21 miljons eiro. Tāpēc mums atļāva slēgt līgumu ar tiem pašiem celtniekiem “LNK Industries”, kas cēla Dabaszinātņu centru. Pietika ar sarunu procedūru, nevajadzēja iepirkumu. Plānojam to atklāt, sagaidot Latvijas simtgadi. Meklējam šobrīd finansējumu arī trešās ēkas – Rakstu mājas, kur būs visas humanitāri sociālās zinātnes, – celtniecībai. Tai nekāda Eiropas finansējuma nebūs. Tai nāksies rast naudu, atsavinot vai iznomājot tās ēkas, kas mums vairs nebūs vajadzīgas. Nākotnē centīsimies piesaistīt privātu finansējumu, lai uzceltu Tehnoloģiju centru. Plānojam, ka tur būs arī sociālā un sporta infrastruktūra. Ikdienā nākotnē tur varētu uzturēties kādi 12 000 cilvēku. Sanāk viena mazpilsēta.
