Augstskola sporta makšķerniekiem 0
Starptautisku panākumu iedvesmoti, karpu makšķerēšanas sporta meistari šogad nodibināja Karpu akadēmiju ar mērķi popularizēt šo aizraujošo sacensību veidu, piesaistīt jauno paaudzi un sagatavot profesionālus makšķerēšanas meistarus. Jau aizvadīts pirmais izglītojošais pasākums, kurā labākie sporta karpotāji apmācīja gandrīz 30 Latvijas un Igaunijas makšķerniekus.
Viens no Karpu akadēmijas organizatoriem Ārijs Ūdris stāsta, ka akadēmija nebūs mācību iestāde klasiskajā izpratnē. “Drīzāk tas ir pasākumu kopums – veidot sabiedrībā saudzējošu attieksmi pret apkārtējo vidi un dzīvo dabu, apmācīt jaunatni un visus gribētājus karpu makšķerēšanas sporta vissmalkākajās niansēs. Latvijā ir lieliskas iespējas izveidot augsta līmeņa makšķerēšanas tūrisma biznesu, šai uzņēmējdarbības formai ir visi priekšnosacījumi, nepieciešams tikai uzlabot infrastruktūru un izveidot labu, trofejas cienīgu karpu genofondu, atsevišķās vietās tāds jau ir.” Akadēmijas pirmās apmācības divas diennaktis norisinājās Vallē, lauku tūrisma un atpūtas parkā “Makšķernieku paradīze”, kur copes sporta veidu entuziasts Miervaldis Bērziņš izveidojis lielisku bāzi teorētiskām un praktiskām nodarbībām, kā arī dalībnieku izmitināšanai.
Līdzās Ā. Ūdrim Karpu akadēmijas veidošanā un darbībā piedalās Māris un Uģis Nuķi, kas ir ne tikai pieredzējuši sporta karpotāji, bet arī trešo Pasaules makšķernieku sporta spēļu bronzas medaļas laureāti. Pēc izcīnītā panākuma, kurā Latvijas komanda pārspēja šajā sporta veidā tradicionāli spēcīgas vienības – Horvātiju, Rumāniju, Slovēniju, Ukrainu, Krieviju, Spāniju – un piekāpās tikai Dienvidāfrikas Republikas un Anglijas makšķerniekiem, pašu mājās sekoja ne tikai atzinība, bet arī… nopēlums. Valdības piešķirtā naudas prēmija plašsaziņas līdzekļos bija izraisījusi sašutumu, sak, kādēļ hobija sporta veidam tiek tērēti budžeta līdzekļi. “Tas, protams, mūsu makšķerēšanas sportistiem dvēselē atstāja rūgtas mieles, taču deva arī spītu un stimulu nopietni gatavoties un parādīt sevi turpmākajos startos,” saka Ā. Ūdris, un kā viens no atbildes gājieniem kritiķiem sekoja Karpu akadēmijas izveide.
“Olimpiskie sporta veidi nav vienīgie, kuros valstis var sevi parādīt, arī neolimpiskais sports tā labākajā izpratnē var nest Latvijas vārdu pasaulē, jo karogam krāsas taču ir vienādas. Londonā mūsu šķēpmetēji pēc pamatīga četru gadu gatavošanās cikla, kuram tika piešķirti daudzi tūkstoši budžeta naudas, pamatīgi izgāzās, lai neteiktu vairāk. Latvijas Makšķerēšanas sporta federācija un sportisti ir gatavi pierādīt, ka esam dzīvotspējīgi. Pārdomāta un plānveidīga makšķerēšanas sporta komandu un izlašu sagatavošana dos arī turpmāk augstus rezultātus,” makšķernieku apņēmību turpināt labās tradīcijas apliecina Ā. Ūdris. Taču karpenieki cer, ka Latvijas budžeta veidotāji kaut daļu no Zivju fonda naudas, kas lielākoties ir tiešie makšķernieku maksājumi, bez starpniekiem piešķirs arī jauno sportistu un komandu izglītošanas sistēmai, dalībai starptautiskās augsta mēroga sacensībās. “Lai plānotu nākotni, nepieciešams zināt finansējuma apjomus jau divus trīs gadus uz priekšu. Tikai vienam olimpiskajam sporta veidam tiek piešķirti desmitiem tūkstošu latu, makšķerēšanas sporta attīstībai tik lieli izdevumi nav vajadzīgi,” piebilst Ā. Ūdris un atgādina, ka karpu sporta makšķerēšana pasaulē un Eiropā ir ļoti populāra jau daudzus gadus un tai ir ļoti augsts prestižs starp pārējiem makšķerēšanas sporta veidiem.
Tuvākajā nākotnē Karpu akadēmija pārtaps biedrībā ar saviem statūtiem un formulētiem uzdevumiem, rīkos regulārus praktiskus un teorētiskus seminārus, izbraukuma sesijas, sola Ā. Ūdris. Vairāk informācijas par akadēmijas darbu var atrast “Makšķernieku paradīzes” mājas lapā.