Ar zālēm vien nepietiek un kādi ir objektīvākie mērījumi. Atziņas par augstu asinsspiedienu 0
Paaugstināts asinsspiediens jeb arteriālā hipertensija ir vai katram otrajam, tādēļ ar pieredzējušās dakteres Vitas Vestmanes palīdzību atsvaidzinām zināšanas par šo kaiti un vairojam izpratni par tās cēloņiem, atspēkojot dažādus mītus un nepareizus pieņēmumus.
1. pieņēmums
Ja pāris reižu gadā profilaktiskos nolūkos aizeju pie ģimenes ārsta, kurš man izmēra asinsspiedienu un pasaka, ka ar to viss kārtībā, tad tā arī ir un vairāk pārbaužu nevajag.
Jāpaļaujas uz to, ko saka ģimenes ārsts, taču der padomāt, kā notiek spiediena mērīšana. Nevar ieskriet ārsta kabinetā pēc tam, kad tikko izdzerta kafijas krūze, izsmēķēta cigarete, ir pilns urīnpūslis vai tikko bijusi fiziska piepūle. Tad asinsspiediens ir augstāks nekā parasti. Pastāv arī tā dēvētā baltā uzsvārča hipertensija – spiediens paaugstinās no uztraukuma, ka esat atnācis pie ārsta.
Objektīvs rādītājs ir vidējais diennakts vai nedēļas asinsspiediens, tāpēc nereti vislabākie un precīzākie ir mērījumi, ko cilvēks veic mājās.
Tie nepieciešami, ja mērījumu rezultāts, ko iegūst ārsta kabinetā, raisa šaubas. Var arī veikt diennakts monitorēšanu, kas ļauj novērtēt spiediena izmaiņas 24 stundās. Tad iespējams konstatēt, vai ir spiediena bedres naktīs, proti, naktī tam jābūt zemākam nekā dienā. Ja šādas pazemināšanās nav, tas ir slikts signāls, apdraudējums pacienta veselībai ir lielāks.
2. pieņēmums
Esmu jauns, tāpēc ar asinsspiedienu man nav un nevar būt nekādu problēmu.
Tā nav. Jaunākie pacienti, kuriem bijis infarkts un insults, ir vecuma posmā no 20 līdz 30 gadiem. Bieži vien šo kritisko situāciju cēlonis ir ilgstoši paaugstināts asinsspiediens. Ir daudz šāda vecuma pacientu ar hronisku hipertensiju, īpaši sēdoša darba darītāji, visbiežāk – IT speciālisti. Šiem cilvēkiem netraucē, ja ikdienā spiediens ir 160/100 mm/Hg vai augstāks, kas ir jau otrās pakāpes hipertensija, jo tas nekā īpaši neizpaužas, – ne velti to dēvē par kluso slepkavu. Ja laimējas un nejauši to konstatē, tad nonāk pie ārsta un var uzsākt terapiju.
Augsts spiediens var būt arī pēc negulētas nakts, pēc alkohola lietošanas, pēc pārstrādāšanās, bet tad tas nav paliekoši.
Par hipertensiju var liecināt koncentrēšanās un atcerēšanās grūtības, tomēr tās reti kurš saista ar spiedienu un ar šādām sūdzībām pie kardiologa nevēršas. Labākajā gadījumā pasūdzas neirologam, kurš pārbauda galvas asinsvadus un pamana, ka kaut kas nav kārtībā. Apgrūtināta atmiņa un slikta koncentrēšanās spēja ir klusi, neizteikti simptomi, katrā ziņā daudz grūtāk pamanāmi nekā galvas reiboņi vai hipertensīvās krīzes – strauja spiediena paaugstināšanās virs 230/130 mm/Hg. Ar šādām sūdzībām var ilgi dzīvot, nekas arī nesāp, tāpēc būtiskas ir profilaktiskās pārbaudes.
Izmēra spiedienu, veic ehokardiogrammu vai ar ultraskaņu pārbauda sirdi, un tad nereti izrādās, ka muskulis sabiezējis – notikusi kreisā kambara hipertrofija, kas liecina, ka paaugstināts spiediens bijis jau ilgstoši.
3. pieņēmums
Asinsspiediena normalizēšanai kārtīgi dzeru zāles, un ar to pietiek. Ne diētas, ne fiziskās aktivitātes nav tik svarīgas.
Tas ir aplami. Parasti nav tikai tīrs paaugstināts asinsspiediens, ir dažādi riska faktori, kuru mazināšana ir tikpat svarīga kā medikamentu lietošana. Šie faktori ir mazkustīgs dzīvesveids, ar to nereti saistītais palielinātais svars, cukura vielmaiņas traucējumi, kas vēl nav diabēts, bet var būt tā priekšvēstneši. Der arī pārbaudīties, vai nav tā dēvētā ģimenes hiperholesterinēmija – iedzimti paaugstināts holesterīna līmenis. Arī stress ir viens no paaugstināta riska faktoriem, kas rosina hipertensiju.
Ir metabolā fenotipa cilvēki – tādi, kuriem ir lēnāka vielmaiņa un aptaukošanās tendence, un šīs iezīmes ir nevis iedzimtības rezultāts, bet iegūtas noteikta dzīvesveida dēļ. Tādā gadījumā jāsāk strādāt ar mazkustīgumu un lieko ķermeņa svaru!
Ja ir lēna vielmaiņa, noteikti jāierobežo sāls patēriņš un mazāk jālieto arī cukurs.
Lēnās vielmaiņas cilvēki arī jāiekustina kaut ko darīt fiziski, sākot kaut vai ar staigāšanu un soļu skaitīšanu ikdienā. Mērķis ir nomest svaru, taču vispirms – pazemināt asinsspiedienu. Ir pierādīts, ka tie hipertensijas pacienti, kuri ir fiziski aktīvi, var dzert mazāk zāļu.
4. pieņēmums
Sportot ar augustu asinsspiedienu nav vēlams, tas var būt bīstami!
Metabolā fenotipa cilvēkiem izkustēšanās ir ieteicama, taču tiem pretējs ir nervozais tips – cilvēki ar strauju vielmaiņu, kuriem parasti nav liekā svara problēmu, toties viņi pastāvīgi ir kā uzvilkti. Šos cilvēkus nevis jācenšas iekustināt, bet nomierināt, mudināt atpūsties, neskriet kā vāverei ritenī, neņemt klāt vēl septīto darbu vai papildus fizisko treniņu, kas dzīvības enerģiju patērētu vēl vairāk. Dažkārt nomierināt nervozos ir pat grūtāk nekā iedrošināt apaļīgos kustēties, un arī veselības krīzes pirmos skar biežāk, hipertensijas simptomus tie izjūt smagāk.
Izkustēties vajag visiem, samazināt sāls un cukura patēriņu arī, taču pieejai jābūt individuālai. Tā atkarīga no rakstura, vielmaiņas tipa un no psihoemocionālā stāvokļa. Daudzi dzīvo pārmērīgā stresā, citi – depresijā. Jātiecas pēc harmonijas, kas nemaz nav tik viegli izdarāms. Kā teicis kāds simtgadnieks, atklājot savas ilgmūžības noslēpumu, – vajag vairāk saules, mazāk ēst. Var piekrist, ka ēdam patiešām par daudz, tur vajadzētu būt pieticīgākiem, taču ne mazāk svarīga ir saule. Ar to nav domāta vien tā, kas debesīs, bet arī saulains noskaņojums, prieks, laime. Ar mīlestību darīt savu darbu, veltīt laiku attiecību kopšanai.
Ja cilvēks nepārzina savas vērtības, to, kas viņam patiesi un no sirds svarīgs, ir grūtāk sasniegt garīgā un fiziskā līdzsvaru, pārvarēt stresu, salikt savu dzīvi pa plauktiņiem un būt veselam. Slimības ir iekšēju konfliktu izpausme.
5. pieņēmums
Man rados nevienam nav novērots augsts asinsspiediens, tātad arī man tas nedraud.
Šajā kontekstā vide un dzīvesveids ir svarīgāks par gēniem – pat ja senčos ir ilgdzīvotāji ar ideālu asinsspiedienu, jau nākamajā paaudzē ar neveselīgu ēšanu un mazkustīgumu visu labo ģimenes statistiku iespējams sabojāt, jau agri saslimstot ar hipertensiju.
Pazīt sava organisma vājās vietas un rūpēties par veselību der ikvienam, arī tiem, kuri uzskata, ka ir ļoti veselīgi. Ikvienam ir tiesības zināt savas veselības pamatlielumus, to skaitā asinsspiedienu, bet sliktākais, ka daudzi negrib to zināt, jo baidās atklāt ne tik patīkamu patiesību.
Mūsu eksperte
Vita Vestmane, veselības centra Vivendi kardioloģe interniste
