Augsts asinsspiediens arī jaunībā 1
Kuram gan jaunības plaukumā nāk prātā mērīt asinsspiedienu! It īpaši, ja jūtamies moži un nekas nesāp. Liels pārsteigums rodas, kad, to izdarot, izrādās – jaunam cilvēkam spiediens ir paaugstināts. Kāpēc?
25–34 gadu vecumā Latvijā paaugstināts asinsspiediens ir 24 procentiem vīriešu un 8 procentiem sieviešu, bet 35–44 gados jau attiecīgi 39 un 17 procentiem, liecina Kardioloģijas zinātniskā institūta pētījuma dati.
Bet tikai puse cilvēku, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, par to zina, tādēļ kaut reizi gadā to būtu vērts pārbaudīt ikvienam.
Par kluso slepkavu dēvētā arteriālā hipertensija mēdz likt par sevi manīt tikai pēc ilgāka laika. Par to var liecināt sāpes pakausī, arī galvas reiboņi, līdzsvara traucējumi, ņirboņa acīs. Taču, ja arī sūdzību nav, laika gaitā pakāpeniski tā bojā sirdi un asinsvadus.
Kardiologs: vēl daudz nezināmā
Riska faktori, kas veicina asinsspiediena paaugstināšanos, rodas arvien agrāk, atzīst kardiologs Vilnis Dzērve. Vairumam jauniešu ir mazkustīgs dzīvesveids. Krājas lieki kilogrami, bet, lai apgādātu lielāku ķermeņa masu ar asinīm un skābekli, sirdij jāstrādā ar papildu slodzi.
Iedzimtības noteikta, grūti ārstējama un pusaudža gados ātri progresējoša ir tā sauktā juvenilā hipertensija. Organisma nobriešana, simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas līdzsvara veidošanās un tā sauktās hormonālās vētras iespaido jebkuru regulējošo funkciju, tostarp asinsspiedienu. Atstājot šo vainu bez ievērības, hipertensija uzzied 20–30 gadu vecumā, it īpaši, ja tīņa gados sākts smēķēt un aizrauties ar alkohola lietošanu.
Liela nozīme ir iedzimtībai, tādēļ ārsti vienmēr vaicā, vai arī radiniekiem ir augsts asinsspiediens. Tomēr 95 procentos gadījumu hipertensijas iemesls nav zināms. Par to jo projām ir daudz neskaidrību.
Asinsspiediena paaugstināšanās jauniem cilvēkiem biežāk ir saistīta ar nervu sistēmas darbību – spēcīgām emocijām, pārslodzi, stresu.
Diagnozi nosaka, kad asinsspiediens regulāri pārbaudīts trīs mēnešus pēc kārtas un bijušas vairākas vizītes pie ārsta. Ja, mērot no rīta, pusdienlaikā un vakarā veselu nedēļu, tas ir paaugstināts trīs reizes, veic izmeklējumus, lai mēģinātu noskaidrot vainas iemeslu.
Vispirms izdara kardiogrammu. Ja rodas aizdomas par sirds hipertrofijas pazīmēm, nepieciešama ehokardiogrāfija, asins bioķīmiskās analīzes, asinsvadu, acs tīklenes un nieru funkcijas pārbaude.
Nedaudz paaugstinātu asinsspiedienu (140/ 90 mm/Hg) var pazemināt, ievērojot atbilstošu dzīvesveidu: vismaz stundu dienā sevi fiziski noslogojot, ierobežojot sāls, cukura, piesātināto tauku un miltu produktu lietošanu. Ja tas trīs līdz četru mēnešu laikā nav palīdzējis, jāņem talkā medikamenti.
Jaunībā pīpmanis vēl nav paspējis sevi sabendēt, taču, uzvelkot dūmu no pusaudža vecuma, jau ap 35 gadiem smēķētāja asinsvados var būt vērojamas izmaiņas. Nelāgais ieradums izraisa asinsvadu spazmas un, nikotīnam iesaistoties vielmaiņas procesos, veicina aterosklerozes attīstību. Stresa situācijās asinsvadi sažņaudzas vēl vairāk, ilgstošā laikā veicinot tālāku izmaiņu veidošanos. Ja tie sašaurināti, sirdij, lai apgādātu organismu ar asinīm, jāstrādā pastiprināti, kas izraisa asinsspiediena paaugstināšanos.
Pret hipertensiju nav labāku zāļu par fizisku slodzi, jo tās laikā asinsspiediens paaugstinās vienīgi tik daudz, cik nepieciešams, lai apgādātu organismu ar asinīm, un pēc tam pazeminās.
Daudzi sportisti ir teikuši: dakteris mani atzina par vārgu un nekam nederīgu, taču, kad sāku nodarboties ar sportu, veselības problēmas izdevās novērst, uzsver Vilnis Dzērve.
Endokrinoloģe: asinsspiedienu regulē hormoni
Ja pacients ir gados jauns un arī viņa tuvinieki slimo ar sirds kaitēm, parasti paaugstināta asinsspiediena iemesls ir aptaukošanās un izmaiņas asinsvados. Taču, ja ģimenē nav hipertensijas slimnieku un asinsspiediena ārstēšanai izrakstītie medikamenti nepalīdz, iespējams, nepieciešama endokrinologa konsultācija. Pacientu ar neskaidras izcelsmes hipertensiju ievieto dienas stacionārā, veic hormonu, nieru asinsvadu un citas pārbaudes, stāsta endokrinoloģe Kris- tīne Geldnere.
Liela nozīme asinsspiediena regulēšanā ir virsnieru izdalītajiem hormoniem – aldosteronam, kā arī stresa hormoniem adrenalīnam un noradrenalīnam. Ja spiediens paaugstinājies tādēļ, ka virsnierēs ir aktīvi veidojumi, kas izdala par daudz aldosterona, visbiežāk citu simptomu nav. Vienīgi asins analīzēs nereti atklāj, ka ir pazemināts kālija daudzums.
Turpretim, ja virsnierēs savairojušās šūnas, kas producē par daudz adrenalīna un noradrenalīna, hipertensija izpaužas ar krīzēm, ko pavada stresa situācijām raksturīgi simptomi, piemēram, sirdsklauves, stipras galvassāpes, svīšana un nobālēšana vai pēkšņs piesārtums.
Organismā var būt arī par daudz virsnieru izdalīto kortikosteroīdu, piemēram, kortizola, ko var noteikt asins analīzēs un diennakts urīnā. Tad būs arī citas pazīmes: straujš svara pieaugums, īpaši vēdera aptaukošanās, vājums rokās un kājās, veidosies mēnesveida seja – apaļa, ar sarkaniem vaigiem, kā arī izteiktas pinnes. Sievietēm mēdz parādīties apmatojums virs augšlūpas un neregulārs kļūst menstruālais cikls. Var attīstīties osteoporoze un rasties kaulu lūzumi.
Ja virsnierēs ir veidojums, kas darbojas pārlieku aktīvi, to var ķirurģiski ārstēt. Tad asinsspiediens normalizējas vai vismaz pazeminās un var iztikt bez medikamentu lietošanas.
Asinsspiediens var paaugstināties, ja pietrūkst vai ir par daudz vairogdziedzera hormonu. Ja orgāns darbojas pārāk aktīvi, tas palielinās, ir izteiktas sirdsklauves, slimnieks novājē un pastiprināti svīst. Turpretim, ja tas strādā lēni, ir nogurums, gausums, miegainība, tūskainība, aizcietējumi, lēna sirdsdarbība. Tomēr jāņem vērā, ka abu veidu pazīmes var būt arī citu slimību gadījumā.
Normalizējot vairogdziedzera darbību ar medikamentu palīdzību, asinsspiediens parasti pazeminās.
Hipertensija raksturīga tā sauktā metabolā sindroma gadījumā, kas izpaužas arī ar aptaukošanos, novirzēm no normas holesterīna un glikozes analīzēs. Ja, mainot dzīvesveidu, izdosies samazināt svaru, pazemināsies arī asinsspiediens, holesterīna un glikozes līmenis, tiks kavēta cukura diabēta attīstība.
Jauniem cilvēkiem, kas slimo galvenokārt ar 1. tipa cukura diabētu, sākotnēji hipertensija problēmas nesagādā – tā attīstās, kad sirgts jau 10–20 gadus, it īpaši, ja glikozes rādītāji asinīs nav apmierinoši. Abu tipu cukura diabēta pacientiem asinsspiediens mēdz paaugstināties nieru bojājuma dēļ.
Sporta ārste: pret hipertensiju ar fizisko aktivitāti
Viens no paaugstināta asinsspiediena iemesliem ir mazkustīgs dzīvesveids un ar to saistītais svara pieaugums. Atbilstoša fiziskā aktivitāte palīdz nodrošināt līdzsvaru starp uzņemto un patērēto enerģiju, saglabāt optimālu ķermeņa svaru un nereti arī normalizēt asinsspiedienu.
“Reiz mana kolēģe uz profilaktisko pārbaudi atnākuša bērna tēvam izrakstīja recepti – izslēgt televizoru, piecelties no dīvāna, aizvest bērnu uz peldbaseinu, jo viņš ārstei stāstīja, ka tētis mājās tikai guļ un skatās televizoru”, teic sporta ārste Dace Augstkalne.
Taču nedrīkst arī pārforsēt – ja slodze ilgāku laiku pārsniedz fiziskās iespējas, iespējami sirds un asinsvadu sistēmas darbības traucējumi, kas nereti izpaužas ar paaugstinātu asinsspiedienu.
Pirms treniņu uzsākšanas noteikti jāapmeklē ģimenes ārsts un jāpārbauda veselība. Atklājot problēmas, par atbilstošu slodzi vēlams konsultēties ar rehabilitologu, bet vislabāk apmeklēt ārstnieciskās vingrošanas nodarbības fizioterapeita vadībā.
Paaugstināta asinsspiediena gadījumā ieteicami cikliskie sporta veidi, kuru laikā nepārtraukti atkārtojas vienādas kustības, piemēram, soļošana, nūjošana, skriešana, peldēšana, slidošana, riteņbraukšana. Tie palīdz attīstīt izturību, trenējot sirds un asinsvadu sistēmu, taču, lai tas notiktu, jāsporto regulāri vismaz trīs reizes nedēļā, veicot kustības vienmērīgā, sev piemērotā tempā apmēram 20 līdz 60 minūtes.
Paaugstināta asinsspiediena dēļ no fiziskajām aktivitātēm nav jāvairās, taču tām jāatbilst veselības un funkcionālajam stāvoklim. Tās var dozēt pēc veida (pastaiga, dejošana, sporta nodarbības), apjoma (nodarbību biežuma, ilguma, vingrinājumu un to atkārtojumu skaita ) un intensitātes (pulsa rādītājiem, pārvietošanās ātruma, vingrinājumu izpildes tempa un sarežģītības).
Treniņu intensitāti var izvēlēties, kontrolējot pulsu. Vidēju slodzi raksturo pulss, kas atbilst 50–75 procentiem no maksimāli pieļaujamā, ko aprēķina šādi: 220 mīnus vecums vai precīzāk 208 mīnus 0,7 reiz vecums. Pulss, ar kādu vajadzētu sportot, ir 40, 50, 60 vai 70 procenti no šā skaitļa, ņemot vērā vecumu, dzimumu, veselības stāvokli un fizisko sagatavotību.
Kādam vajadzētu būt pulsam fizisko aktivitāšu laikā, var noteikt sporta medicīnas iestādēs, pēc tam slodzi koriģēt treniņu laikā, vadoties arī no pašsajūtas. Pašam to taustīt sportošanas laikā būs grūti, tāpēc kontrolei ērtāk izmantot pulsometru. Taču iespējams rīkoties arī vienkāršāk, veicot tā saukto sarunas testu: pie vidēji intensīvas slodzes jāspēj sarunāties, bet pie zemas – dziedāt.
Par pārmērīgu slodzi var liecināt slikta pašsajūta, galvassāpes, reiboņi, nogurums, nespēks, sāpes muskuļos, garastāvokļa un apetītes pasliktināšanās, nevēlēšanās turpināt fiziskas aktivitātes un miega traucējumi.
Nav vēlama izteikti statiska slodze jeb sasprindzinājums, ko izraisa svarcelšana, klasiskie cīņas sporta veidi, airēšana, arī nodarbes, kuru dēļ iespējama galvas smadzeņu, mugurkaula kakla daļas traumatizācija, piemēram, bokss, kikbokss, karatē, vai nodarbības, kurās nepieciešama ievērojama ķermeņa masas palielināšana (svarcelšana, sumo, kultūrisms).
