Augsts asinsspiediens apmiglo prātu 0
To, ka asinsspiediens pamazām sācis paaugstināties, cilvēks pats var nepamanīt arī tad, kad sistoliskais jeb augšējais asinsspiediena rādītājs pakāpies līdz 160 vai pat 180 mm Hg. Cita lieta, ja tas notiek pēkšņi.
“Hipertoniskās krīzes laikā, kad spiediens strauji mainās, pacientam visbiežāk sākas galvassāpes, reibonis, slikta dūša, vemšana, sirdsklauves, var būt arī sāpes ausī vai spiediena sajūta acīs,” biežākos simptomus min kardioloģe Iveta Norko. Jo vairāk hipertonisko krīžu piedzīvo cilvēks, jo lielāka iespēja, ka cieš arī galvas smadzenes. Augsts asinsspiediens tos var provocēt arī ļaudīm darbspējīgā vecumā – pirms 60, it īpaši tad, ja galvas asinsvadus skārusi izteikta ateroskleroze.
“Zāles asinsspiediena normalizēšanai jālieto regulāri, profilakses nolūkos, nevis tikai tad, kad paaugstinājies asinsspiediens. Nedrīkst pieļaut, ka tas pārsniedz normas robežu, jo katra šāda epizode bojā arī galvas smadzenes,” uzsver kardioloģe.
Nosliece uz hipertensiju iedzimst
Pētījumi liecina, ka, nonākot situācijās, kas provocē asinsspiediena paaugstināšanos, piemēram, pārdzīvojot lielu stresu (stresa ietekmē asinsritē tiek “izmesti” stresa hormoni adrenalīns un noradrenalīns, kas izraisa asinsvadu spazmas un spiediena celšanos), vairāk nekā 60% jauniešu, kuriem ģimenē bija hipertensijas slimnieki, asinsspiediens paaugstinājās līdz prehipertensijas (normas augstākā robeža) līmenim.
ASV pētījuma dalībniekiem, vidēji 23 gadus veciem jauniešiem ar normālu dzīvesveidu un asinsspiedienu, 28 stundas neļāva gulēt, ik pa laikam kontrolējot stresa hormonu līmeni, asinsspiediena rādītājus un ar atmiņas testu palīdzību arī kognitīvās funkcijas. 19,6% jauniešu tika atklāta prehipertensija (120 – 139/80 – 89 mm Hg), turklāt tiem, kuriem kāds no vecākiem slimoja ar hipertensiju, spiediena pieaugums bija lielāks. Šiem jauniešiem bija arī ievērojami sliktāki atmiņas testu rezultāti, īpaši tie, kas prasa nozīmīgu, ilgstošu uzmanību un atmiņu.
Viedoklis Kardioloģe lveta Norko: “Par to, ka fiziska pārslodze un nogurums var provocēt asinsspiediena paaugstināšanos, īpaši būtu jādomā autovadītājiem, kuriem reakcijas asuma un koncentrēšanās spēju zudums var maksāt ļoti dārgi. Ja cilvēks ir noguris, mazinās uztveres un domāšanas ātrums, bet paaugstināts asinsspiediens to bremzē vēl vairāk, tādēļ strauji pieaug iespēja iekļūt satiksmes negadījumā vai pašam to izraisīt. Sevišķi jāuzmanās tālbraucējiem šoferiem, kuru dzīvesveids un ilgstošais sasprindzinājums rada labvēlīgus apstākļus hipertensijai.”
|
