Monika Zīle: Augstprātības bruņas, kuras aizsardzības ministrs pat vēlēšanu priekšvakarā nepapūlas piesegt 0
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Pārliecība, ka esam jau augstu cēlušies un daudz sasnieguši, ir visļaunākais un visviltīgākais klupšanas akmens.”
Svētais Antonijs no Padujas
Princips “mazāk zināsi – ciešāk aizmigsi” ir gluži noderīgs cilvēku savstarpējo attiecību jomā un savas privātās telpas robežu iezīmēšanā. Bet apstākļos, kad ik uz soļa redzam no mājām agresora padzītus bēgļus un dzirdam neizmērojamu traģēdiju stāstus, ir dabiska vēlme iespējami skaidrāk saprast, vai mums pašiem draud šāda nediena un cik nopietni ar tās iespējamību rēķinās valdošās aprindas un pirmkārt aizsardzības ministrs.
Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmajās dienās bažas par valstisko drošību kliedēja Latvijas piederība Eiropas saimei un NATO līguma 5. panta daudzināšana, bet, asiņainās pretstāves šausmām neaprēķināmi ieilgstot, arvien straujāk dilusi ticība alianses izlēmībai jau pie robežas apturēt un pārmācīt agresoru.
Lai gan aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“AP”) joprojām labi izskatījās tālrādes ekrānos un Ādažu poligonā knipsētajos fotokadros, vienīgā skopi miglainā informācija par iebrukuma gadījumā nepieciešamo sakramentālo “72 stundu somu” sabiedrības satraukuma liesmu tikai uzpūta jaudīgāku. Arī tāpēc, ka bija pieredzēts, cik haotiski, nesaskaņoti un palaikam bezjēdzīgi valdība rīkojās Covid-19 uzplaukuma periodā.
Taču mūsu varasļaudis, kaut cik ciešami komentējot Ukrainā notiekošo, par X stundu Latvijā izteikties negribēja.
Daudzu aizdomās jau gruzdējušo briesmu noklusējumu aizvadītajā nedēļā intervijā avīzei “Financial Times” un citiem Rietumu masu informācijas līdzekļiem apstiprināja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa: NATO esošie plāni Krievijas uzbrukuma gadījumā neparedz Baltijas valstu aizsardzību, bet jau ieņemtu atkarošanu pēc 180 dienām. Nu, lūk – šādi izskatās patiesība.
Var pieļaut, ka paudums bija labi aprēķināts “iemetiens” NATO satricināšanai samita priekšvakarā, bet augsta ranga politiķi gluži no zila gaisa šādi nemēdz runāt, tāpēc gluži likumsakarīga bija vētra sociālajos tīklos, uzsverot komunikācijas trūkumu par šobrīd sabiedrībai vissāpīgāko.
Vienam kritiķim atbildēja (nu, par šī jēdziena piemērotību saturam gan stipri jāšaubās…) pats aizsardzības ministrs: “Atslābstiet, ja neesiet pietiekami informēts. Netaisos tw jums stāstī,t ko pašlaik darām vai nedaram.”
Uzbrēciena žanrā rakstītajos divos teikumos ir četras elementāras kļūdas, un tvitera sabiedrība tagad cita starpā nebeidz brīnīties: kā dzimtās valodas gramatikas pamatskolas programmu neapguvušajam Pabrika kungam izdevās uzrakstīt un aizstāvēt doktora disertāciju?
Jā, interesanti, bet runa šoreiz par ko citu – par tām augstprātības bruņām, kuras aizsardzības ministrs pat vēlēšanu priekšvakarā nepapūlas piesegt ar kādu verbāli maigāku plīvuru.
Bez šaubām, valsts aizsardzības plānos slepenā sadaļa ir pašsaprotama. Taču vārdkopa “netaisos tw jums stāstīt” izgaismo rakursu, kurā Latvijas politiķi uzlūko sabiedrību. Dažs mēģina aizstāvēt Arti Pabriku: tirgus sievas stilā izsacīdamies, varbūt bija sanervozējies. Iespējams.
Cits jautājums: kādu pienesumu valsts aizsardzības jomā dod emocionāli nestabils ministrs, kuru viņa partijas biedri laikam gatavojas deleģēt premjera amatam? Lūdzu, piezīmējiet šo tajā blociņā, kuru šķirstīsiet pirms 14. Saeimas vēlēšanām.
