Monika Zīle: Augsto tribīņu nežēlība 1
“Maz ļaužu ir pietiekami gudri, lai labprātāk uzklausītu patiesīgus nopēlumus nekā maldinošus cildinājumus.” Larošfuko
Šķiet, jau būtu laiks piemirst labklājības ministres Ramonas Petravičas uzstāšanos Demogrāfijas forumā Budapeštā, kur 5. septembrī Latvijas pārstāve tribīnē mocījās, nolasīdama runu angļu valodā. Tūlīt mēnesis apkārt, bet sociālie tīkli joprojām turpina brīnīties, šausmināties, sašust, smieties un visādi izpausties par ministres neveiklo svešvalodu.
Tiesa, nav iespēju noskaidrot, cik augsta līmeņa poligloti ir Petravičas kundzes angliskās izrunas emocionālākie kritiķi, bet viņu lietišķā spārna viedoklim jāpiekrīt – nav pirmā reize, kad mūsu politiķi starptautiskā vidē nokļūst neveiklās situācijās, tēlodami svešvalodas pratējus.
Tā savulaik gadījās ārzemju žurnālista intervētajam kādreizējam finanšu ministram Atim Slakterim. Arī bijušo Valsts prezidentu Andra Bērziņa un Raimonda Vējoņa ANO samitos angliski sacīto runu būtību uztvert neļāva stostīšanās un pārteikšanās.
Kāpēc viņi par katru cenu mēģina “boksterēt” paši, nevis izmanto profesionālu tulku?
Šis jautājums pavadījis visus līdzšinējos mūsu augsta ranga politiķu angliskos misēkļus un tagad izskan arī labklājības ministres sakarā. Laikam jau tāpēc, ka Latvijā liela daļa Saeimas deputātu un arī tagadējo ministru nav pakāpeniski auguši līdz saviem amatiem, bet iemesti tur bez pieredzes, kur līdztekus politikas pamatu apgūšanai būtu iziets arī stingra pašnovērtējuma eksāmens.
Līdz ar to nav lielas jēgas sevi labklājības ministres amatam nominējušajai Ramonai Petravičai pārmest, ka savu mazpilsētas apritē un tūrisma izklaidēs lietoto angļu valodu viņa uzskatījusi par pietiekami spožu, lai uzrunātu starptautiska saieta publiku.
Daudzi pasaules mēroga politiķi zina, cik nežēlīgas mēdz būt prestižās augstās tribīnes, – tās bez žēlastības norauj runātajam visgudrības plīvuru un atsedz patieso redzesloku, pieprasot noteiktu politiskās kvalifikācijas līmeni.
Taisnību sakot, maza bēda, ka Demogrāfijas foruma dalībnieki varbūt nesaprata Latvijas ministres ne īpaši veiksmīgo anglisko priekšlasījumu. Cerēsim, ka viņai pietika zināšanu uztvert šī foruma būtību.
Ļoti sen, pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, Francijas pilsētas Kalē ostas kafejnīcas logā redzēju lieliem burtiem nodrukāto uzrunu angļu tūristiem: “Welcome! Mēs šeit saprotam to franču valodu, kuru jūs mācījāties skolā.”
Asprātīgs iedrošinājums ceļotājiem. Bet politiķiem ir citas prasības. Jo sevišķi gadījumos, kad viņi pārstāv savu valsti. Tāpēc dažam Latvijas ministra krēslā strauji ieklupušajam pirms ārzemju komandējuma vajadzētu sev uzdot jautājumu: vai šajā atbildīgajā darbā manu skolā iegūto angļu valodas zināšanu pietiek, lai neprasītos papildinājums un slīpējums?
