Augsto energoresursu cenu dēļ no visdažādākajām vietām pasaulē pienāk ziņas par ražošanas apturēšanu 9
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā divpadsmit Eiropas biznesa asociācijas, kas pārstāv autoražotājus, metalurgus, iepakojuma ražotājus un citas nozares, paziņoja par “neizbēgamu ražošanas apturēšanas risku Eiropā” magnija krājumu izbeigšanās dēļ.
“Tiek uzskatīts, ka magnija krājumi Eiropā beigsies novembra beigās un tas izraisīs neizbēgamu ražošanas apturēšanu un darba vietu zaudējumus,” teikts paziņojumā, uzsverot, ka, ja Eiropas Savienība neveiks steidzamas darbības šī jautājuma risināšanā, tad apdraudēti ir miljoni saistīto darba vietu.
Krīzes iemesls ir energoresursu cenas. 87% visa magnija pasaules tirgum piegādā Ķīna, un Eiropas tirgū šī sadaļa ir pat 95%, taču 35 no tās 50 magnija kausēšanas rūpnīcām apturētas energoresursu ekonomijas dēļ. Tādējādi magnijs, kura cena pirms energokrīzes nepārsniedza 2000 USD par tonnu, šobrīd tiek pārdots, pēc paziņojuma autoru domām, par laupītāju cienīgām cenām – 10 tūkstoši līdz 14 tūkstoši USD par tonnu.
Tieši tādēļ biznesa asociācijas aicina ES steidzami risināt jautājumu ar Ķīnu par piegāžu atjaunošanu, kā arī risināt jautājumu par šīs stratēģiskās ievainojamības novēršanu.
Jāpiebilst, ka magnija deficīts nav vienīgā autoražotāju problēma – tirgū vērojams arī auto daļu un mikročipu deficīts, kura rezultātā kopš gada sākuma automašīnas piegādes laiks masu auto segmentā pieaudzis par 90 dienām. Turklāt agrāk tika cerēts, ka mikročipu trūkumu izdosies atrisināt līdz šī gada beigām vai sliktākajā gadījumā līdz 2022. gada otrajai pusei, bet šobrīd sākotnējais optimisms zudis un analītiķi jau runā par problēmas atrisināšanu tikai 2023. gadā.
Tie nebūt nav vienīgie paziņojumi par darbības apturēšanu. Gāzes cenu dēļ daudzviet Eiropā tiek apturēta amonjaka un minerālmēslu ražošana, arī tērauda ražotāji slēdz daļu rūpnīcu. Piemēram, lielākais metalurģijas koncerns pasaulē – “ArcelorMittal”, kas saražo apmēram 10% no pasaules tērauda, paziņojis ka “īslaicīgi un izlases kārtībā” slēdz daļu no tēraudlietuvēm – tās, kuras izmanto elektriskā loka kausēšanas krāsnis.
Jāpiebilst, ka “ArcelorMittal” gadā saražo apmēram 40 miljonus tonnu tērauda, 10 miljoni no tiem tiek izmantoti celtniecības vajadzībām. Tieši celtniecību visvairāk skars tērauda deficīts un piegāžu kavēšanās.
Līdzīgu paziņojumu 11. oktobrī sniedza Spānijas metalurģijas uzņēmums “Sidenor”, kas paziņoja par ražošanas samazināšanu vienā no rūpnīcām par 30% līdz gada beigām. Iemesls – vairāk nekā četrkārtīgs elektrības cenu pieaugums. Nav izslēgta ražošanas samazināšana vai apturēšana arī citās rūpnīcās.
Savukārt britu “UK Steel” paziņojusi, ka, saglabājoties līdzšinējam energoresursu cenu pieauguma tempam, tērauda ražošana Lielbritānijā pārstās būt rentabla šajā ziemā. Uzņēmums jau šobrīd samazinājis darba stundu ilgumu strādniekiem un lūdzis neatliekamu valdības palīdzību “visaptverošas tēraudliešanas krīzes novēršanai”.
Gāzes cenas Eiropā un pasaulē aug jau no šī gada sākuma. Janvārī gāzes fjūčersi, kas atspoguļo gaidāmo gāzes cenu, Eiropas lielākajā tirdzniecības vietā – Nīderlandes gāzes habā TTF – tika tirgoti par 256 USD par 1000 m3, bet oktobra vidū tie paši gāzes fjūčersi maksāja piecas reizes vairāk – 1250 USD par tādu pašu gāzes apjomu.
