Augstas raudzes mākslas mirdzums Cēsīs 0
Cēsu izstāžu namā līdz 27. janvārim apskatāma Līvijas Endzelīnas izstāde “Noslēpumainā” un Piebalgas porcelāna fabrikas jaunāko darbu izstāde.
Abas Cēsu izstāžu namā eksponētās izstādes ir ļoti atšķirīgas, tomēr telpā un garā vienotas. Atšķirīgs ir viss iespējamais – mākslas zinātnieki raksta, ka Līvija Endzelīna (1927–2008) esot gleznojusi lēni un klusināti, cēlā vientulībā izsapņojot katru uzgleznoto priekšmetu.
Turpretī keramiķa Jāņa Roņa skaļās radošās inženierenerģijas un sapņu, manuprāt, pietiktu vēl pāris mākslinieciski svaidītām būtnēm. Cēsu izstāžu nama lejas zālēs izstādītās gleznas izstaro simboliski tveramus noslēpumus un atsvešinātību; to jēgu var tikai minēt un apjaust.
Abās otrā stāva galerijās no angļu kaula porcelāna masas radīto mākslas darbu līnijas ir skaidras, lielākā daļa priekšmetu plaši lietojami ikdienas dzīvē. Tomēr abiem stāviem piemīt arī kopīga vērtība – tā ir augstas raudzes mākslas cēlais mirdzums, visuresošās gaismēnas, kas strāvo Līvijas Endzelīnas klusajās dabās un Jāņa Roņa porcelānā iespiestajās līnijās.
Vai esat ievērojuši, cik skaisti plūst gaisma caur ziloņkaula krāsas porcelāna trauka sienām? Vai esat pamanījuši, kā saules stari atspīd Līvijas Endzelīnas tik latviskajā medus kārē?
Mākslas zinātniece Baiba Magdalēna Eglīte izstādes atklāšanā aicināja: “Tik lēni, cik Līvija gleznoja, tik lēni cilvēkam būs skatīties un pamanīt, cik nedaudz izgaismojas lietas vecas lauku mājas gaismā.” Vienas izstādes gleznas sniedz nojausmu par noslēpumu, kurš vijas ap mākslinieci un tās izvēlētajiem priekšmetiem un portretējamo stāstiem.
Otras izstādes skanošā caurspīdīgā gaisma atstaro vienu no senās Austrumu pasaules leģendām – Ķīnā atklātās porcelāna masas recepte pirms tūkstoš gadiem bijis viens no visrūpīgāk glabātajiem noslēpumiem. Tolaik Ķīnas porcelāns esot bijis zelta cenā.
Mūsdienās Latvijā vienīgās porcelāna fabrikas īpašnieks, mākslinieks Jānis Ronis esot atklājis pats savu porcelāna masas recepti.
Tur sajaukts latviskais gaišums ar piebaldzēna diženumu, Vecpiebalgas ūdensrožu ziedlapiņu baltums ar Lubānas ezera dziļumiem. Tad vēl nedaudz jāpiejauc slātavieša nekaunība un Vidzemes pakalnu baltums.
Vienīgi beigās tam visam ir svarīgi pievienot pasaulē labākā un dārgākā angļu kaula porcelāna masu. Visam jātiek samaisītam mūsdienīgā fabrikā, kas ierīkota vecajā Inešu ciema pienotavā. Tikai tur var tapt porcelāna krūzītes, šķīvji, vāzes, greznumlietas un visjaunākā mākslas produkcija – kopā ar metālmākslinieku Aigaru Lenkēviču veidotās lampas. Inešos zina stāstīt, ka pat mūsdienīgajām, ar datortehnoloģijām aprīkotajām porcelāna apdedzināšanas krāsnīm esot mākslinieka Jāņa Roņa patents.
Tomēr būtu nepareizi teikt, ka Piebalgas porcelāna fabrika ir tikai mākslinieka Jāņa Roņa izlolota. Sapņa īstenošanā piedalījusies visa ģimene. Daudzu pragmatisku līniju un tajā pašā laikā rotaļīgu vīziju autore ir arī viņa sieva Zane Rone, idejas neparastām kustībām porcelānā meklē un atrod dēls Kristaps Ronis, darbus sakārto un apmīļo meita Katrīna Rone, savukārt mūsdienu tehnoloģiju 3D risinājumus porcelāna formām konstruē vecākais dēls Pēteris Ronis.
Piebalgas porcelāna fabrika ir viens no nozīmīgākajiem Vecpiebalgas novada uzņēmumiem, kas nodarbina vērā ņemamu un porcelāna zintīs skolotu darbaspēku. Gadiem ritot (fabrika Inešos atklāta 2007. gadā), ir bijuši brīži, kad Ineši kļuvuši par Latvijas mākslas centru – porcelānu ir apgleznojis gan Pēteris Martinsons, gan Eduards Grūbe un Inta Celmiņa, gan Aivars Vilipsōns, Roberts Koļcovs, Edgars Folks, Agnese Bule, Māris Subačs, Irēna Lūse, kā arī daudzi Latvijas iedzīvotāji un citvalstu tūristi, jo fabriku ik gadu apmeklē vairāki tūkstoši interesentu.
Šīs pārdomas rakstu, dzerot tēju no baltas porcelāna krūzītes, un ārā aiz loga snieg porcelāna balts, caurspīdīgs sniegs. Šajā ziemas rītā sapņoju par mūziku klavierēm ar porcelāna taustiņiem. Nezinu gan, vai to iespējams īstenot.
Uzziņa
Māksliniece LĪVIJA ENDZELĪNA (1927–2008)
• Valodnieka Jāņa Endzelīna meita, mācījusies Latvijas Valsts universitātes Arhitektūras fakultātē, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijā Glezniecības nodaļā.
• Darbi eksponēti Maskavā, Rostokā, Tartu, Monreālā, Prāgā, Londonā.
• Cēsu izstādē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Tukuma muzeja un Mūkusalas Mākslas salona kolekcijām.
Keramiķis JĀNIS RONIS (1963)
• Dzimis Ošupē, beidzis Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolu, mācījies pie Pētera Ušpeļa un Jāņa Seiksta.
• Latvijas Mākslas akadēmijā beidzis Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu keramikas specialitātē.
• Izstādēs piedalās kopš 1982. gada; Latvijas keramiku pārstāvējis starptautiskos keramikas simpozijos Dzintaros, Kauņā, Randamanē (Lietuva). Organizējis un vadījis keramikas simpozijus Inešos, Zvārtavā, sarīkojis personālizstādes Rīgā, Jūrmalā, Madonā.
• 2002. gadā kopā ar izcilo meistaru Pēteri Martinsonu izveidoja un vadīja Porcelāna mākslas muzeju Rīgā.
• “Piebalgas porcelāna fabrika” dibināta 2007. gadā un ir vienīgā porcelāna ražotne Latvijā. Sākotnēji Jānis Ronis izveidoja Porcelāna mākslas galeriju Vecrīgā un darbnīcu Kalnciema ielā, vēlāk arī apgleznošanas studiju Jūrmalā.
• Nelielā ražotne bijušajā Vecpiebalgas pienotavas ēkā attīstījusies par veiksmīgu uzņēmumu ar zīmolu “Piebalgas Porcelāna fabrika”, kurā ikdienā strādā 12 darbinieku.
