Augstākais soda mērs – novecošana 0
Bērnībā mani fascinēja zinātniskā fantastika. Bieži iztēlojos, kāda būs rītdiena un ko es pats varbūt reiz piedzīvošu. Bet šodien, pārlasot pārdesmit gadus vecus romānus un skatoties filmas, redzam, ka no paredzētā maz kas piepildījies. Tātad cilvēks, raugoties nākotnē, patiesībā nespēj pakāpties pāri šodienas pieredzei un vispārina to tīri kvantitatīvi.
Pilnībā izgāzušās prognozes par kosmosa iekarojumiem, par “ceļošanu uz zvaigznēm”. Ir grūti aptvert, ka kopš “Apollo” ekspedīcijas pagājuši jau 50 gadi! Pa šo laiku cilvēks nav spējis izrauties tālāk kosmosā, un Mēness ekspedīcija vismaz emocionāli ir un paliek augstākā smaile izplatījuma izpētē. Jaunam ceļojumam uz Mēnesi un vēl jo vairāk uz Marsu trūkst motivācijas (gan zinātniskās, gan politiskās), gan vēl jo vairāk – naudas.
Nākamie piecdesmit
Neraugoties uz skepsi, es parasti tomēr cenšos iepazīties ar kārtējiem nākotnes pareģojumiem. Pavisam nesen, augusta nogalē, Dienvidkorejas koncerns “Samsung” publicējis savu ekspertu vīziju par tehnoloģiju attīstību nākamajos 50 gados. Ieskatīsimies šajās prognozēs.
Satiksmi starp pasaules metropolēm nodrošinās raķetes, kas ielidos kosmiskajā telpā. Piemēram, ceļojums no Ņujorkas uz Londonu aizņemšot nieka pusstundu. Zemūdens tuneļi savienošot Skandināviju un Lielbritāniju. Vēl viens jaunums – pašbraucošas automašīnas un lidojoši taksometri – droni. Personāls datu sensors nemitīgi sekošot līdzi cilvēka veselības stāvoklim un sniegšot uzvedības, uztura un zāļu lietošanas ieteikumus.
Cilvēka orgānu trīsdimensionāla drukāšana būšot ikdiena, turklāt šādi orgāni pat varētu būt labāki par “vecajiem” – acis ar nakts redzamības funkciju, īpaši izturīgas “sportistu sirdis”. Ķirurģiskās operācijas veikšot roboti. Smadzenes varēšot saslēgt ar internetu, tā nodrošinot izklaides informācijas ievadīšanu tieši smadzenēs. Un, visbeidzot, mūžīgās dzīves nodrošināšana ar iespēju glabāt personīgās atmiņas virtuālā datu mākonī.
Izklaides industrijā ienākšot trīsdimensionālas sporta spēles, kurās sportisti sacentīsies nevis plakanā laukumā, bet lidojot ar individuāliem “hoverbordiem” – latviski šai lietai laikam vēl nav nosaukuma. Parādīsies viesnīcas kosmosā, tajā skaitā Mēness orbītā. Interaktīvajā kino skatītājs pats varēs veidot filmas sižetu. Būšot nopērkami virtuāli, no īstajiem neatšķirami ceļojumi.
Ķermeni aptveroši kostīmi nodrošināšot pilnīgu iegrimi virtuālajā realitātē. Starp citu – bīstams signāls pasaulē vecākās profesijas pārstāvēm… Uz debesskrāpju fasādēm parādīšoties vertikālas lauksaimniecības augu plantācijas. Vēl viens jaunievedums – “zemesskrāpji”, daudzstāvu mājas pazemē. Nākotnē katra dzīvokļa virtuvē atradīšoties neliela kukaiņu audzētava un tieši kukaiņi būšot cilvēka galvenais olbaltumu avots.
Tas viss tiek pasniegts kā bezmaz vai progresa kalngals. Bet par kādu dzīves kvalitāti var runāt pasaulē, kurā jāpārtiek no kukaiņiem, jādzīvo pazemē, bet ceļojumā jādodas ar virtuālās realitātes brillēm uz acīm? Tomēr jau tagad var droši apgalvot, ka šis tas no pareģotā īstenosies jau pavisam drīz.
No 5G interneta tīkla līdz pašbraucošām automašīnām ir viens solis. Savukārt skepsi raisa iespējamie pasažieru pārvadājumi ar raķetēm. Draudošo klimata pārmaiņu dēļ patiesībā jau tagad nopietni diskutē par lidojumu ierobežošanu, par to, cik gada laikā drīkst atļauties lidot cilvēks.
Vecās prognozes
Lai varētu labāk novērtēt šīs prognozes, derētu atskatīties, kā veicies citiem pareģiem. 1993. gada 6. numurā vācu žurnāls “WirtschaftsWoche” publicēja līdz 2019. gadam sagaidāmos tehnoloģiskos jaunievedumus. Lūk, daži no tiem.
1999. g.: precīza laika prognoze tuvākajām dienām, gēnu inženierijas ceļā iegūtas augu šķirnes, automatizētas ēku aizsardzības sistēmas.
2001. g.: trīsdimensionāla televīzija, gaisa satiksmes pārraudzība ar Zemes pavadoņu palīdzību.
2002. g.: drošības kontrole bez fiziska kontakta ar pārbaudāmo personu.
2003. g.: bioloģiski iznīcināmu iepakojuma materiālu ieviešana, lauksaimniecībā dominē gēnu inženierijas ceļā iegūti augi un mājlopi, elektroniskā atmiņa aizstāj klasiskos fotoaparātus un filmas.
2004. g.: orgāni no mākslīgiem materiāliem, roboti ugunsdzēsēji, celtnieki, aklo pavadoņi; globāls informācijas tīkls.
2005. g.: mākslīgi pašatjaunojošies kauli, pilnīgi automatizēta dārzeņu ražošana, personas identifikācija ar gēnu kodu vai ar balsi.
2006. g.: AIDS ārstēšana.
2007. g.: skaitļotājs spēj analizēt attēlus tikpat ātri kā cilvēks, dzelzceļš uz magnētiskā spilvena attīsta 500 kilometru lielu ātrumu stundā, kosmētika saglabā ādu jaunu līdz mūža beigām.
2008. g.: cilvēka orgānu audzēšana.
2009. g.: asinsvados strādājoši miniatūri roboti, sveši gēni tiek pārstādīti cilvēka hromosomās, jūrā peldošas pilsētas, zīdaiņus apkopjoši roboti.
2010. g.: roboti pārņem slimo aprūpi, skaitļotājs patstāvīgi rada tekstus.
2011. g.: kļūst ārstējama Alcheimera slimība.
2013. g.: ārstējamas gandrīz visas vēža formas, fabrikas izplatījumā, cilvēkveidīgi roboti.
2015. g.: vēža šūnas tiek pārvērstas normālās šūnās, cilvēku apdzīvota Mēness stacija, vadāmi nokrišņi, kompakti kodolreaktori.
2016. g.: tūrisms izplatījumā, līdzsvars globālajā siltuma patērēšanas bilancē.
2017. g.: cilvēka smadzeņu darbību imitējošs mākslīgais saprāts.
2018. g.: cilvēks uz Marsa, tiek apturēti novecošanās procesi.
Kā redzam, daudz kas nav piepildījies, bet daudz kas pārspēts ar uzviju. Piemēram – izaugusi paaudze, kas nav redzējusi fotofilmu, bet sapņi par nosēšanos uz Marsa joprojām ir tikai ieceru līmenī.
500 gadi nākotnē
1997. gadā amerikāņu futurologi Vats Vekers un Džims Teilors publicēja grāmatu “500 gadu delta: kas notiks pēc tā, kas būs”. Kā liecina grāmatas nosaukums, tajā apspēlēts skaitlis 500. Lūk, ko prognozēja autori. Nākamajās 500 dienās notiks sekojošais: jūsu labākais darbinieks aizies strādāt pie jūsu lielākā konkurenta, bet jūs pats tiksiet apsūdzēts par labējiem politiskiem uzskatiem. Pasauli sagaida nopietns biržas krahs. Teroristi kā ieroci izmantos lidmašīnu.
Viens no šiem pareģojumiem realizējās 2001. gada 11. septembrī, kad islāmistu stūrētas lidmašīnas ietriecās Ņujorkas dvīņu torņos. Kas zina, varbūt teroristi smēlās iedvesmu tieši Vekera un Teilora grāmatā… Bet iesim tālāk.
Nākamajās 500 nedēļās (tātad līdz 2007. gadam): lielās korporācijas sāks atvērt savas vēstniecības, cilvēka atmiņas varēs ielādēt datorā, pastāvēs nelegāls cilmes šūnu tirgus, starp kristiešiem un musulmaņiem izcelsies “svētais karš”, pasauli apdraudēs bioloģiskais terorisms.
Nākamajos 500 mēnešos (aptuveni 40 gados, tātad līdz 2037. gadam): tiesības dzemdēt un audzināt bērnus tiks apliktas ar nodokli. Dabas rezervātus varēs apmeklēt tikai bērni un sirmgalvji, pārējie šādas tiesības pirks izsolē. Uz Mēness ierīkos derīgo izrakteņu šahtas. Cilvēku ķermeņos atradīsies elektroniski implanti, klonēti cilvēki varēs saglabāt iepriekšējā ķermeņa atmiņas. Kļūs populāri mīļdzīvnieki roboti.
Nākamajos 500 gados: pasaulē dzīvos mazāk cilvēku nekā šodien, vidējais dzīves ilgums sasniegs 800 gadus. Parādīsies cilvēki, kuri savas dzīves laikā būs apprecējušies 100 reizes. Tiesības dzemdēt un audzināt bērnus tiks pārdotas izsolē. Nāves sods tiks aizstāts ar mākslīgu novecošanu. Pasaulē nebūs vienota naudas standarta. Lielākais terorisma drauds būs slimības.
Kas ir uzkrītoši šajā un citās prognozēs – uzmācīgais sapnis par mūžīgo dzīvi. Individuālā nemirstība kā galvenais tehnoloģiju mērķis. Mūžam jauni, nepārtraukti atjaunojošies ķermeņi, atmiņu “rezerves kopiju” glabāšana milzu datorā. Jau tagad nopietni tiek spriests par to, ka viens no lielākajiem ētiskajiem izaicinājumiem nākotnē būšot brīdis, ka viena otrai blakus dzīvošot divas paaudzes – parastie mirstīgie un mūžīgo dzīvi iemantojušie. Paliek viena problēma, par kuru vēl netiek runāts, – vai šīs būtnes būs arī laimīgas?
