Augstākā piena iepirkuma cena kopš 2014. gada priecē lauksaimniekus, bet dzen izmisumā pārstrādes uzņēmumus 21
Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Straujais svaigpiena iepirkuma cenas kāpums priecē lauksaimniekus un dzen izmisumā pārstrādes uzņēmumus. Piena ražotājiem gan būtiski kāpušas arī ražošanas izmaksas.
Kāpums – piektais straujākais ES
Šā gada novembrī Lauksaimniecības datu centra (LDC) prognozētā vidējā svaigpiena iepirkuma cena Latvijā bija 34,16 centi/kg (sk. 1. grafiku) – par 15,4% vairāk nekā gadu agrāk. Tomēr daudzi saimnieki par ražoto pienu saņem būtiski vairāk.
Piemēram, LPKS Piena loģistika piena iepirkuma bāzes cena novembrī bija 39 centi/kg. Vienlaikus būtiski ir kāpušās arī ražošanas izmaksas, toskait maksa par degvielu, elektroenerģiju, minerālmēsliem un iepakojumu. Saimnieki ziņo, ka oktobra beigās Baltic Dairy Board par liela daudzuma piena pirkumu piedāvājis maksāt 41–43 centus/kg. Šādu cenu piedāvāja viena pasūtījuma produktu ražošanai. Tuvu 40 centiem solot maksāt arī Polijas un Vācijas piena pircēji. Visaugstākā maksātā piena iepirkuma cena Latvijā oktobrī bija 44 centi/kg, viszemākā – 25,43 centi/kg.
AS Tukuma piens valdes priekšsēdētājs Ints Poškus novembra beigās Agro Topam atzina – patlaban papildu jeb tā saukto spotpienu par 45 centiem nopirkt nevar, jāmaksā ir vairāk. LDC ziņo, ka vidējā piena iepirkuma cena Latvijā 34 centus pēdējo reizi pārsniedza pirmajos četros 2014. gada mēnešos. 2014. gada martā tā bija pat 35,15 centi/kg.
Šā raksta gatavošanas laikā novembra beigās bija zināma prognozētā vidējā svērtā ES dalībvalstu piena iepirkuma cena. Tā bija 38 centi/kg. Latvijā šā gada oktobrī par pienu maksāja vidēji 33,14 centus. Aptuveni piecus centus lielā starpība starp ES vidējo un Latvijas vidējo cenu aizvien turpina saglabāties, nedaudz gan mazinoties.
Eiropas Komisijas sniegtā informācija rāda, ka šāgada septembrī salīdzinājumā ar 2020. gada septembri vidējā piena iepirkuma cena Latvijā kāpusi par 15,7% un sasniegusi 31,87 centus/kg. ES dalībvalstīs kāpums bija vidēji par 10%, sasniedzot 37,40 centus/kg. Latvija nosauktajā laikposmā uzrādīja piekto straujāko piena cenas kāpumu. Vēl straujāk piena iepirkuma cena palielinājās Īrijā (par 15,9%), sasniedzot 42,44 centus/kg, Maltā (kāpums 16,4%) vidējā cena septembrī bija 60,04 centi/kg, Beļģijā (kāpums 19,3%) – 36,46 centi/kg un Lietuvā (cenas kāpums 20,3%), sasniedzot vidēji 33,90 centu/kg (oktobrī paredzamā cena 35,42 centi/kg).
Mūsu ziemeļu kaimiņvalstī Igaunijā vidējā cena šā gada septembrī bija 31,78 centi/kg – kāpums par 12,1%. Portugāle bija vienīgā ES dalībvalsts, kur fiksēts cenas kritums – 0,6%. Šajā valstī vidējā piena iepirkuma cena šāgada septembrī bija 30,07 centi – tā bija viszemākā cena 27 ES dalībvalstīs. Latvijā piena ražotājiem maksāja trešo zemāko cenu ES. Otru zemāko cenu saņēma Igaunijas piena ražotāji – vidēji 31,78 centus/kg. Salīdzinājumam – 2020. gada septembrī Latvijā piena ražotājiem maksāja no visām ES dalībvalstīm viszemāko cenu – 27,55 centus/kg. Secinājums – ir neliels uzlabojums, Latvijas iepirkuma cena ļoti lēni tuvojas ES vidējam līmenim.
Vidējā svaigpiena iepirkuma cena Latvijā un Eiropas Savienībā pa mēnešiem
Kas noēd peļņu?
LPKS Piena loģistika valdes priekšsēdētājs Agris Ludriksons uzsver – ieguvums no sen neredzētās piena iepirkuma cenas saimniekam ir niecīgs tāpēc, ka būtiski kāpušas ražošanas izmaksas – degvielas, elektroenerģijas, lopbarības iepakojuma cena. Ļoti būtiski dārgāk ir jāmaksā arī par minerālmēsliem, graudiem un tātad – arī par kombinēto lopbarību. “Piena ražotāji ar šābrīža cenu būtu apmierināti tad, ja nebūtu kāpušas citas ražošanas izmaksas,” tā A. Ludriksons. Viņš teic, ka Piena loģistikas biedri ražo augstas kvalitātes pienu un ir lojāli savam kooperatīvam.
AS Jaunpils pienotava (uzņēmums pieder Igaunijas–Latvijas kooperatīvam SCE E-Piim) valdes loceklis Jānis Bērtulsons teic, ka straujais cenas kāpums ir “ļoti labvēlīgs piena ražotājiem”. Piena cenas pieauguma tendence pārsniedz piena ražošanas izmaksu tendenci. Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem savukārt šis ir grūts laiks, jo vienlaikus ir palielinājušās visas izmaksas.
“Iepakojuma, enerģijas, transporta izmaksas ir strauji sadārdzinājušās. Piena pārstrādes uzņēmumiem, kas galvenokārt darbojas vietējā tirgū, sāk nepietikt resursu visu iepriekš nosaukto izmaksu kāpuma amortizēšanai – līdz brīdim, kad produktu pārdošanas cenas stabilizēsies. Cenu kāpumu veikalos, protams, piebremzēja veikalu tīkla Lidl ienākšana Latvijā. Šajā veikalu tīklā tikpat kā nav Latvijas piena produktu, bet cenas ir ļoti zemas. Pie šābrīža piena cenas neviens Latvijas ražotājs nav spējīgs saražot tik lētu produkciju, lai konkurētu ar ļoti agresīvi mūsu tirgū ienākušā Lidl cenām,” situāciju Latvijas piena pārstrādē vērtē J. Bērtulsons.
Viņš teic, ka Jaunpils pienotava produktus galvenokārt pārdod vietējā tirgū. Viņš arī skaidro, ka patlaban nav iespējams strauji celt produktu cenu, tāpēc situācija kļūst aizvien sarežģītāka. “Šāds straujš cenu kāpums viennozīmīgi samazina pirktspēju tāpēc, ka tirgū vēl aizvien atrodas lētāki Lietuvas un Polijas produkti, kuru ražotājiem ir ļoti lielas jaudas rūpnīcas, kas šobrīd pelna no lielās vājpiena un saldā krējuma cenas, kas pārsvarā nonāk Ķīnā. Latvijas piena pārstrādātāji ir salīdzinoši mazi uzņēmumi ar lielākām ražošanas izmaksām. Mūsu kooperatīvam piederošā siera rūpnīca Igaunijā galvenokārt strādā eksportam, kas spēj nodrošināt augošu piena cenu. Mēs ceram, ka šāda tendence saglabāsies, lai var nostabilizēt augstu piena cenu,” saka Jaunpils pienotavas vadītājs.
Svaigpiena zemākā, vidējā un augstākā iepirkuma cena Latvijā
Pārstrādātāji nespēj piemēroties
AS Tukuma piens valdes priekšsēdētājs Ints Poškus pašreizējās augstās piena cenas (papildu pienu novembra beigās nevarot nopirkt pat par 45 centiem/kg) skaidro ar augstajām industriālo produktu, tostarp sviesta, piena pulvera, krējuma un siera, cenām. “Mazumtirdzniecības cenas veikalos netiek līdzi piena iepirkuma cenu kāpumam,” uzsver Tukuma piena vadītājs. Viņš atzīst – tāpat kā citās straujā cenas kāpuma reizēs arī patlaban izskaidrojuma šai tendencei neesot. “Mums traucē arī trīskāršs gāzes cenu kāpums kopš šā gada sākuma, degvielas, iepakojuma un loģistikas izmaksu sadārdzinājums,” viņš piebilst.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks novembra sākumā ziņoja par ministru prezidentam un citām valsts amatpersonām sūtītu vēstuli, kur pausta nepieciešamība atbalstīt pārstrādes uzņēmumiem energoresursu sadārdzinājumu ar piecu centu subsīdiju par katru piena kilogramu (50 eiro par vienu tonnu). Šāda atbalsta shēma būtu jāievieš uz vairākiem mēnešiem, lai uzņēmumi varētu pārlaist ziemu un tas būtu drošības spilvens visai nozarei. Pārstrādes uzņēmumi nevarot celt cenas tā, lai produktu cenas veikalos atbilstu resursu cenu kāpumam. “Nezinu nevienu piena pārstrādes uzņēmumu, kas operatīvās bilances līmenī kopš jūlija strādātu ar peļņu. Tādu nav, visi strādājam ar zaudējumiem. Nav sviru, kas mums palīdzētu izdzīvot. Tas iespējams vienīgi ar valsts atbalstu,” ziņoja piena pārstrādes uzņēmumu pārstāvis.
Pēc viņa teiktā, daļai uzņēmumu ražojot būtiski mazāk produktu, naudas apgrozījums cenu izmaiņu rezultātā nav mainījies.
Šolks atgādināja, ka ik dienu gandrīz 1000 t piena ved uz citām valstīm un par šo daudzumu atbalstu nevajadzētu maksāt.
LPCS vadītājs domā, ka atbalsta piešķiršana piena pārstrādei energoresursu un piena iepirkuma cenas daļējai kompensācijai ļautu piena piegādātājiem maksāt atbilstošu cenu par piegādāto pienu. Šāds atbalsts īstermiņā ļautu saglabāt nozares asinsriti, nodrošinātu stabilitāti gan pārstrādātājiem, gan piegādātājiem ar cerību šo grūto situāciju pārvarēt. Piena ražotāji gan par grūtībām nesūdzas.
Zemkopības ministrijā (ZM) noskaidrojām, ka LPCS nav lūgusi piešķirt tiešu atbalstu par elektroenerģijas un gāzes sadārdzinājumu, tomēr šis kooperatīvs ir lūdzis pārskatīt Ministru Kabineta noteikumus par atbalstu pandēmijas negatīvās ietekmes mazināšanai un ietvert atbalsta noteikumos normu par pārstrādes uzņēmumu situācijas vērtējumu pēc apjoma samazinājuma, jo pārstrādes uzņēmumu produkcijas realizācijas cenu un pašizmaksu 2019.–2021. gadā ir ietekmējuši daudzi ārēji faktori, kas arī saistīti ar Covid-19 (palīgmateriālu cenu izmaiņas, izejvielu transportēšanas izmaksas, energoresursu cenas pieaugums u. c.).
ZM atgādināja, ka Eiropas Komisijas noteiktie valsts atbalsta mehānismi, kas ir Zemkopības ministrijas kompetencē, neparedz iespēju lauksaimniecības un pārtikas produkcijas ražotājiem kompensēt elektroenerģijas un gāzes cenu sadārdzinājumu. Šo jautājumu risina Ekonomikas ministrija un Labklājības ministrija.
Vai sekos straujš kritums?
Kāda ir piena iepirkuma cenas prognoze? A. Ludriksons teic, ka piena piegādes notiek saskaņā ar īstermiņa līgumiem. Izņēmums esot kooperatīva ilgtermiņa (viens gads) līgums ar SIA Latvijas piens, kur fiksēta salīdzinoši laba cena.
Arī J. Bērtulsons teic, ka patlaban prognozēt piena cenu ir sarežģīti. “Vēsture rāda, ka pēc šāda strauja kāpuma ir ļoti straujš kritums, tomēr ļoti daudzi signāli norāda uz augstas piena cenas saglabāšanos tieši Baltijas piena ražotājiem. Spota piena cena noteikti normalizēsies, bet patlaban Eiropas uzņemtais Zaļais kurss piespiedīs samazināt liellopu koncentrāciju lielajās piena ražotājvalstīs – Vācijā, Īrijā, Francijā. Šeit Baltijas valstīm ir jābūt vienotām un jāpierāda, ka mums liellopu koncentrācija ir daudzas reizes mazāka un mums nav jāsamazina lopu skaits. Zaļais kurss ir pareizs virziens, un mums ir jādomā par mūsu bērnu nākotni, tomēr tam ir jābūt pārdomātam. Ļoti daudzus mērķus var sasniegt, neiznīcinot ražošanu,” uzskata J. Bērtulsons.
Arī I. Poškus atzīst – patlaban prognožu par cenas kāpuma apstāšanos vai stabilizēšanos neesot. Atliekot vien cerēt uz iespējami labāko rezultātu. LDC reģistros atrodamā informācija rāda, ka pēc augstās piena cenas 2014. gada sākumā nākamos divus gadus saimnieki saņēma vismaz par 10 centiem mazāk.
Turpinās arī svaigpiena eksporta tendence – šā gada pirmajos desmit mēnešos uz Lietuvu eksportēta 249 551 tonna piena, uz Igauniju – 14 516,3 tonnas, bet uz Poliju (oktobrī) 377,8 tonnas piena. Savukārt svaigpiena importa bilance ir šāda: no Igaunijas ievestas 65 303,4 tonnas, no Lietuvas – 29 692,8 tonnas piena. Tātad šā gada pirmajos desmit mēnešos no Latvijas izvests par aptuveni 235 307 tonnām svaigpiena vairāk nekā ievests.
J. Bērtulsons teic, ka šā brīža situācija nepārprotami rāda, ka kooperatīva SCE E-Piim izvēle par labu jaunās piena pārstrādes rūpnīcas būvniecībai ir bijusi pareiza. “Šāds izmaksu kāpums visās pozīcijās ir ļoti sarežģīts maziem, neefektīviem piena pārstrādes uzņēmumiem. Latvijā viennozīmīgi ir vieta nelieliem piena pārstrādes uzņēmumiem, tomēr to ražotais produkts būs nišas produkts ar augstu pievienoto vērtību, lai nodrošinātu gan tirgum atbilstīgu piena cenu, gan arī lai uzņēmums spētu nodrošināt savu darbību un attīstīties,” tā J. Bērtulsons.
Vidējā bioloģiskā svaigpiena iepirkuma cena Latvijā, kas realizēts pārstrādes uzņēmumos pa mēnešiem
