“Augstākā izglītība kļūst moderna.” Jana Bunkus komentē, kādēļ augstākā izglītības iegūšana šobrīd jau ir nepieciešamība 15
“Augstākā izglītība kļūst moderna. Tas nozīmē, ka būt gudram ir moderni,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas virziena vadītāja Jana Bunkus, diskutējot par augstāko izglītību Latvijā un darba tirgu.
Augstākā izglītība šobrīd ir “topā”, un šī tendence turpina pieaugt, piebilda Bunkus. Cilvēki ir sapratuši, ja viņi ir ieguvuši augstāko izglītību, tad arī “tās iespējas dzīvē ir vairāk”. “Mēs arī saviem absolventiem uzdevām jautājumu par nodarbinātību. Tad tie rādītāji, kas ir mūsu rīcībā, tad 90% [studentu] strādā jau studiju laikā. Līdzīgs pētījums ir arī Izglītības ministrijai, kur parādās, ka tas rādītājs principā ir ļoti augsts. Tiem cilvēkiem, kuriem ir augstākā izglītība, tā nodarbinātība ir augstāka, un bezdarba līmenis ir zemāks starp augsti izglītotiem cilvēkiem,” uzsvēra Bunkus.
Turklāt šeit arī “parādās tā korelācija” starp to, ka augstākā izglītība nozīmē arī augstākus ienākumus, skaidroja Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas virziena vadītāja.
“Sasummējot šo visu kopā, tur rodas tas secinājums, ka augstākā izglītība šobrīd ir jau tāda nepieciešamība – tāda profesionāļu pakete. Ko nozīmē augstākā izglītība? Tas nozīmē visaptverošs redzējums daudzās jomās. Tas nekas, ka es studēju komunikāciju, bet man tajā pašā laikā jāstudē filozofija, jāmācās gan globalizācija, gan etiķete, mākslīgais intelekts un tā tālāk. Tas ir tāds ļoti daudzpusīgs, plašs ceļš, kad tu iegūsti tādu informāciju, ko neiegūtu tad, ja mēs nestudētu. Mēs neatvērtu un nepalasītu kaut kādus papildu resursus,” atzina Bunkus TV24 raidījumā “Preses klubs”, diskutējot par augstākās izglītības lomu darba tirgū.
Jau vēstīts, ka 2023. gada sākumā Latvijas darba tirgū no 806 tūkstošiem nodarbināto vecumā no 25 gadiem 42,7 % bija ar augstāko izglītību. Gada laikā tas ir pieaugums par 0,7 procentpunktiem, divu gadu laikā – par 1,5 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aprēķins, izmantojot administratīvajos datu avotos pieejamo informāciju.
Kā liecina informācija Oficiālās statistikas portālā šā gada 17.aprīlī, tad pērn katram ceturtajam (24,5 %) nodarbinātajam bija maģistra grāds, bakalaura grāds – 13,9 %, koledžas izglītība – 3,6 % un doktora grāds – 0,7 %. Vidējā izglītība bija 37,1 % nodarbināto. Arodizglītību pēc vidējās izglītības bija ieguvuši 13,5 %, pamatskolas izglītību – 6,4 %, sākumskolas izglītību – 0,3 % nodarbināto.
2023. gadā gandrīz puse (45,1 %) nodarbināto vecumā no 25 gadiem bija vadītāji un speciālisti, vairāk nekā piektā daļa (21,4 %) bija kvalificēti darbinieki un piektā daļa (20,0 %) – biroja, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki. Vismazāk (12,7 %) strādāja vienkāršajās profesijās.
Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars par 1,1 procentpunktu pieaudzis starp speciālistiem (60,0 % – 2023. gadā, 58,9 % – 2022. gadā), bet par 0,6 procentpunktiem samazinājies starp vadītājiem (70,0 % – 2023. gadā, 70,6 % – 2022. gadā) un vecākajiem speciālistiem (86,4 % – 2023. gadā, 87,0 % – 2022. gadā).
Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars biroja darbinieku vidū nav būtiski mainījies – no 41,8 % 2022. gadā līdz 41,9 % 2023. gadā.
Par 1,5 procentpunktiem palielinājies nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku vidū (4,1 % – 2023. gadā, 2,6 % – 2022. gadā). Par 0,3 procentpunktiem pieaudzis augstāko izglītību ieguvušo nodarbināto skaits nacionālo bruņoto spēku profesijās (no 39,5 % 2022. gadā līdz 39,8 % 2023. gadā) un iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru profesijās (no 8,9 % līdz 9,2 %).
Par 0,4 procentpunktiem sarucis vienkāršajās profesijās nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ar pamata un zemāku izglītību – no 16,3 % 2022. gadā līdz 15,9 % 2023. gadā, savukārt ar augstāko izglītību šajā profesiju grupā vērojams nodarbināto īpatsvara pieaugums – no 10,6 % līdz 11,3 %.
Starp iedzīvotājiem 25–64 gadu vecumā 2023. gada sākumā visaugstākais nodarbinātības līmenis bija personām ar doktora grādu – 91,9 %, ar koledžas izglītību – 85,6 %, ar maģistra grādu – 84,5 % un ar bakalaura grādu – 82,7 %. Viszemākais nodarbinātības līmenis šajā vecuma grupā (9,2 %) bija personām bez skolas izglītības vai zemāku par sākumskolas.
Izglītības neiegūšanas iemesli var būt dažādi – veselības problēmas vai invaliditāte, personiski vai ģimenes apstākļi. Starp iedzīvotājiem ar sākumskolas izglītību bija nodarbināti 36,7 %, ar pamatskolas izglītību – 52,3 %, ar vidējo izglītību – 66,4 %, bet ar profesionālo izglītību pēc vidējās izglītības – 72,0 %.
Pēc valstī noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas (64 gadu un 3 mēnešu vecuma 2022. gadā) saglabājas līdzīga tendence – vairāk nodarbināto ir starp augstāko izglītību ieguvušajiem: 48,5 % no doktora grādu un 46,9 % no koledžas izglītību ieguvušajiem turpina strādāt. Darba gaitas pēc pensijas vecuma sasniegšanas turpina arī 38,6 % nodarbināto ar bakalaura grādu un 29,2 % ar maģistra grādu.
Sasniedzot pensionēšanās vecumu, zemāks nodarbinātības līmenis ir iedzīvotājiem bez skolas izglītības vai zemāku par sākumskolas – 2,3 %, ar sākumskolas izglītību – 3,7 %, ar pamatizglītību – 9,0 %, ar vidējo izglītību – 18,8 % un profesionālo izglītību pēc vidējās izglītības – 22,0 %. Plašāk Centrālās Statistikas pārvaldes apkopotos datus lasie ŠEIT.
