“Augstākā izglītība ir ļoti dārga, un ne visi jaunieši to var atļauties,” Klementjevs piedāvā ilgtermiņa risinājumu 0
Latvijā augstākā izglītība kļūst arvien dārgāka, radot būtiskus izaicinājumus gan jaunajiem cilvēkiem, gan viņu ģimenēm. Lai arī valstī ir vairāku augstskolu piedāvātās budžeta vietas, augstāko mācību iestāžu izmaksas bieži vien ir nepārvarama barjera daudziem studentiem. Par šo problēmu, kā arī iespējamiem risinājumiem, TV24 raidījumā “Preses klubs” izteicās partijas “Kopā Latvijai” valdes loceklis un bijušais Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs.
Klementjevs norāda, ka šobrīd Latvijā ir satraucošs skaits jauniešu, kuri pēc vidusskolas nepiedalās nevienā izglītības programmā. “Pēdējie dati rāda, ka 42% jauniešu pēc vidusskolas neiet ne uz koledžām, ne uz augstskolām,” stāsta politiķis. “Lielākoties tāpēc, ka augstākā izglītība ir ļoti dārga, un ne visi jaunieši to var atļauties.”
Klementjevs uzsvēra, ka, lai arī daļa studentu spēj pieteikties budžeta vietām un mācīties bez maksas, tomēr tas ne vienmēr ir risinājums visiem.
“Man ir students, kurš studē Baltijā vecākajā augstskolā. Viņam ir ļoti liela slodze pirmajā kursā, un viņš nevar atļauties piestrādāt. Tas nozīmē, ka viņam ir jādzīvo no ģimenes budžeta,”
viņš atzīmē. “Ja nebūtu budžeta vietas, šis students maksātu līdz pat 2000 eiro semestrī, kas ir milzīga summa, ko ne katra ģimene var atļauties.”
Lai risinātu šo problēmu, Klementjevs piedāvā konkrētus risinājumus, uzsverot sociālās programmas nozīmi, kas varētu palīdzēt jauniešiem iegūt kvalitatīvu izglītību. “Tādas programmas kā valsts atbalstītās brīvprātīgā armijas dienesta programmas būtu labas, lai palīdzētu studentiem bez konkurences piedalīties izglītības programmās. Tas palīdzētu ne tikai tiem, kam nav līdzekļu, bet arī patriotiskajam garam,” uzsver politiķis.
Viņš arī piebilst, ka Latvijā joprojām pastāv liels trūkums darbaspēka, īpaši tehnoloģiskajās un būvniecības nozarēs. “Ja mēs vēlamies saglabāt kvalificētus darba spēkus Latvijā, jānodrošina, ka jaunieši spēj iegūt pieejamu augstāko izglītību, kas ļaus viņiem ne tikai strādāt mūsu darba tirgū, bet arī palikt šeit, nevis doties uz ārzemēm.”
Klementjevs norāda, ka šādas problēmas risināšana varētu būt valsts ilgtermiņa mērķis, jo, lai Latvija attīstītos, ir jābūt labi izglītotiem un kvalificētiem cilvēkiem, kas būs spējīgi piedalīties mūsdienu tehnoloģiskajā un ekonomiskajā attīstībā.
