Augstā cena par cerību 0
Ļaundabīgu audzēju, muskuļu un skeleta slimniekiem dzīves kvalitāti var uzlabot un mūžu pagarināt zāles, kas iekļautas valsts kompensējamo medikamentu C sarakstā vai arī tiek apmaksātas individuālā kārtā. Par medikamentu piešķiršanu pacientam lemj konsilijs.
“Citās valstīs ņem vērā paredzamo dzīves ilgumu, lietojot noteiktas zāles, taču pie mums – iespēju izveseļoties, tādēļ rindā uz C saraksta medikamentiem, kas vienam pacientam izmaksā vismaz trīs tūkstošus latu gadā, parasti neuzņem invalīdus,” saka Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” valdes locekle Iveta Neimane. Nereti, kad pienākusi kārta, veselība tik ļoti pasliktinājusies, ka gaidītājs vairs neatbilst medikamenta lietošanas kritērijiem. “Ierobežotā budžeta dēļ pacientu vajadzības nākas samērot ar finansiālajām iespējām, tādēļ tiek vērtēts, kuram dārgās zāles varētu palīdzēt vislabāk,” situāciju komentē Nacionālā veselības dienesta Veselības aprūpes departamenta direktores vietniece Inese Kaupere.
Pēc pētniecības firmas IMS datiem, Latvijā jaunākās paaudzes zāļu pieejamība uz vienu iedzīvotāju ir viszemākā Eiropas Savienībā. Līdzekļu trūkums neļauj tās pacientiem nodrošināt vismaz Igaunijas un Lietuvas līmenī.
Izsvītro no dzīves
“Neviens nav aprēķinājis, cik cilvēku mūsu valstī cieš tādēļ, ka nesaņem medikamentus. Ja konsilijs nolēmis, ka slimniekam nepieciešamas noteiktas zāles, atbildība jāuzņemas valsts institūcijai. Diemžēl tā var nolemt, ka tas nav izdevīgi, un zāles nedot,” atzīst onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe. Reizēm onkoloģiskie slimnieki pat nezina, ka, saņemot mūsdienīgas zāles, varētu dzīvot vismaz divus trīs gadus ilgāk, turklāt kvalitatīvi, jo ārsts, domādams, ka valsts tās neapmaksās, par tādu iespēju pat nestāsta.
Daudziem slimniekiem cerības būtiski pagarināt mūža ilgumu pavēra gēnu inženierijas ceļā iegūto bioloģisko medikamentu ienākšana tirgū pagājušā gadsimta 90. gadu otrajā pusē.
“Tie ir krietni efektīvāki par vecākās paaudzes zālēm, jo iedarbojas precīzi uz slimību izraisošiem un ietekmējošiem faktoriem vai autoimūno slimību iekaisuma procesiem,” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Farmakoloģijas bāzes vadītāja, asociētā profesore Santa Purviņa.
Tie ietekmē tikai vēža šūnas, nebojājot pārējās. Nerodas tik smagas komplikācijas kā pēc tradicionālās ķīmijterapijas, no kuras cieš viss organisms un izkrīt mati.
“Ja sievietei ar agrīnu krūts vēzi atrod metastāzes, valsts ārstēšanu neapmaksā. Tad viņa saņem vienīgi vecās paaudzes ķīmijterapiju, kas ir mazāk efektīva un grūti panesama. Taču šo audzēju var izārstēt pavisam vai vismaz būtiski pagarināt laiku, kad slimība neprogresē,” uzsver S. Purviņa. “Piecu gadu dzīvildze, lietojot mūsdienīgus preparātus, tiek sasniegta daudz biežāk, nekā izmantojot vecos medikamentus. Turklāt pētījumi ir apliecinājuši, ka tie palīdz arī metastāžu gadījumā. Valstij jārod iespēja šīs zāles kompensēt – nedot sievietei iespēju vēl vismaz dažus gadus audzināt bērnus ir necilvēcīgi. Latvijā ir daudz slimnieku ar metastātiskajiem audzējiem, un viņus nedrīkst atstāt likteņa varā.”
Kolorektālā jeb zarnu vēža pacientu ārstēšanā, kaut arī bioloģisko medikamentu lietošana dzīvildzi no vidēji deviņiem mēnešiem var pagarināt sešas reizes, Latvijā valsts pagaidām nekompensē nevienu bioloģisko preparātu.
Gunita Berķe teic, ka nepieņemama ir arī situācija, ka, beidzoties kvotām, slimnieki zāles vairs nesaņem vai arī ir spiesti lietot mazāk piemērotas. Nereti, mainot medikamentus uz lētākiem, rodas blaknes un turpmākā ārstēšana kļūst smagāka, taču citās valstīs vēža pacienti ar metastāzēm, saņemot mūsdienīgas zāles, pilnvērtīgi dzīvo daudzus gadus.
“Bioloģiskā medikamenta aizstāšana ar kādu citu, lētāku, ir pretrunā ar ārstniecības nosacījumiem,” uzsvēra arī Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes locekle Daiga Behmane ziņu aģentūras “Leta” rīkotajā konferencē “Kompensējamie medikamenti 2013–2020”.
Locītavu slimniekiem jāgaida
“Reimatoīdā artrīta slimniekiem, lietojot bioloģiskos medikamentus, mazinās simptomi un strauji uzlabojas veselības stāvoklis,” teic S. Purviņa. Starptautiskā projekta “Fit wor work” ietvaros aprēķināts, ka artrīta pacienta ārstēšana izmaksā vidēji 3000 latus gadā. Lietojot bioloģiskos medikamentus, šī summa palielinātos līdz 8000 latiem, taču tiktu novērsta slimības progresēšana.
Šogad bioloģiskos medikamentus plānots apmaksāt 381 pacientam, kaut arī tos vajadzētu saņemt aptuveni 2300 reimatoīdā artrīta, ankilizējošā spondilartrīta vai psoriātiskā artrīta slimniekiem.
Pēc I. Kauperes stāstītā, pērn rindā uz bioloģiskiem medikamentiem gaidījuši simts locītavu slimnieki un, kad oktobrī valdība piešķīrusi papildu finansējumu, visi tos saņēmuši. Tagad savu kārtu gaidot 13 pacienti. Jo ātrāk tiks panākta abpusēji izdevīga vienošanās ar ražotājiem, jo savlaicīgāk viņi saņems zāles.
Individuālā kārtā
Ja nepieciešamās zāles nav iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā, pastāv iespēja lūgt Nacionālajam veselības dienestam tās apmaksāt individuāli. Kopš 2009. gada, kad šādā kārtībā zāles piešķirtas 100 pacientiem, prasītāju skaits arvien audzis, līdz pērn pieteikušies jau 585 (37 saņēmuši atteikumu). Šā gada sākumā noteikumi dārgo zāļu apmaksai, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, ir padarīti daudz stingrāki. “Dažkārt desmit tūkstošus vērtas zāles nepieciešamas tikai terapijas sākšanai, taču pēc tam tās jāgādā pašam vai jācer, ka daļu kompensēs farmācijas firmas. Ja beigās pacients saņem tikai daļu no nepieciešamajiem medikamentiem, vai tam vispār ir jēga?” spriež I. Kaupere.
VIEDOKĻI
Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Santa Purviņa: “Pozitīvi, ka Nacionālā veselības dienesta vadība pēdējā laikā ir uzlabojusi agrīna krūts vēža ārstēšanu, īpaši agresīvas Her2 pozitīvas saslimšanas gadījumā. Tagad nepieciešams kompensēt ārstēšanu arī metastātiska Her2 pozitīva krūts vēža slimniecēm.”
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes locekle Daiga Behmane: “Līdzekļus dārgo zāļu kompensācijai varētu rast, mazāk naudas novirzot jaunu medicīnas tehnoloģiju ieviešanai, kuru izmantošanai pietrūkst naudas gan valstij, gan iedzīvotājiem. Lai izlemtu, vai iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā kādu medikamentu, jāanalizē, kā tas ietekmēs visu veselības aprūpes budžetu kopumā. Ja pacients lietos nepieciešamās zāles, ietaupīsies nauda viņa ārstēšanai slimnīcā.”
