Augsnes ielabošanai nepietiek ar mēslojumu vien 0
Runājot par augsnes auglību, parasti vispirms min augsnes skābuma reakciju, organisko vielu daudzumu un nodrošinājumu ar barības elementiem. Kopš siltumnīcu agronomi izmanto hidroponiku, ne mazāk svarīga ir kļuvusi substrāta struktūra. Vienas un tās pašas šķirnes vienā siltumnīcā ar vienādu barības elementu nodrošinājumu, bet dažādos substrātos aug ļoti atšķirīgi. Inertie substrāti atšķiras ar struktūru, proti, ar poru daudzumu, lielumu un izvietojumu, kas nodrošina noteiktu gaisa un cieto daļiņu (minerālvates vai kokosa šķiedru, vai perlīta, vai keramzīta gabaliņu) proporciju.
Latvijā augsnes struktūras uzturēšanai un uzlabošanai pašlaik netiek veltīta pienācīga uzmanība. Tehnika kļūst arvien smagāka, ražas lielākas un dārzeņu novākšanas laiks mēdz ieilgt līdz pat decembra sākumam, kad smagās kravas jāizved no pārmitriem laukiem. Augsne sablīvējas un lietainā laikā ilgi ir mitra. Pavasarī tā ilgi iesilst, tāpēc aizkavējas sēklu uzdīgšana. Tāpat sliktas augsnes struktūras dēļ veidojas anaerobie apstākļi, kas ir labvēlīgi patogēniem mikroorganismiem – sēnēm un baktērijām. Augsnes struktūru veido mikroorganismi, kuri noārda organiskās vielas, un sīkie dzīvnieki (tostarp sliekas), kuri arī barojas ar organisko vielu un izveido ejas (kanālus) augsnē.
Augsnes struktūras uzturēšana un uzlabošana jau vairākus gadus nodarbina holandiešu speciālistu prātus. Lūk, kam iesaka pievērst uzmanību Holandes konsultāciju un pētniecības firmas Hortinova speciālists Martins van de Vaters. Ņemot vērā, ka Latvijā un Holandē barības elementi tiek noteikti pēc atšķirīgām metodēm, viņa ieteikumi jāuztver kā viela pārdomām, nevis kā tiešas rekomendācijas. Būtu labi, ja līdzīgus pētījumus tieši Latvijas apstākļos veiktu arī mūsu zinātnieki. Augsne katrā laukā un pat tā daļā atšķiras pēc spējas saturēt elementus. Māla–humusa komplekss nosaka, cik daudz augsne spēj saturēt katjonus, tostarp Ca, Mg, K, Na un H. Šo spēju sauc par kopējo jonapmaiņas kapacitāti, un holandieši izmanto šo rādītāju agroķīmisko analīžu datu interpretēšanai. Smilšainai augsnei kopējā jonu apmaiņas kapacitāte ir zemāka nekā mālam; šie rādītāji vispār nav salīdzināmi. Palielinot organisko vielu daudzumu vai iestrādājot kūdru (kā to mēdz darīt amatieri mazdārziņos), ir iespējams lēnām kāpināt lauka augsnes kopējo jonapmaiņas kapacitāti. Tāpat tā var arī samazināties, piemēram, organisko vielu mineralizācijas procesā. Ir svarīgi panākt optimālu proporciju (attiecību) starp katjoniem māla–humusa kompleksā, jo no tā ir atkarīga elementu pieejamība augam.
Optimālā attiecība
Holandiešu speciālists par optimālu uzskata šādu katjonu proporciju – Ca 68% – Mg 12% – K 3–5%, Na 1–3%, citi katjoni 4%, H 10%. Optimāla proporcija ir atkarīga arī no elementu noteikšanas metodes, tāpat jāņem vērā, ka runa ir nevis par oksīdiem, bet par elementiem (K nevis KO2). Ja katjonu proporcija ir optimāla, tie ir pieejami augiem un savā starpā nekonkurē. Lai nodrošinātu labu augsnes struktūru, svarīga ir Ca:Mg attiecība. Holandieši uzskata, ka tai jābūt 5,67:1 (68%:12%). Šāda attiecība nodrošina labu augsnes struktūru, ūdens saturēšanas spēju un pietiekamu skābekļa daudzumu augsnē.
Skābeklis ir ļoti svarīgs veselīgai sakņu augšanai un augiem veselīgas augsnes mikrofloras attīstībai. Skābekļa (gaisa) trūkuma apstākļos ir traucēta sakņu augšana un veicināta patogēnu attīstība. Tas ir sevišķi svarīgi Latvijā, kur nav reģistrēts neviens augsnes fungicīds, bet mēslojuma Perlka izmaksas ir augstas. Burkāni, bietes, kāpostaugi un rapši, kartupeļi, sīpoli un ķiploki ļoti cieš no augsnes patogēniem, un alternatīvas – agroķīmiskas un agrotehniskas – metodes ir vienīgā iespēja problēmu kaut cik mazināt.
Pareiza kaļķojamā materiāla izvēle
Augsnes skābuma reakciju – pH – iespējams paaugstināt ar karbonātu (HCO3–) iestrādi. Kaļķojamā materiāla izvēli nosaka tā cena un transportēšanas izmaksas. Nereti transports izmaksā dārgāk par pašiem karbonātmiltiem. Tomēr, izvēloties kaļķojamo materiālu, ir svarīgi ņemt vērā Ca:Mg attiecību gan materiālā, gan arī augsnē. Diemžēl augsnes agroķīmiskā izpēte nenosaka ne kalcija, nedz magnija daudzumu un sniedz kaļķošanas rekomendācijas, tikai pamatojoties uz pH rādītāju. Audzētājs var pieteikt šo elementu noteikšanu VAAD laboratorijā par atsevišķu samaksu, bet tas jādara uzreiz, piesakoties agroķīmiskajai izpētei.
Elementu pārbagātība
Magnija, nātrija un (mazākā mērā) kālija pārbagātība vainagojas ar augsnes struktūras pasliktināšanos. Šie elementi konkurē ar kalciju, veicina tā izskalošanos no māla–humusa kompleksa un ietekmē māla daļiņu izvietošanos un blīvumu. Magnija pārbagātību var mazināt, paaugstinot citu katjonu daudzumu, piemēram, kalcija vai kālija. Šādā gadījumā svarīgi ievērot atbilstošu proporciju. Ģipsis veicina kalcija un magnija izspiešanu no māla–humusa kompleksa. Tāpat ģipsī esošais sērs (sulfātjons) veicina magnija izskalošanos. Šādā veidā katjonu proporcija jeb bilance tiek uzlabota. Ģipša iestrāde praktiski neietekmē pH vērtību.
Nātrija pārbagātību ir iespējams novērst, veicinot šī elementa izskalošanos. Tā mēdz rīkoties siltumnīcās pirms vai tieši pēc audzēšanas augsnē. Holandē siltumnīcās augsnē audzē vienīgi bioloģiskie dārzkopji, bet nātrija pārbagātība mēdz rasties no kūtsmēslu lietošanas. Latvijā pašlaik nātrija daudzums augsnē nevienu sevišķi neinteresē, tāpēc ticamu datu nav. Digestāta un sliekkomposta un kūtsmēslu lietošana spēj būtiski paaugstināt nātrija daudzumu augsnē.
Nātrija pārbagātību veģetācijas periodā ir iespējams mazināt, bagātinot augsni ar anīnskābēm vai pievienojot tās barības šķīdumam (siltumnīcās). Tās veicina sakņu aktivitāti un uz laiku saista nātriju. Pašlaik mēslojumu tirgū ir pieejami ļoti daudz amīnskābes saturošu līdzekļu, problēmu rada to augstās cenas un praktisko pētījumu un salīdzinājumu trūkums.
Organiskie mēslošanas līdzekļi, piemēram, komposti uz augu bāzes rada pievienoto vērtību ikviena auga audzēšanā. To daudzums vienmēr jāsaskaņo ar analīžu rezultātiem, tāpēc ka kālija pārbagātību ļoti bieži rada organisko mēslojumu pārdozēšana. Zaļās masas komposti ir viens no organisko vielu daudzuma paaugstināšanas paņēmieniem, bet nedrīkst aizmirst, ka līdztekus tam augsnē nonāk bezmaksas slāpekļa, fosfora un kālija devas. Sezonas laikā kālija pārbagātību var mazināt ar magniju saturošiem lapu mēslojumiem, vienlaikus jāseko kalcija pieejamībai. Pieņemt pareizo lēmumu palīdz laikus veikta lapu sulas analīze. Tāpat uz kādu laiku lieko kāliju spēj saistīt amīnskābes sakņu zonā.
Noteicošā – kopējā apmaiņas kapacitāte
Kopējā apmaiņas kapacitāte nosaka, cik daudz jonu augsne spēj saistīt. Ja māla daļiņu vai humusa ir par maz, var veikt korekcijas ar mazām mēslošanas līdzekļu devām. Lai panāktu optimālu elementu proporciju māla vai kūdras augsnēs, vajadzēs pievērst lielāku uzmanību kalcija, magnija vai kālija daudzuma korekcijai. Šo elementu daudzums augsnē ir atkarīgs no māla–humusa kompleksa lieluma. Firmas Hortinova izmēģinājumos vairāku gadu laikā analizēta augsnē vienā un tājā pašā laukā, paraugi katru reizi ņemti no lauciņa, kurā tika audzētas galda bietes. (Vienā laukā tika audzēti vairāki kultūraugi noteiktā augusekā). 2013. gadā pH/H2O bija zemāka par optimālo, tāpat Ca:Mg:K attiecība nebija ideāla. 2013. gada rudenī laukā iestrādāts komposts kopā ar magniju saturošiem karbonātmiltiem, lai palielinātu Mg daļu proporcijā. Tā iespaidā 2013. gadā pH paaugstinājās, uzlabojās arī Ca:Mg:K attiecība. Tāpat palielinājās kopējā apmaiņas kapacitāte un tā turpināja palielināties arī turpmākos gados, pateicoties organiskās vielas satrūdēšanai un humusa veidošanai, kas savukārt veicināja augsnes mikrofloras aktivizēšanos. Panāktā Ca:Mg:K attiecība vairākus gadus vairs neprasīja papildu korekcijas un nodrošina augu labāku stresa izturību mainīgos laika apstākļos pavasarī.
PIlns raksts žurnāla “Agrotops” 2016.g.maija numurā
