Augsne stēvijai 0
“Kāda augsne vajadzīga stēvijai jeb cukurpuķei, un ar ko tā jāmēslo?” Aina Lēmane Olaines novadā
Audzētāja Aija Popila stāsta, ka stēvijai (Stevia rebaudiana) vajadzīga trekna, auglīga, irdena augsne. Tai jābūt pietiekami mitrai, taču pārlaistīt vai iekaltēt arī nedrīkst. Stēvija atsāk augt februārī – martā. Marta sākumā var griezt galotnes spraudeņus 5 – 7 cm garumā. Tiem noplūc apakšējās lapas un sprauž zemē, puķupodā, apsedzot ar stikla glāzi vai burciņu. Laistot ūdeni lej nevis tieši uz auga, bet ap glāzi, gar maliņu, jo pārliekā mitrumā spraudeņi var nopūt. Kad tie sāk augt, glāzi noņem.
Vasarā stēvija vislabāk aug plēves siltumnīcā, kur tai veidojas lielākas lapas, nekā klajā laukā. Augus no podiem izstāda augsnē, tad tie aug daudz spēcīgāk un zaļā masa ir krietni lielāka. Stāda treknā zemē, kas mēslota ar satrūdējušiem kūtsmēsliem un kompostu. Pieliek arī kūdru, taču augsne nedrīkst būt pārāk skāba – pH līmenim jābūt 6,4. Vasaras laikā cerus var apgriezt vairākas reizes, atstājot 5 cm augstus stumbriņus. Mēslo ar vircu, to atšķaidot ar ūdeni attiecībā 1 : 10, vai ar nātru vircu (uz 10 l ūdens ņem 1,5 – 2 litrus nātru vircas).
Ziemošanai septembra sākumā stēvijas stādus ieliek podiņos. Pēc divām nedēļām, kad tie iesakņojušies, apgriež. Ja stēviju pārziemina siltā pagrabā (vismaz +10 °C), to nogriež līdz zemei. Podiņus ik pa laikam nedaudz aplaista, lai saknītes neiekalst. Ja stēviju pārziemina istabā, cerus apgriež līdz 25 cm augstumam.
Par stēvijas izmantošanu un iegādāšanās iespējām rakstījām “Praktiskā Latvieša” šā gada 30. janvāra numurā.
