Augot pieprasījumam pasaules tirgos, šogad prognozē aitas gaļas cenas pieaugumu 0
Aitas gaļas cenām tuvākajā laikā globālajā tirgū vajadzētu nedaudz augt, kas skaidrojams ar pieaugošo pieprasījumu, īpaši – Ķīnas tirgū, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.
Tendences liecina, ka Ķīna maina pasaules aitu gaļas tirgus dinamiku, jo šī valsts šobrīd ir lielākā ražotāja, patērētāja un importētāja. Ķīna aitas gaļu importē galvenokārt no Austrālijas un Jaunzēlandes, kas ierindojas starp top trīs lielākajām aitu gaļas ražotājām pasaulē. Eiropas Savienība (ES) ir otrā lielākā aitas gaļas importētāja. Prognozes liecina, ka globālais pieprasījums pēc aitas gaļas turpinās augt, līdz ar to aitas gaļas tirgum vajadzētu saglabāties stabilam, ar nelielu cenu pieaugumu.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) datiem, pasaules tirgū pagājušajā gadā Jaunzēlandes, Austrālijas un Urugvajas aitas gaļas cenu līmenis kļūst līdzīgāks – Urugvajā un Austrālijā līdz pagājušā gada septembra beigām aitas gaļas cenas samazinājās, kamēr Jaunzēlandē tās pakāpeniski kopš pagājušā gada sākuma pieauga.
Kopumā ES pēdējos desmit gados vērojamas tendenciozas tirdzniecības izmaiņas – nedaudz, bet pakāpeniski ir samazinājies aitas gaļas imports un nedaudz, bet pakāpeniski, ir palielinājušies aitas gaļas eksporta apjomi.
ES turpmākās ilgtermiņa prognozes tirgum neliecina par būtiskām izmaiņām ražošanā, importā un patēriņā. Tomēr pasaulē ir atsevišķi faktori, kas ilgtermiņā var ietekmēt aitas gaļas tirgu pasaulē, piemēram, starptautisko tirdzniecības nolīgumu tālāka attīstība, globālās ekonomikas perspektīvas, valūtas kursi, un arī citu gaļu, īpaši liellopu gaļas, konkurence, kas ietekmētu aitas gaļas pieprasījumu.
Saskaņā ar ZM pēdējiem datiem pagājušā gada maijā vidējā aitas liemeņa iepirkuma cena ES bija 521 eiro par 100 kilogramiem. Augstākā cena bija Francijā, Beļģijā un Zviedrijā – attiecīgi 608 eiro, 570 eiro un 569 eiro, savukārt zemākās – Rumānijā, Igaunijā, kā arī Latvijā – attiecīgi 230 eiro, 267 eiro un 318 eiro par 100 kilogramiem.
ZM datu analīzē arī norādīts, lai arī pēdējos gados aitas gaļas tirdzniecības apjomi ir palielinājušies, tirdzniecības bilance pēdējos piecus gadus saglabājas negatīva, piemēram, 2015.gadā Latvijā tika importētas 124,2 tonnas, bet eksportētas – 96,2 tonnas aitu gaļas. Izņēmums ir 2016.gads, kad eksports apsteidza importu un tika Latvijā tika importētas tikai 115,2 tonnas aitu gaļas, bet eksportētas -148,6 tonnas. Pagājušā gada astoņos mēnešos tika importētas 95 tonnas, bet eksportētas – 60,8 tonnas aitu gaļas, tirdzniecības bilancei saglabājoties negatīvai. Galvenās aitas gaļas eksporta valstis vērtības ziņā 2016.gadā bija Somija, Lietuva un Igaunija, taču nozīmīgākās importa valstis – Nīderlande, Vācija un Lietuva.
Dzīvu aitu imports 2015.un 2016. gadā Latvijā nav noticis, bet 2017.gada maijā no Lietuvas tika importētas dzīvas aitas 2119 eiro vērtībā. Savukārt dzīvu aitu eksports pēdējos gados nav noticis.
Vairāk par jērgaļas tirgu lasiet šeit
