Augļu koku vainaga veidošana 0
“Man stāstīja, ka ķiršu un plūmju zarus varot zāģēt ar visiem augļiem. Vai tiešām tā var darīt? Vai tad koks neaiziet bojā?” Izolde Cīrule Liepājā
Ražojošu saldo ķiršu vainagi nav jāveido katru gadu, bet tas noteikti ir jādara tikai vasarā – ražas vākšanas laikā. Lai vainags būtu labi izgaismots, izgriež spēcīgākos zarus un augšējā daļā saīsina pārējos, kas noēno apakšējos (vainagam jābūt piramidālam – ar zariem, kuri nenoēno cits citu). Vienlaikus arī jāsamazina koka augstums un ar zaru īsināšanu jāpanāk jaunu dzinumu veidošanās. Jaunākiem kauleņkokiem galotni vēlamajā augstumā nogriež virs kāda zara, atstājot celmiņu. Galotni var nozāģēt arī vecākiem ķiršiem, atstājot garus stumbeņus (celmiņa augstums atkarīgs no zara diametra – jo resnāks zars, jo garāks stumbenis). Šie darbi noteikti jāveic ražas novākšanas laikā, jo tad brūces labāk apžūst. Pieredze rāda, ka katra ātri neapkaltusi vai līdz valnītim nogriezta zara brūce izraisa sveķošanos un ierosina slimības.
Ražojošām plūmēm vainagus parasti veido pavasarī, izgriežot uz vidu augošos, krustojošos un slimību bojātos zarus, kuri ar vadzaru veido pārāk šauras žākles.
Vienlaikus cenšas panākt, lai vainagā būtu pietiekami daudz jaunu dzinumu ar veselīgām lapām. Ja tādu nav, pavasarī zarus īsina, īpaši šķirnēm ‘Viktorija’, ‘Komēta’, ‘Edinburgas Hercogs’, ‘Ulenas Renklode’.
Arī plūmēm dažreiz koki izaug pārāk augsti (piemēram, šķirnei ‘Ulenas Renklode’), tāpēc ir apgrūtināta gan vainaga veidošana, gan ražas vākšana. Lai to novērstu, vainagu var pazemināt, tiklīdz koki sāk ražot, nogriežot vai nozāģējot galotni un atstājot celmiņu.
Plūmju audzētājs, zemnieku saimniecības “Vīksnas” saimnieks Kārlis Ērglis norāda, ka celmiņa garumam ir 4 – 5 reizes jāpārsniedz zara diametrs. Tātad, ja tas ir 5 cm, nogriežot atstāj 20 – 25 cm garu galu. Nevajadzētu zāģēt pārmērīgi resnus zarus (vairāk par 8 cm diametrā), jo tādiem celmiņš tomēr ir ieejas vārti koksnes trupei, un slimība nonāk stumbrā. Lai no tās izvairītos, vainagus vēlams veidot regulāri, pirms koki nav sasnieguši milzīgus apmērus.
Bagāti ražojošām plūmēm vasarā var retināt klājzarus, izgriežot tievos un noēnotos kopā ar augļaizmetņiem, tā normējot arī ražas lielumu. Vislabāk to darīt no jūnija līdz jūlija sākumam.
Salīdzinot ar sēkleņkokiem, plūmes noveco ātrāk (ražo 30 – 40 gadus). Pirmās pazīmes ir īsi un tievi jaunie dzinumi, nolīkuši zari. Veicot atjaunojošo apgriešanu, iespējams izveidot spēcīgu lapojumu un ziedpumpurus, kā arī iegūt lielāku un kvalitatīvāku ražu. Nolīkušo zaru vidusdaļā un pamatnē mēdz veidoties spēcīgi, jauni dzinumi. Vecos skeletzaru galus tad var nogriezt līdz šiem jaunajiem dzinumiem. Ja stumbrs ir vesels, šādu atjaunošanu var veikt vairākkārt, tā paildzinot kauleņkoka mūžu un paaugstinot augļu kvalitāti.
