Augļu dārzā glābj, ko vēl var glābt 0
Sausumā novārdzinātie un karstumā izdzītie augi ir pamatīgi cietuši salā. Dārzi un to saimnieki visā Latvijā vēl nav attapušies no šoka par zaudējumiem.
“Šogad būs neražas gads. Daudzviet apsaluši pat pumpuros esošie ābeļu ziedi. Labā ziņa ir tā, ka paši augļu koki un krūmi nav nosaluši un atkopsies. Turklāt sals tika piebremzējis dažādu kaitēkļu aktivitātes, ko veicināja siltais laiks,” secina augļkopis Pēteris Heimanis no Pūres.
Nosaka postījumus
Ja sals ir nokodis ražu, to nekādi atjaunot vairs nevar un koku papildu mēslošana vai laistīšana dos labumu tikai nākamā gada ražai.
Vai izdevies kaut ko nosargāt, var pārbaudīt jau tagad, apskatot ziedus, jo sala postījumi parādās ātri. Ja redze vājāka, der uzlikt brilles vai izmantot palielināmo stiklu. Visiem augļu koku ziediem uzbūve ir līdzīga. Ja, to pārkniebjot uz pusēm (var pārgriezt ar žileti), redzama tumša daļa, ogu vai augļu nebūs. Zieds, kam iekšpusē viss gaišs un zaļgans, ļauj cerēt, ka kaut kāda raža tomēr būs (ja vien testam nav norauts vienīgais nenosalušais ķiršu zieds).
• Ražu no nenosalušajiem var gaidīt, ja nebūs vēl kāds sals vai sausuma vilnis.
Izvērtē izturību
Salna pirmās nokoda vīnogas, aktinīdijas. Mazāk cieta pie ēkām stādītās, drošībā ir arī siltumnīcā augošās, ja vien tika apsildītas vai piesegtas. Jutīgāki pret salu ir kauleņkoki. Sala postījumi var atšķirties ne tikai Latvijas reģionos, bet pat dažādās viena dārza vietās. Augus no tā sauktajām radiācijas salnām pasargā lieli koki, tāpēc ekstrēmus apstākļus labāk pārcieš augi vecos dārzos ar raženiem augļu kokiem un krūmiem.
Vismaz pagaidām izskatās, ka nav cietusi zelta jāņogu un pīlādžu raža. Tātad, ja pēkšņi atkal gaidāms sala pārsteigums, pirmām kārtām jāglābj tie.
Tuntulē, ko var
Ap nelieliem kokiem un krūmiem droši var tīt pretsalnu plēvi vai citu audumu, kas pa rokai. Vietās, kur audums pieskarsies augam, audi apsals, taču pārējais augs tiks pasargāts un vismaz daļa ražas būs glābta.
Ja temperatūra noslīd zem -3 °C, tas jau ir sals, un pret šādu aukstumu palīdz tikai sasegšana vai lielu ugunskuru kurināšana visā dārzā, kas tomēr paaugstina gaisa temperatūru. Laika prognozes tuvākajām dienām var iegūt diezgan precīzas, tāpēc var paspēt sagatavoties.
• Pretsalnu sveces, dūmošana un laistīšana glābj tikai no salnām.
Visas rūpes zemenēm
Ogu ražu vēl var gaidīt no zemenēm, tāpēc tās vajadzētu īpaši labi sakopt. Kārtīgi laistīt (ja nav ierīkota laistīšanas sistēma), mēslot un iegādāties lielus pretsalnu audumus, ar ko tās piesegt iespējamām salnām. Pats saimnieks, ja gaidāma salna, savu zemeņu lauku piesedz vakarā, kamēr zeme vēl silta. Šim nolūkam ieteicams iegādāties biezāko segumu, ko klāj vienā kārtā tieši uz augiem. Mazdārziņā var izmantot ribojumu, kam uzklāj segumu. Vieglo materiālu piefiksē, uzmetot lāpstu zemes (vieglāk segt divatā – viens izritina segumu, otrs uzmet velēnu). Auduma un zemeņu pieskares vietas var apsalt, taču augs kopumā būs pasargāts.
Heimaņu saimniecībā stādījumi ir aprīkoti ar laistīšanas caurulīšu sistēmu, ko ieslēdz, lai mitrums vēl papildus pasargā no sala.
Šogad sliktāk klājies zemeņu stādījumiem, kas audzēti uz melnajiem segumiem un tāpēc attīstījušies agrāk. Arī tie ceri, kas laikus ir labi sakopti, izravēti, kam cītīgi nogrieztas vecās lapas, ir cietuši vairāk.
• Sekas varēs apjaust laika gaitā, jo sals bojājis arī tos ziedus, kuru čemuri tikko izlīduši no zemes, un daudziem augiem plaukst ziedi ar melniem vidiem.
• Zemeņu lauks katru rītu jāatsedz, lai varētu notikt apputeksnēšanās.
Rūpējas par puķu dēstiem
“Siltumnīcā izlolotie puķu dēsti jāstāda vien ārā, taču jāsargā ne tikai no aukstuma, bet arī no saules apdegumiem,” skaidro puķkopis Mārtiņš Maltenieks no Salaspils novada.
Iestādītos piesedz
Asteres un puķuzirnīši diezgan labi pacieš vēsumu, taču nekad nevar zināt, kad salna pārvērtīsies salā. Katrai dobei, kurā izstādīti vasaras puķu dēsti, jāuzliek loki, lai var uzklāt pretsalnu tīklu, tiklīdz stādi iedēstīti, jo segums tos pasargā arī no saules apdegumiem, kas var būt tikpat postoši kā sals.
Siltumnīcā augošos puķu un citus dēstus arī piesedz ar pretsalnu tīklu, ko vieglītēm gulda tieši uz augiem.
Ja gaidāma salna, jāmēģina dārzā tīstīt visu, kas mīļš un dārgs, jo citādi augus pasargāt nevar.
• Pretsalnu segumu var lietot vairākus gadus, kaut gan tas vairs nav glīti balts. Neder tikai tas, kam izplīsuši caurumi.
Stādus norūda
Pirms izstāda puķu dēstus, tos vismaz dažas dienas pieradina pie āra apstākļiem – iznes no siltumnīcas un novieto paēnā, uz nakti piesedz. Var arī no pretsalnu tīkla izveidot noēnojumu un augus novietot aiz tā, taču aizslietnis pamatīgi jānostiprina, lai neaizpūš vējš. Aizslietnī var novietot arī podos augošās liellapu hortenzijas, fuksijas, pelargonijas un citas pārzieminātās vai iegādātās vasaras puķes, kuras vēl nav pieradinātas pie āra apstākļiem. Turklāt šādi – vienkopus – tās būs vieglāk piesegt, ja pēkšņi uznāk sals. Skaistajiem vasaras puķu podiem un kastēm dārzā vēl ir par agru (ja vien nav iespēja pa nakti ienest telpās vai sasegt).
• Droši dārzā salnu periodā var justies tikai atraitnītes podos.
Cietušos aprūpē
Salā cietušās ziemcietes un vasaras puķes aplaista un dod ūdenī šķīstošo mēslojumu, jo augs tūliņ varēs izmantot saņemto papildu dopingu. Granulētais mēslojums šādā situācijā nederēs. Kad skaidri redzams, kuras auga daļas apsalušas, tās nogriež.
Svarīgi arī visus augus kārtīgi aplaistīt, jo sniega kārta lielu mitrumu nedeva.
Šogad sala postījumi puķu dobēs ir ļoti lieli, jo karstumā izdzītie augi bija sevišķi jutīgi, tādēļ daudzos dārzos apsala pat tie augi, kurus uzskata par izturīgiem.
• Izraut gan neko nevajag. Pareizāk ir nogaidīt, jo augiem ir ieprogrammēta spēja atkopties arī pēc pamatīgiem stresiem.
