Augļkopis – kastēs nav jāliek avīzes vai salmi! Kā uzglabāt ābolus, lai tie nebojātos? 12
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
Ir sācies lielais ābolu ēšanas laiks. Kā pēc iespējas paildzināt šo mielošanās prieku ar sārtvaidžiem no pašu dārza, iesaka augļkopis Guntis Ofkants no Tukuma novada. Viņš iesaka apdomāt savas iespējas un vēlmes, jau sākot ar šķirnes izvēli.
1. Kad vākt?
Ābolus droši var vākt visu septembri. Nav jāsteidzas ar pārāk ātru noraušanu, īpaši tad, ja nav āboliem piemērotas glabātavas. Rudens salnas augļiem nekaitēs. Taču svarīgi nolasīt ābolus līdz īsta sala sākumam. Šo brīdi vieglāk sagaidīt tiem, kam ir maz vācamu augļu un darbu var paveikt ātri, kad uzzināta gaidāmā laika prognoze tuvākajām dienām.
Ābolu audzētājam gadījies vākt ražu arī tad, kad jau ir –3 grādu sals. Taču šādi āboli glabājās tikai mēnesi.
Svarīgi arī glabāšanai paredzētos augļus nenoturēt kokā pārāk ilgi. Pilnīgi nogatavojušies augļi slikti glabājas un kļūst negaršīgi.
2. Kā noteikt gatavību?
Vasaras āboliem, kurus ēd no koka, labākais tests ir nogaršošana. Tas derēs arī tiem rudens āboliem, kuriem ļauj nogatavoties kokā un neplāno glabāt ilgstoši. Taču, ja plānots rudens un ziemas ābolus glabāt ilgi, tad šādu gatavības pakāpi nevajag sagaidīt. Turklāt īstas ziemas ābolu šķirnes augļos to vākšanas stadijā vēl nemaz nevar zobus ielaist.
Vienkāršs un drošs veids, kā noteikt īsto vākšanas brīdi, ir šāds – pārgriež ābolu un apskata sēkliņas. Ja tās sākušas brūnēt (1/3 no sēkliņas kļuvusi brūna), āboli ir gatavi vākšanai.
Precīzāka augļu gatavības noteikšanas metode ir tā sauktā joda metode. Jodu nedaudz uzpilina uz šķīvīša. Peļķītē iemērc pārgriezta ābola pusīti. Apskata, kā jods iekrāso augli. Jods reaģē ar cieti – jo tās vairāk, jo auglis negatavāks un tumšākā krāsā. Jo gatavāks, jo saldāks, jo iekrāsosies mazāk vai pavisam maz. Šāda krāsas atšķirība ir tāpēc, ka jods reaģē ar cieti, kura, auglim gatavojoties, pārvēršas cukuros, taču ar cukuriem reakcija nenotiek.
Laba tūlītējas ēšanas gatavība ir tāda, kad griezumā no maliņām vēl ir zilgana iekrāsojuma dzīsliņas. Ja to vairs nav, auglis var būt pārgatavojies un kļuvis negaršīgs, zaudējis visu skābumu.
Vēl negatavi augļi iekrāsosies viscaur tumši, zilgani.
Piemēroti vākšanai, lai labi glabātos, ir augļi, kuri iekrāsojas nedaudz (var būt gan vienmērīgs krāsojums, gan plankumains). Tas ir pa vidu starp pilnīgi tumšo un pilnīgi gaišo krāsojumu.
Arī interneta vietnēs var atrast joda testa augļu gatavības noteikšanas paraugus.
3. Vai augļus noraut ar cimdiem?
Dažkārt iesaka augļus vākt, uzvelkot cimdus, lai nebojātu augļa aizsargslāni un miziņu. Ja rokas salst vai ir ļoti krampīgs satvēriens, tā var darīt. Taču ābolu glabāšanos vākšana ar kailām rokām neietekmē. Augļus vāc saudzīgi, neievainojot tos, saudzīgi katru ieliekot kastē, nevis berot ar joni.
4. Kuri augļi labākie?
Ābelei (sevišķi liela auguma) parasti ir vairāk augļu, nekā vajag patēriņam ziemā. Tādēļ rūpīgi apskata augļus, kuri paredzēti glabāšanai. Izvēlas skaistākos apalīšus bez bojājumiem un traumām (tādi piemājas dārzos parasti ir saules pusē, tuvāk galotnei). Ja viens ābols glabātavā sāk bojāties, tas inficēs arī pārējos sev blakus. Kritušos, tārpainos ābolus izlieto tūlītējam patēriņam (konserviem, sulām).
5. Kuras šķirnes izturīgākās?
Ja nav labas glabātavas, nav vērts audzēt dārzā vēlīnos ziemas ābolus. Labi var uzglabāt arī rudens ābolus. Piemēram, šķirnei ‘Auksis’ augļi ir ēdami jau septembrī, bet, laikus novākti, tie labi glabājas arī ziemā. Līdzīgi laba izvēle būs arī ‘Zarja Alatau’. Augļkopim viena no favorītēm ir arī ābeļu šķirne ‘Zaiļijskoje’.
Kā gardus ābolus, kas labi glabājas, augļkopis iesaka ziemas šķirni ‘Ligol’ un ‘Spartan’. Taču tās būs piemērotas labām dārza vietām Kurzemē, Zemgalē, nevis Vidzemes un Latgales ziemām.
Droša izvēle ir stādīt šķirni ‘Rubin’ (lieli, garšīgi āboli, kas glabāsies līdz Ziemassvētkiem).
Laika pārbaudi izturējušas arī senās šķirnes, kuras izsenis audzē dārzos un kuru augļus var paglabāt arī pielāgotās glabātavās, piemēram, ‘Antejs’, ‘Antonovka’, ‘Sīpoliņš’. Īpaši labi, ja šīs šķirnes ir pārpotētas uz jauniem kokiem, jo tie aug un ražo veselīgi, veido lielus, skaistus augļus.
Mājas apstākļos, izmantojot improvizētas glabātavas, par labu rezultātu jāuzskata, ja izdevies saglabāt labus augļus no sava dārza līdz Ziemassvētkiem.
Daļu rudens ābolu var laikus novākt glabāšanai, daļu atstāt kokā ēšanai, lai nogatavojas.
6. Cik ābolu likt kastē?
Ābolus var glabāt kastēs, kārtojot vairākās kārtās citu virs citas. Starp kārtām nav jāliek avīzes vai salmi, vai kas cits, kā nereti iesaka darīt, lai āboli nesaspiestos. Lieki pakojumi tikai pasliktinās glabāšanos.
Profesionālās augļu glabātavās āboli tiek sabērti konteineros pa 300 kilogramiem ap 80 cm biezumā. Tādēļ pagrabā liekamās kastes droši var piepildīt pilnas, saudzīgi liekot augļus citu virs cita.
7. Kādai jābūt glabātavai?
Lai āboli ilgi un labi glabātos, tiem piemērota 2–5 grādu gaisa temperatūra. Svarīgs nosacījums – telpā jābūt augstam gaisa mitrumam. Ja glabā sausā pagrabā, uz grīdas ik pa laikam izlej ūdeni vai saliek spaiņus ar ūdeni.
Agrāk saimnieki ābolus glabāja speciālos ābolu pagrabos. Tiem, kam tādu nebija, lika ražu vienā pagrabā ar kartupeļiem un citām saknēm. Taču tagad cilvēki ir izlepuši un neviens negribēs ēst ābolus ar zemes smaržu un kartupeļu garšu, ar kuru tie pievilksies. Tāpēc āboliem gādā atsevišķu telpu, kur nav nekādu vielu, kuru garšu augļi varētu pieņemt (piemēram, degviela garāžā, krāsas).
8. Kur glabāt, ja pagraba nav?
Rudens ābolus vai kritušos augļus var glabāt arī šķūnītī, taču tikai īsu laiku. Parasti šķūnīšos ir caurvējš, kas ābolam neder, jo tie sažūs.
Mazos daudzumos ābolus var glabāt arī ledusskapī. Tajā ir ap 5 grādu temperatūra, kas ir tuva optimālajai kā speciālajās glabātavās.
Šāds veids labi der pilsētas dzīvoklī, jo siltajās telpās un sausajā gaisā augļi drīz vien bojājas, miziņa sačokurojas.
Ledusskapī āboliem nav par aukstu.
