Māris Zanders: Auglīgs laiks ideju vēsturniekiem 13
Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ņemot vērā nervozo gaisotni sabiedrībā, nākt klajā ar šādiem paziņojumiem ir diezgan riskanti (izklausās neiejūtīgi!), tomēr atļaušos – šis ir ļoti interesants laiks sociālajām zinātnēm. Ieskicēšu dažas tēmas pārdomām.
Cilvēku grupas vienmēr ir izvēlējušās noteiktus kritērijus, lai veidotu nošķīrumu “savējais – svešais”. Kā liecina vēsture, šie nošķīrumi dažkārt noved pie ļoti sliktām sekām, tomēr, no evolucionārās bioloģijas viedokļa raugoties, tie ir normāli (tie palīdz izvēlēties uzvedības taktiku, sastopot kādu, kurš nav tavā grupā).
Savukārt kritēriji dažādos laikos ir bijuši ļoti dažādi – “svešais” tic “neīstajiem dieviem”, ēd vai ģērbjas “jocīgi”, klausās “nenormālu” mūziku vai godina “nepareizus” varoņus vai notikumus utt.
Domāju, ka nav jāatgādina identitāšu kari pēdējo gadu desmitu laikā, kad par kritērijiem “savējais – svešais” nošķīrumam kļuvuši kopdzīves modeļi, vēstures interpretācijas u. c. Pat ja kritēriji vairumā gadījumu ir diezgan apšaubāmi, atkārtošos, neredzu neko nosodāmu “savējais – svešais” modelī, jo tā nu mēs funkcionējam.
Tomēr, pārcilājot prātā lasīto, neatceros, ka kritērija lomā grupas identitātes veidošanā iepriekš tik spēcīgi ir nostājies kāds ar veselību saistīts jautājums. Šarmantā prasība “tu esi ar mums vai pret mums?” gadsimtu laikā ir izvirzīta bieži un, kā jau minēju, visdažādākajā kontekstā, tomēr nevaru nosaukt gadsimtu, kurā šī prasība būtu tik kvēli pausta ar veselību saistītā jautājumā. Piemēram, kad daļa no populācijas atbalsta vienu ārstēšanas metodi, daļa to noliedz un teju vai visa pārējā pasaules uztvere tiek pakārtota šim nošķīrumam.
Manā skatījumā tas nav nedz labi, nedz slikti, bet tas ir ļoti interesanti, ka jaunais ticības apliecinājums (atvainojos tiem, kurus šāds salīdzinājums aizskar) būtībā ir par cilvēka ķermeni.
Jēdziens “devalvācija” mums visbiežāk asociējas ar naudu, tomēr to var lietot arī attiecībā uz, piemēram, profesionālo statusu. Un, lūk, man šķiet, ka mēs novērojam ļoti interesantu šī statusa devalvāciju. Mēģināšu paskaidrot.
Ja nestrebjam karstu, domāju, vairākums no mums piekritīs, ka ārsti var būt ļoti dažādi (tāpat kā mācītāji, skolotāji vai sportisti). Dažādas specializācijas, dažāds spēju līmenis, par rakstura īpatnībām nemaz nerunājot. Vai jūs varat iedomāties situāciju, kad, teiksim, sportists peldētājs (turklāt, kā saka, trešā līmeņa) izsakās par sportistu futbolistu (čempionu), turklāt šis komentārs tiek nopietni uztverts un tālāk izplatīts kā autoritātes viedoklis? Es nevaru. Toties pandēmijas kontekstā mēs tieši to redzam.
Šī teksta kontekstā nav būtisks “ārsta” teiktā saturs – zīmīga liekas pati situācija, kad atliek viedokļa paudējam savam vārdam un uzvārdam pievienot statusu “ārsts” (“mediķis”, “zinātnieks” utt.), lai viedoklis iegūtu augstāku statusu. Kas konkrētais cilvēks ir par ārstu, ar kādu pieredzi, ar kādu specializāciju – tam vairs nav lielas nozīmes. Tā mēs iegūstam “speciālistu” viedokļu (nereti pretēju) pārpilnību, proti, jēdziena devalvāciju.
Kamēr šāda devalvācija skāra profesionālos statusus “politologs”, “žurnālists” vai visu iespējamo veidu “konsultantus”, tas pat bija smieklīgi. Tagad devalvācija skar jomu, kas – kā minēju pirmajā ieskicējumā – mums ir ļoti, ļoti svarīga (veselība).
Man eksperts ir tas, ko es pats esmu par ekspertu atzinis. Savukārt tas eksperts, kura viedoklis man neliekas pareizs, man tā īsti eksperts nav. Ļoti interesanta situācija ar grūti prognozējamām sekām.
Visbeidzot man šķiet nozīmīga tēma, ko mēs varētu apzīmēt kā “apokaliptiski noskaņojumi”. Vieniem tie saistīti ar (kā viņiem šķiet) globālās elites centieniem pakļaut cilvēci savām interesēm, citiem šķiet, ka, lūk, tieši šo pirmo dēļ būs ļoti, ļoti slikti, daudzi ir pilnīgi satriekti par to, kā vispār cilvēki (proti, pretējās identitātes grupas pārstāvji) var būt tik stulbi utt., tomēr jebkurā gadījumā zināms “pasaules gala” emocionālais fons ir, tikai ar dažādu piepildījumu. Šo tēmu izvērst šeit nav iespējas, tikai piezīmēšu, ka tā ir būtiska, jo sajūtas ietekmē realitāti.
