Eiropā izveidots jauns apzīmējums produkcijai bez pesticīdu atliekām 0
Līdz šim pasaulē bija pazīstamas divas lauksaimniecības ražošanas metodes – konvencionālā un bioloģiskā. Tiesa, dažās valstīs, tostarp Latvijā, tiek lietota arī integrētā ražošana, tomēr gan konvencionālā, gan integrētā audzēšana paredz ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Darot to precīzi, īstā laikā un stingri ievērojot norādes etiķetē–instrukcijā, ir iespējams nodrošināt, ka atliekvielu daudzums nepārsniegs maksimāli pieļaujamo limitu.
Tomēr, lai cik maz un veselībai nekaitīgi, tomēr kaut kādas atliekvielas produkcijā ir iespējamas. Tieši ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu (AAL) nelietošanu parasti pasniedz kā galveno bioloģiskās audzēšanas priekšrocību. Arī patērētāji visās aptaujās uzsver, ka vēlas ar pesticīdu atliekām nepiesārņotu produkciju.
Trešā ražošanas metode
Ņemot vērā iepriekš teikto, radās trešā ražošanas metode, kas garantē produkciju bez pesticīdu atliekām.
To var panākt divējādi. Piemēram, AAL var lietot pašā veģetācijas perioda sākumā tā, lai līdz ražas novākšanai visas atliekvielas pilnīgi noārdītos. Šādu paņēmienu lieto daži itāļu ābolu audzētāji. Vislabāk šāda pieeja nostrādā ar herbicīdiem un dažiem insekticīdiem, bet ne ar fungicīdiem. Iegūto produkciju pārbauda uz lietoto vielu atlieku daudzumu un garantēti brīvu no tām tirgo ar norādi marķējumā bez pesticīdiem vai līdzīgi.
Ir arī otrs ceļš. Pirmie to izvēlējās franču audzētāji no ražotāju organizācijām Savéol, Prince de Bretagne un Solarenn. To vārdi jau ir kļuvuši par zīmoliem ES dārzeņu tirgū. Šīs organizācijas ražo ik gadu ap 230 tūkst. tonnu tomātu, tas ir apmēram 50% visas tomātu kopražas Francijā. Pērn tie apvienoja spēkus, lai laistu tirgū tomātus, kuru audzēšanā pesticīdi nemaz netiek lietoti. Tiesa, viņi neapgalvo, kā ķīmiskie AAL netiek lietoti sēklu vai jaunu augu apstrādei, bet garantē, ka netiek apstrādāti augļi.
Visi šo ražotāju organizāciju biedri ir speciāli apmācīti, jo jaunā audzēšanas metode prasa arī jaunas zināšanas un domāšanas veidu. Jāprot uzskaitīt un kontrolēt kaitēkļu un entomofāgu populācijas, jāseko līdzi un jākontrolē mikroklimata parametri siltumnīcā, jo no tiem ir atkarīga infekciju attīstība.
Arī mēslošana spēlē savu lomu augu veselības uzturēšanā un to pretošanās spēju veicināšanā. Jaunā audzēšanas metode prasa vairāk darba, bet raža ir zemāka, nekā konvencionāli audzējot. Cenas nosaka tirgus, bet ražotāji cer, ka tās būs pa vidu starp bioloģiski un konvencionāli ražotiem produktiem.
Ražotāju organizācija Prince de Bretagne gāja tālāk par kolēģiem un kopš 2017. gada nolēma pilnīgi atteikties no insekticīdu lietošanas siltumnīcās, aizstājot tos ar entomofāgiem. Ar Francijas Lauksaimniecības ministrijas atbalstu bija uzsākta programma Dephy Ecophyto. Tās mērķis – palīdzēt siltumnīcu īpašniekiem pilnīgi atteikties no insekticīdiem un pāriet uz entomofāgu lietošanu.
Vispār jau tas nav nekas jauns, biometode tiek izmantota jau vairāk nekā 20 gadu, tostarp Latvijā. Bet franču ražotāju organizācija izdarīja ko jaunu – tā radīja zīmolu 100% Nature&Saveurs (100% daba un garša). Pašlaik ar šo zīmolu tiek piedāvāti vairāk nekā 30 dažādi nosaukumi (ne šķirnes, bet nosaukumi!) tomātiem. Bija izveidots īpaša dizaina iepakojums, bet marķējumā ir norāde – bez pesticīdiem.
Plaši pazīstamu zīmolu pārstāvji cer, ka dažu gadu laikā produkcija ar 0 jeb zero pesticīdu atliekām jau veidos 30–40% viņu pārdoto tomātu daudzuma. Šogad šādi tomātus ražoja 176 saimniecības, kas kopīgiem spēkiem izaudzēja 200 tūkst. tonnu tomātu (dati no šā zīmola mājaslapas https://www.alliancenatureetsaveurs.com/).
Pašlaik vēl ir par agru spriest par jaunas programmas ekonomiskiem sasniegumiem, bet tirgotāji un patērētāji uzņēma to ļoti atzinīgi. Šogad ar šo zīmolu piedāvā arī zemenes, brokoļus, Hokaido tipa ķirbjus (Red Kuri), tradicionāli audzētas šalotes (tās pavairo ar vairsīpoliņiem atšķirībā no šķirnēm, kuras audzē no sēklām) un Romanesco ziedkāpostus.
Francijas klimats ļauj audzēt ziedkāpostus arī ziemā, un, protams, kad kaitēkļu nav, var iztikt bez insekticīdiem. Pagaidām produkcijas daudzumi ir relatīvi nelieli un tiek realizēti vietējā tirgū, bet Hokaido ķirbjus jau sāka eksportēt.
Iniciatīvu pārņēmuši arī franču augļkopji
Augļkopju alianse Perlim-Meylim audzē Limuzinas ābolus ar aizsargātu ģeogrāfisku izcelsmi. Nesen šī organizācija saņēma Augstās ekoloģiskās vērtības sertifikātu (HVE) un nolēma spert nākamo soli bioloģiskās diversitātes palielināšanā, proti, atteicās no herbicīdu lietošanas un pārgāja uz mehānisko nezāļu ierobežošanu visu savu biedru dārzos. Pērn šī metode tika izmēģināta 180 ha platībā, bet šogad to lietoja jau visos 800 ha.
Pašlaik vēl par agru spriest par šā lēmuma ietekmi uz ābolu ražu un bioloģisko diversitāti dārzos, bet atteikšanās no herbicīdiem jau ļāvusi ietaupīt vairākas tonnas šo augu aizsardzības līdzekļu, kas labvēlīgi ietekmēja apkārtējo vidi un dzeramā ūdens kvalitāti. Pēc pagājušā gada pieredzes alianses speciālisti ziņo, ka dārzos, kur agrāk iztika ar diviem herbicīdu smidzinājumiem, līdzvērtīga rezultāta sasniegšanai vajadzēja četras mehāniskās apstrādes. Protams, dārzos nezāļainība variē gadu no gada atkarībā no laika apstākļiem. Mitrākos gados var būt nepieciešamas arī piecas mehāniskās apstrādes.
Trendu atbalsta arī beļģu garšaugu audzētājs
Saimniecība Van Laethem katru gadu palielina garšaugu klāstu un tirgo tos Briseles Eiropas augļu un dārzeņu vairumtirdzniecības centrā savā firmas stendā. Garšaugu vidū ir tādi retumi kā Taizemes koriandrs (mums pazīstamā Coriandrum sativum Taizemes šķirne) un avotu kresei līdzīgais augs Barbarea vulgaris. Atšķirībā no avotu kreses šis augs (ripsim līdzīga nezāle) nav jāaudzē ūdenī, bet garša ir pikanta, struktūra kraukšķīga un pats galvenais – zaļumi ilgi saglabā svaigumu.
Arī šī saimniecība jau otro gadu audzē garšaugus bez pesticīdiem un plāno nākamgad dubultot to ražošanas apjomus. Pieprasījums pēc šādiem garšaugiem ir ļoti labs, bet audzēšanas tehnoloģijas vēl jāpilnveido, jo ne katru sugu izdodas izaudzēt bez AAL lietošanas.
Van Laethem iesniedza priekšlikumu starptautiskajā organizācijā Freshfel Europe definēt jēdzienu produkti bez pesticīdiem un izstrādāt to ražošanas vadlīnijas, līdzīgi, kā tas notiek bioloģiskajā audzēšanā. Viņuprāt, franču ražotāji pašlaik definē šo ražošanas metodi katrs pēc saviem ieskatiem, kas rada nevienlīdzīgu konkurenci tirgū. Freshfel Europe ir starptautiskā asociācija, kas pārstāv visus posmus augļu un dārzeņu piegādes ķēdē ES un ārpus tās. Tā aktīvi piedalās arī augļu un dārzeņu patēriņa veicināšanas pasākumos.
Kas notiek Latvijā?
Visas mūsu siltumnīcu lielsaimniecības lieto bioloģisko augu aizsardzības metodi un tikai ārkārtas gadījumos izmanto fungicīdus, lai apturētu infekcijas izplatīšanos vasaras beigās. Savukārt “Mežvidi” nelieto pat fungicīdus, bet vai patērētāji to zina? Varbūt arī mūsu audzētājiem vajadzētu vairāk informēt patērētājus par vietējo produktu augsto kvalitāti un videi draudzīgām audzēšanas metodēm?
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
